3 komentāri

Vasarā pēc Slokas atkritumu dedzināšanas skandāla sabiedrība pievērsa lielu uzmanību atkritumu pārstrādes firmām. Vides valsts dienests ķērās pie to auditēšanas un sāka pārbaudīt sistēmas, kuras izmanto dabas resursu nodokļa atlaižu piešķiršanai. Vienai no tām SIA “Riepu bloki” VVD pirms divām nedēļām uzlika 13 miljonu eiro sodu. “Riepu blokus” sodīja, jo tas nevarēja pierādīt, ka pārstrādājis vecas riepas atbilstoši piešķirtajām nodokļu atlaidēm. Sodu uzņēmums nespēj samaksāt un ir apturējis darbību. Nav arī izvests riepu kalns no Rīgas centra, ko “Riepu bloki” bija uzkrājuši.

“Nekā personīga” izdevās uzzināt, ka šo piektdien Valsts vides dienestā nolemts sodīt vēl divus uzņēmumus – “Nordic Recycling” un “Latvijas Zaļais elektrons”. Vienam piemēros deviņu miljonu, otram – 12 miljonu eiro sodu. Lēmums oficiāli tikšot izsludināts nākamnedēļ.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lai tiktu pie dabas resursu nodokļa atlaides, riepu tirgotājam ir jānoslēdz līgums ar ražotāja atbildības sistēmu. Tad par katru riepu tonnu nav jāmaksā 660 eiro dabas resursu nodoklis, bet jāsamaksā sistēmas īpašniekam nolīgtā samaksa par to, ka tā pārstrādā nevajadzīgās riepas un tās nepiesārņo vidi.

Līdz šim lielākā sistēma bija SIA “Riepu bloki”. Tā no saviem klientiem prasīja 40, 50 eiro par tonnu veco riepu. Pretī sniedza garantijas, ka tās pārstrādās. Sistēma strādāja labi. Riepu bloki no tirgotājiem iekasēja samaksu, savāca riepas un nogādāja tās pārstrādātājiem, kas par atvestajām riepām vēl piemaksāja.

Lielākais pārstrādātājs Latvijā ir rūpnīca “CEMEX”, kas vecās riepas izmanto cementa ražošanā. Ilgus gadus tā maksāja par katru tonnu 25 latus, taču pēdējo gadu laikā cenas samazinājās uz 20, tad 15 latiem, tad 15, tad 10 eiro, tad pieciem un tagad nulli.

Santa Kļava
“CEMEX” vides projektu daļas vadītāja

Sakarā ar Krievijas embargo mēs nevaram vairs uz Krieviju savu cementu pārdot par 30%. Tas ir būtiski parādījies arī riepu apjomos, ko mēs esam pieņēmuši.

Rūpnīca arī mainījusi savu tehnoloģiju un vairs nepieņem veselas riepas, bet gan sasmalcinātas. Latvijā reti kāds tādas var piedāvāt.

Santa Kļava
“CEMEX” vides projektu daļas vadītāja

Mums rūpnīcā jāuzglabā, pašiem ar saviem spēkiem un saviem resursiem jāsasmalcina, kas rada, protams, papildu izmaksas. Labprātāk mēs pieņemam sasmalcinātas riepas, ko mēs varam vienkāršā, ātrā veidā ievadīt krāsnī.

Otrs lielākais riepu savācējs ir rūpnīca “E Daugava”, kas riepas pārstrādā naftas produktos. Taču pieprasījums pēc tiem nav liels un riepas pārstrādājas lēni. Uzņēmums arī nejaudā izpildīt vides prasības. Jau saņēmis vairākkārtējus brīdinājumus, ka vairāk par 6000 tonnām pieņemt nedrīkst un ka riepas glabā uz zemes, nevis betonēta seguma. Šeit saimnieko Rīgas brīvostas uzņēmējs Andrejs Laškovs. Viņa uzņēmums jau prasot 75 eiro tonnā par riepu pārstrādi, nākamgad cenu celšot.

Andrejs Laškovs
SIA “Eko osta” valdes priekšsēdētājs

(NP: Un tad tas ir apmēram kaut kādi 100 eiro varētu būt, ja?) Jā. Mēs vēl veicam aprēķinus, bet noteikti, ka tas nebūs zem 100. Jo viss jau maksā tik, cik maksā. Ja Polijā maksā 100, tad mums jau nav tās izmaksas lētākas. Mums jau ir algas līmenis jāceļ arī un viss pārējais.

Šīs izmaiņas strauji pieaudzēja izmaksas “Riepu blokiem”. Taču celt cenas klientiem nebija tik vienkārši, jo Valsts vides dienests bija vienojies vēl ar piecām sistēmām. Bija liela konkurence.

Rīgas centrā krājās riepu kalns. Un septembra sākumā Vides dienests uzlika uzņēmumam 13 miljonu eiro sodu. Uzņēmums 2016.gadā neesot pārstrādājis 4000 tonnas riepu. Pērn nodokļa likme bija 330 eiro par tonnu. Likums paredz, ka sods ir nesamaksātā nodokļa likme desmitkāršā apjomā.

Lēmums “Riepu blokiem” bija negaidīts. Vēl dažas nedēļas iepriekš dienests bija uzņēmumam uz gadu pagarinājis licenci. Koļegova taisnojas, ka uz to brīdi pierādījumi uzņēmuma pārkāpumiem nav bijuši pietiekami.

Inga Koļegova
Vides valsts dienesta vadītāja

Šī gada vasarā viņiem beidzās iepriekšējais līgums par ražotāja atbildības sistēmas darbināšanu. Tajā brīdī, kad šis līgums beidzās, bija jānoslēdz jauns līgums, mums nebija pabeigta šīs sistēmas darbības izvērtēšana. Un tajā brīdī, kad sistēmas darbības izvērtēšana bija pabeigta un mēs varējām pateikt, kuri ir pierādījumi, kurus ņemam vērā un kurus mēs savukārt neattiecinām, tajā brīdī mēs varējām pateikt arī šo vērtējumu šai te ražotāja atbildības sistēmai. Kaut kāda brīdināšana vai kaut kas tamlīdzīgs šinī gadījumā nav paredzēts.

“Riepu bloku” klientiem dienests anulēja dabas resursu nodokļa atlaides un trīs nedēļu laikā pieprasīja atrast citu partneri. Tur tos sagaidīja pilnīgi citas cenas.

Oskars Krampāns
SIA “Autoriepu nams” vadītājs

Šobrīd ir noslēgti līgumiem jau ar citiem sadarbības partneriem, kas uzņemas šo dabas resursu nodokļa apsaimniekošanu, bet tā cena ir cēlusies vairākkārtīgi. Ja iepriekš tie bija kaut kādi 30 eiro, tad šobrīd tie ir 150 eiro apmēram par vienu importēto riepu tonnu. Daudz, tiem 60% riepnieku, kas bija pie riepu blokiem, kaut kur ir jāiet.Un, ja sajūt tādu pieplūdumu, varbūt arī sajūt naudas smaržu. Un “ierubī rubli”, kā tautā saka.

Izmaksas tirgotāji likšot klāt pie riepu cenas. Uz vienu jaunu vieglās automašīnas riepu tas būs viens eiro, piecreiz smagākajai traktora riepai pieci. Un tas vēl esot labi, jo, Vides dienesta vadītāja Inga Koļegova gribējusi tirgotājus vispār atstāt bez nodokļa atlaidēm līdz gada beigām. Esot iejaukušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas un Koļegovai likušas ar izpratni izturēties pret uzņēmējiem, kas neesot pie vainas. Tas noticis pēc tam, kad uzņēmēji ar sūdzībām vērsušies VARAM. Daži pat draudējuši, ka amerikāņu riepu tirgotāji sūdzēšot Latvijas valsti tiesā.

Oskars Krampāns
SIA “Autoriepu nams” vadītājs

(NP: Un kā jūs panācāt to, ka tik traki nav?) Paldies valsts institūcijām, kas nāca pretī un atļāva mums piereģistrēties. (NP: Bija saruna ar Gerharda kungu?) Ar Gerharda kungu tieši nebija, bet ar viņa sekretāri bija.

Koļegova nenoliedz, ka ministrija izdarījusi spiedienu uz viņu. Dienesta vadītāja atzīst, ka miljonu lielie sodi ir absurdi, jo skaidrs, ka uzņēmumi tos nesamaksās. Tomēr iesākto praksi nemainīs. Ja likumā paredzēts sodos izrakstīt miljonus, tad tā arī turpinās. Un jau pirmdien apņēmusies sodīt vēl divas sistēmas – “Nordic Recycling” un “Latvijas Zaļais elektrons”. Pirmajam būšot deviņu miljonu, otrajam 12 miljonu sods.

Inga Koļegova
Vides valsts dienesta vadītāja

Mums ir šobrīd, jā, vairākas sistēmas, kurās mēs esam to pārbaudi savu beiguši un faktiski varētu lemt par šo te gala lēmumu Valsts vides dienesta vārdā izteikt. “Nordiks”, “Zaļais elektrons” ir tie, par kuriem mēs esam beiguši pārbaudes. Nu tas varētu būt līdz 10 miljoniem eiro. (NP: Katrai sistēmai?) Jā.

“Nordic Recycling” nevarot pierādīt uzrādīto papīra, koka un kartona tonnu pārstrādi. Sistēmai neesot arī teritoriālā pārklājuma iepakojuma savākšanas vietām. Neesot pārstrādāts arī stikls. Firma, kas to darījusi, dienestam sniegusi piecas dažādas pretrunīgas izziņas.

“Latvijas Zaļajam elektronam” tiek pārmests, ka tas Lietuvas uzņēmumiem uzticējis stikla un papīra pārstrādi tikai uz papīra. Uzņēmums arī nevarot pierādīt uzrādīto stikla un koka iepakojumu pārstrādi Latvijā

“Nordic Recycling” un “Latvijas zaļā elektrona” aizvēršana radīs virkni problēmu uzņēmumiem, kas savā darbībā izmanto vienreiz lietojamos traukus, stikla pudeles un plastmasu. Tiem vajadzēs meklēt jaunu ražošanas atbildības uzņēmumu un izvēle jau nav ļoti liela. “Zaļā josta” un “Zaļais punkts”. Protams, par citām izmaksām.

Koļegova saprot, ka pārbaužu rezultātā varētu palikt tikai divi ražošanas atbildības uzņēmumi, kā tas jau reiz bijis – “Latvijas Zaļais Punkts” un “Zaļā josta”. Vaicāta, vai nesaskata draudus konkurencei viņa to noliedz: “Nē, šobrīd nē. Viņi var arī dibināt jaunas sistēmas.”

Kaspars Zakulis
“Latvijas Zaļā punkta” prokūrists

Zaļais punkts kādreiz bija pirmā ražošanas atbildības sistēma un kādu laiku arī vienīgā. Šobrīd “Riepu bloki”, iespējams, Valsts vides dienests pieņēmis lēmumu par citiem uzņēmumiem. Vai esat gatavi situācijai, kad jums atkal esat tie, kas pārņem lielāko daļu Latvijas tirgus ? Manā rīcībā nav šāda informācija. Cik es esmu dzirdējis, tad Vides valsts dienests ļoti cītīgi dara savu darbu

Ietekmīgs cilvēks atkritumu apsaimniekošanas jomā ir bijušais Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Vilgerts. Viņa firmai ir daļa ražotāju atbildības sistēmā “Latvijas Zaļā josta”, kur cits līdzdalībnieks ir piederējis ar Andra Šķēles ģimeni saistītam uzņēmumam.

Vilgerts ir Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs. Viņš atzīst, ka bijis iniciators tirgus attīrīšanai no uzņēmumiem, kas piedāvājuši pārāk zemas cenas, vairākkārt vērsies Vides dienestā ar sūdzībām par aizdomīgiem konkurentiem.

Jānis Vilgerts
AS “BAO” padomes priekšsēdētājs

Atgriezīsies vēsturiskā situācija, kad ir divas ražotāju atbildības sistēmas – “Zaļais punkts” un “Zaļā josta”. (NP: Vai tad vispār varēs apsaimniekot to lielo masu ar Latvijas ekonomiku?) Nē, nu, pirmais ir tas, ka tas būtu vēlamais, ka Latvijā varētu visu arī pārstrādāt, ja. Bet mēs esam vienotā Eiropas tirgū. Un faktiski tās pārstādes jaudas gan kaimiņvalstīs, gan Vācijā un Skandināvijā ir pilnīgi pietiekamas. Tā ka tajā ziņā bažu nav. Es domāju, ka faktiski, ja pēdējos gadus tirgū notika nepārtraukta dempingošana. Un faktiski tas neļāva arī attīstīties normālām pārstrādes jaudām. Es domāju, ka, ja šī tirgus stabilizācija notiks, tad arī pārstrādes jaudas strauji palielināsies. Un pārstrāde tiks nodrošināta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinājusi izmaiņas likumā, kas pieļaus monopoltiesības sistēmai, kas apkalpo riepu tirgotājus.

Alda Ozola
VARAM Valsts sekretāra vietniece

Uzņēmēji tur darbojas pa dempinga cenām. Nu acīmredzot šī ir specifiska sistēma, kur būtu attaisnojami, ja valsts organizē un veido un pasaka, ka ir viena tikai sistēma nolietoto riepu savākšanai un apsaimniekošanai un tad konkursa kārtībā ņemam un izvēlamies, kas ir tā viena un tiem, kas tirgo riepas, tad būs iespēja vai nu maksāt dabas resursu nodokli budžetā vai arī slēgt līgumu ar izvēlēto apsaimniekotāju. Vienu.

TOP komentāri

  • s
    0 0 0

    s

    Kāda jēga sodam.kas nav izpildāms.Valsts iestādes( šoreiz VVD) darbojas,nevis lai kaut ko attistitu un darbotos ekonomikas labā, bet lai iznicinātu kādu nozari.Valsti jādara viss, lai uzņēmumi strādātu legāli,lai nebūtu nelegālu svalku, lai Latvija nekļūtu par Eiropas miskasti, lai būtu, kur pārstrādāt SAVUS atkritumus.Tiem pašiem bijušajiem riepu pārstrādātājiem, liekas, Cemeks, vajag piemaksāt par to riepu smalcināsanu, lai viņi var to darīt,kaut vai iekasētos sodus nevis valsts budžetā(piemaksām augstajiem ierēdņiem),bet uznēmumiem, kas cenšas ko darīt.
  • Ekhh Verž
  • Valters Salcēvičs
    0 0 0

    Valters Salcēvičs

    Vvd tie stulba visu jamaksa nodokli ka pagajusa menesi bija strideties firma ss.lv , man apnik kapec visa latvija vienmer jamaksa nodokli

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Netradicionāli Annai Pannai no ”Gatavo 3”, kura ierasti mums pamāca dažādu lielāku un mazāku kūciņu pagatavošanu, šoreiz viņa prezentēs recepti ļoti viegliem un vasarīgiem augļu salātiem. Salātu pagatavošana būs ne tikai ātra, bet arī variācijas tiem var būs visdažādākās, atkarībā no tā, kādas sastāvdaļas tajā brīdī pieejamas.

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā”

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā” 1

Šonedēļ Tele2 projektā ”Gudrajā mājā” viesojās tautā iecienītais pavārs, restorāna ”Restorāns 3” šefpavārs Ēriks Dreibants. Tā kā pavārs dzīvo laukos, viņam bija īpaši noderīgi uzzināt par ”Gudrās mājas” iespējām un funkcijām. Lai pārliecinātos, ka ”Gudrā māja” darbojas arī meža biezoknī, jo tad viņa lauku māja nebūtu izņēmums.

Lasi vēl