VARAM nostājas atkritumu biznesa pusē cīņā par tiesībām uz miljoniem vērto ”RIMI” un ”Maxima” izlietoto iepakojumu

14 komentāri

Par atkritumu nozari atbildīgā Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izraisījusi jukas un neizpratni izlietotā iepakojuma apstrādes biznesā.  Pēdējos gados šajā jomā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ietekmīgākie spēlētāji ir sadalījuši Rīgu. Taču ar depozīta sistēmas ieviešanu no nākamā gada viņi zaudēs PET pudeles un skārdenes.

Tagad lielie ”dūži” ir iekārojuši ”RIMI” un ”Maxima” loģistikas centros savākto iepakojumu. Tas ir tīrs, sašķirots, miljonus vērts materiāls, ko līdz šim tirgotāji nodeva otrreizējai pārstrādei bez starpniekiem.

Ministrija ir nostājusies atkritumu biznesa pusē. Tirgotājiem bez izvēles iepakojums esot jāatdod pašvaldību izvēlētajiem atkritumu savācējiem.

Lielveikalos un tirdzniecības noliktavās, izsaiņojot pārtiku un sadzīves preces, uzkrājas tūkstošiem tonnu kartona un plēves. Tie ir pārstrādē pieprasīti materiāli. Sašķirota un tīra kartona pārstrādātāji tonnu iepērk par 150 eiro, tīrai plēvei cena ir ap 400 eiro. To cena arvien aug.

Līdz šim lielveikali un citi, kas gadā savāc simtiem un tūkstošiem tonnu iepakojuma,  varēja izvēlēties, kam materiālu nodot tālākai pārstrādei. Pavasarī par atkritumu jomu atbildīgā VARAM negaidīti mainīja spēles noteikumus.

VARAM ieskatā, tirgotājiem iepakojums jāatdod pašvaldību izraudzītajiem atkritumu apsaimniekotājiem pēc viņu noteikumiem un tarifiem. Lielākajām veikalu ķēdēm tas var radīt miljonu zaudējumus.

Pavērsiens notika aprīļa beigās, kad lielākie tirgotāji  saņēma VARAM brīdinājumu, ka, nododot iepakojumu pašu izvēlētiem savācējiem, ir pārkāpts likums. To ministrijai norādīja lielāko atkritumu apsaimniekotāju lobija organizācija.

Vēstuli ministrijas vārdā aprīlī parakstīja Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Tobrīd viņa jau bija nolēmusi pamest darbu ministrijā un bija pieteikusies konkursā uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas amatu.

Alda Ozola
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja

”Es kategoriski noraidu, ka tam būtu kāda saistība ar manām profesionālās karjeras izmaiņām. Šī vēstule pie mums atnāca martā, tad mēs tālāk reaģējām aprīlī, bija arī vairākas sanāksmes aprīlī maijā un jūnijā. Un nav runa par kaut kādām jaunām likuma normām vai interpretācijām. Tās ir spēkā esošas prasības, kas ir bijušas jau tādas diezgan daudz gadus. Ne visi ir līdz galam izpratuši, kā tas darbojas. Arī ministrija nekad nav mainījusi šo interpretāciju.”

Ministrijā uzskata, ka veikalos un noliktavās savāktā plēve un kartons ir pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem. Tos savākt un apstrādāt drīkst tikai pašvaldību izraudzītie sadzīves atkritumu apsaimniekotāji. Šāda kārtība bijusi spēkā jau no 2015.gada. Ministrija neesot zinājusi, ka lielie tirgotāji to ignorējuši.
Rudīte Vesere
Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos

”Atgādināšu to, ka par to, kā tiek organizēts process pašvaldībā, tieši par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par to atbild pašvaldība savā teritorijā. Pašvaldībām bija jākonstatē šīs fakts, ka ir kaut kādas problēmas un atbilstoši jārīkojas. Šāda informācija līdz ministrijai nebija nonākusi.”

Sniedze Sproģe
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos

”Tā nevar teikt, jo atkritumu apsaimniekotājus reģistrē, un atļaujas izsniedz Valsts vides dienests. Un, ja šīs atļaujas ir izsniegtas vairāk nekā komersantu, kas darbojas tajā teritorijā, viņi redz, kuri ir tajā teritorijā darbojušies. Tā mēs varam to bumbu mētāt, kurš ir vainīgais.”

Lielveikala ”Maxima” noliktavas ir Ķekavas novadā, kur pašvaldības konkursā tiesības apsaimniekot sadzīves atkritumus ieguvusi kompānija ”Clean R”. ”RIMI” loģistikas centrs ir ”Eko Baltia Vide” teritorijā. Uzņēmumā skaidro, ka ministrija tirgus sakārtošanā iesaistīta, jo citādi tirgotāji neesot klausījuši.

Jānis Aizbalts
SIA ”Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs

”Es varbūt to neformulētu kā atkritumu uzņēmumi uzspieda. Bet tiešām, no Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas nāca šī iniciatīva. Kāpēc vēršanas ir šinī brīdī, pirmkārt, ir tas, ka asociācijas cīņa ar tirgotājiem vai sarunas ar tirgotājiem nekad ne pie kā nav novedušas. Tirgotāji dzīvojuši savu dzīvi, un atkritumu apsaimniekotāji savu dzīvi.Ir pienācis brīdis, kad ir jāiet oficiāli. Un otrs, ko mēs arī neslēpjam, ir tas, ka iedzīvotāji sāk šķirot arvien vairāk, bet iedzīvotāju šķirotais, būsim atklāti, nav ar pozitīvu vērtību. Tas ir ar negatīvu vērtību, un jo vairāk iedzīvotāji sāk šķirot, jo vairāk tā negatīvā vērtība rodas. Tad parastam atkritumu apsaimniekotājam, kas ir kaut kādu zonu uzvarējis, Ādažu novadu vai Rīgu vai Ventspili, viņam tie mīnusi ar kaut ko jāsedz.”

Lielās pārtikas tirgotāju ķēdes izlietoto iepakojumu savāc centralizēti. Tā pati mašīna, kas aizved preci, atved sašķirotu izlietoto iepakojumu. Pēc tam plēves un kartona iepakojumus bez starpniekiem nodod pārstrādātājam, kas to izmanto kā izejvielu jaunas produkcijas ražošanā. Ieviešot jauno kārtību, cenu diktēs sadzīves atkritumu savācēji.

Liene Dupate-Ugule
SIA ”Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja

”Esošā kārtība patiesībā ir ieguvums gan videi, gan arī dienas beigās mūsuklientam, jo tādā veidā mēs varam šos līdzekļus, kas ir ieekonomēti, spējam investēt atpakaļ mūsu zemajās cenās.Apjoms ir ļoti liels, un veids, kā tas tagad tiek pārstrādāts, ir videi draudzīgs, jo mēs tiešām ļoti skrupulozi izvērtējām mūsu sadarbības partnerus, kas pārstrādā šos materiālus. Ja tiks ieviesta jaunā kārtība, mums nav īsti skaidrs, kur tad viņš galu galā nonāks, vai viņš tiks tā pārstrādāts, videi draudzīgi pārstrādāts, kā tas tiek veikts līdz šim.”

Pārtikas tirgotāji nepiekrīt ministrijas un lielo atkritumu apsaimniekotāju interpretācijai, ka viņu savāktais iepakojums ir mājsaimniecības atkritumi. Tā ir ražošanai sagatavota izejviela, kam ir pieprasījums un vērtība.

Noris Krūzītis
Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors

”Lieta ir diezgan nopietna, jo skars, protams, arī naudu. Mēs to materiālu pārdodam. Ir runa par pietiekoši lielām summām, te ir runa par miljoniem, par lielu daudzumu materiāla. Ja mēs ievērojam to kārtību, ko ministrija saka, ka jums ir jāatdod starpniekam, jāatstāj veikalā, tad ir ļoti daudz jautājumu. Kāpēc mums ir jāmaksā par to, ko mēs varam izdarīt paši labāk? Un pārdot un saņemt naudu? Nevis principiāli kādai trešajai personai atdot to, un kā viņi to izdarīs?”

Ministrijas likuma skaidrojums un piecus gadus novēlotie mēģinājumi sakārtot iepakojuma apsaimniekošanu smagi atspēlējas nelielām firmām, kas nodrošina plēves un kartona savākšanas servisu mazākām noliktavām un tirgotājiem. Viena no tādām ir SIA ”Galangal”. Savos konteineros tā savāc un sapresē iepakojumu, pēc tam sašķiro un pārdod pārstrādei.

Roberts Redko
SIA ”Galangal” valdes priekšsēdētājs

”Mums pirms diviem mēnešiem atsūtīja vēstuli ar informāciju, ka likuma grozījums ir veikts 2016.gada aprīlī, ka tagad viņu sāk iedarbināt. Es nezinu, ko viņi darīja iepriekš. Neviens mums neko neteica, jo, manuprāt, Vides dienests arī apzinās to, ka tā ir absurda situācija, ka neļauj savākt iepakojumu, kurš ir pilnīgi tīrs, uzņēmumam kuram ir visas atļaujas, kurš pārstrādā to atbilstoši visām normām un likumiem. Kas man jādara ar saviem sapirktajiem preskonteineriem? Jāmet ārā? Jāatlaiž visi darbinieki, kas mums ir vairāk nekā 20, kas šķiro to materiālu? Ko mums darīt? Kas mums kompensēs zaudējumus? Ja paliek spēkā tas, ko izdomājusi VARAM, tad jums bizness ir kaut kāds? Mans bizness ir beidzies.”

Notikumi atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pretrunā ar konkurences principiem. Par maksimālu konkurences saglabāšanu līdz šim ir cīnījusies Konkurences padome, taču Vides ministrija un politiķi to nav ņēmuši vērā. Tagad lielveikali un mazie iepakojuma savācēji cer, ka ministrija pārdomās, jo Eiropas direktīvas pieļauj arī citu kārtību.

Noris Krūzītis
Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors

”Mēs rosinām gadiem šo jautājumu, un tā atbilde – ”mēs tur sešus gadus atpakaļ tā lēmām, un tas vairāk nav lemjams”. Nu dzīve iet uz priekšu. Un iet tik straujiem soļiem, ka ne tikai vārdos būtu jārunā par zaļo ekonomiku un par cirkulāro ekonomiku, par efektivitāti, bet jādara darbos!”

14 komentāri