Valsts tēla kampaņas plānotāji LIAA un EM neuzskata, ka Covid-19 laikā šāda kampaņa būtu bezjēdzīga

1 komentārs
Valsts tēla kampaņas plānotāji LIAA un EM neuzskata, ka Covid-19 laikā šāda kampaņa būtu bezjēdzīga
KRISTAPS KUHAĻSKIS/F64

Valsts tēla kampaņas plānotāji – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī Ekonomikas ministrija – neuzskata, ka Covid-19 laikā šāda kampaņa būtu bezjēdzīga, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Trīs gados vairāk nekā četri miljoni eiro – tik iecerēts tērēt Latvijas tēlam. Valdība šo Ekonomikas ministrijas plānu šonedēļ pieņēma bez jebkādām iebildēm. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra uzskata, ka tas veicināšot investīcijas, tūrismu un mūsu valsts atpazīstamību. Tikmēr šīs ieceres kritiķi norāda, ka Covid-19 laikā šāda naudas tērēšana ir nepieņemama izšķērdība.

“Latvija – valsts, kas dzied”, “Dzimis Latvijā”, “Datos balstīta nācija'”, “Latvija – vislabāk baudīt nesteidzoties”, “Zaļā karotīte” – preču, pakalpojumu vai vienkārši reklāmas kampaņu, kas aicina ārvalstniekus braukt uz Rīgu vai Latviju, esot daudz. Neesot vienotas stratēģijas vai vēstījumu, ko ar tām vēlamies panākt. Tāpēc ir jāatrod nauda valsts tēla izstrādei. Tā vēl pagājušajā gadā, kad nezinājām, kas ir Covid-19 un slēgtas valstu robežas, nosprieda Krišjāņa Kariņa jaunizveidotā valdība. Rīcības plānā ierakstīja: “Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem.” Darba pabeigšanai dots laiks – divi gadi, līdz šā gada decembrim. Šonedēļ iecere informatīvā ziņojuma formā nonāca līdz valdībai.

Valdība bez jebkādām iebildēm Ekonomikas ministrijas plānu pieņēma. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) to slavēja kā izdevušos, kultūras ministrs  Nauris Puntulis (NA) ieteica ātrāk izdarīt trīs darbus. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) atcerējās kā 90.gados pirmo reizi atbraucis uz Latviju un sastapies ar vietējo radošumu.

Kā noskaidroja “Nekā personīga”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras valdībā gatavoto prezentāciju par valsts tēla kampaņu palīdzējusi izstrādāt aģentūra “DDB Latvija” (tagad – “Nord DDB Riga”). Tas izmaksājis 20 000 eiro. Aģentūras direktors Andris Rubīns to apstiprina, ka aģentūra rīkojusi piecas darba grupas jeb darbnīcas no dažādu jomu speciālistiem. Trīs pirms un divas pēc Covid-19. No viņiem skaidrots, kāda ir Latvija. Idejas uzliktas uz papīra un rezultāts ir sekojošs.

Pirmkārt, Latvija piedāvā iespēju radīt vai pārbaudīt idejas drošos un videi draudzīgos apstākļos. Galveno fokusu jāliek uz vidi, kuru ir iespējams pielāgot visdažādākajām vajadzībām. Latvijā ir četri gadalaiki. Augstā tehnoloģiskā attīstība ļauj būt jebkurā vietā, bet joprojām ar 5G interneta kvalitāti. Otrkārt, latviešu dabā ir radīt un pārsteigt pasauli ar savām idejām, prasmēm un augstajām darba spējām. Vēsture latviešus ir mācījusi būt izdomas bagātiem un rūdījusi, tādēļ varam strauji pielāgoties un paveikt sarežģītas lietas ātri, radoši un pasaules līmenī.

Treškārt, Latvija ir savienotājs, kas palīdz satikties īstajiem cilvēkiem, lai radītu jaunas, negaidītas kombinācijas. Valsts atrodas starp jūru un mežu. Starp senām tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām. Tas ir licis atrast veidus, kā savienot nesavienojamo. Tāpat Latvija ir kompakta, un divu rokas spiedienu attālumā ir sasniedzams jebkurš, kas ļauj ātri atrast vajadzīgos partnerus idejas īstenošanai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns

“Pie tēla vērtībām mēs nonācām tā…Pagājušajā gadā, manuprāt, Ekonomikas ministrija veidoja šīs te sabiedrības iesaisti. Komunicējot tās vajadzīgās, nu nezinu, nezinu tos jautājumus par to, kādi mēs esam, un lai sabiedrības sniegto atbildi caur dažādiem pasākumiem un tālāk tās rīcībā nonāca pie mums. Proti, mūsu uzdevums bija izveidot trīs darba grupas, kas komunicētu par tūrismu, par eksportu un investīcijām, lai saprastu, kas konkrētajam grupām, kā tas tēls palīdzētu. Nu, kas ir tas, kas ir vajadzīgs. Un tad šo te šis te kā šo te nu darba grupu, izmantojot dizaina domāšanas modeļa moderēšanu veica “NORD DDB”.”

“Nord DDB Riga” direktors norāda, ka aģentūras iepirkums ir bijis par ideju darbnīcu koordinēšanu un secinājumu izvilkšanu vienotā Latvijas tēla piedāvājuma izveidei. To aģentūra ir īstenojusi, valdība ziņojumu ir pieņēmusi un apstiprinājusi un sadarbība šobrīd ar to noslēdzas.

Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors precizē, ka valsts tēla stratēģijas autori ir 116 eksperti, kuri piedalījās, un no katra katrai darba grupai kopā bija piecas, – trīs jau viņa nosauktās un vēl divus, kas bija par kultūru, drošību, sportu, zinātni. Katra darba grupa nobalsoja par vienu vērtību, nezinot, par ko balso citas. Tad, tās, konsolidējot kopā, izdevies nonākt pie trim atlikušajām, kuras ir izkristalizējušās.

Lasi vēl: Vienota valsts tēla ieviešana nākamgad izmaksās 1,39 miljonus eiro

Valdībā prezentētas tēlam vajadzīgās finanses. Neviens no ministriem tam neiebilda. Nākamgad valsts budžetā ieplānoti gandrīz 1,4 miljoni, 22 un 23 gadā – 1,367 miljons eiro.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai no vairāk kā miljona paliks mazākā daļa – pa 132 000 algos piecus jaunus darbiniekus. Pārējā nauda tiks maksāta ārpakalpojumu sniedzējiem – visticamāk, kādai no reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrām.

Pētījumā Ekonomikas ministrija sola, ka kampaņa investīcijās atnesīs papildus 128 miljonus eiro.  Kā tieši to būs iespējams izmērīt – no atbildēm nav skaidrs. Būs vismaz 900 jaunas darba vietas. Attīstīti vismaz 60 augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi. 30 starptautiski sadarbības līgumi jaunu zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādei:

Papildus vismaz 128 miljoni eiro  (vismaz 38 miljoni eiro papildus RIS3 prioritārajās nozarēs) ārvalstu investīciju Latvijas tautsaimniecībai un vismaz 900 jaunas darba vietas papildu patlaban plānotajiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbības rādītājiem. Īstenojot, kopējie investīciju piesaistes rādītāji – 2021.gadā potenciāli tiktu piesaistītas investīcijas 120 miljonu eiro apmērā un radītas 1000 jaunas darba vietas, 2022.gadā potenciāli tiktu piesaistītas investīcijas 160 miljonu eiro apmērā un radītas 1500 jaunas darba vietas, 2023.gadā potenciāli tiktu piesaistītas investīcijas 200 miljonu eiro apmērā un radītas 2000 jaunas darba vietas.

Izstrādāti papildus 15 lielapjoma “atslēgas” proaktīvie piedāvājumi ārvalstu investīciju piesaistei. 420 jauni eksporta projekti un pieprasījumi. Identificēti papildus 210 eksporta projekti un pieprasījumi RIS3 nozarēs. Attīstīti un atbalstīti Latvijā, vai Latvijai piesaistīti papildu vismaz 60 augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Noslēgti starptautiski sadarbības līgumi jaunu zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādei – 30.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns

“Veidojas lēnām šī atpazīstamība, tad mēs varam to trafiku izmērīt, kā viņš nāk klāt. Nu ja, mēs neko nedarītu, pieņemsim, ja mēs neko nedarītu. Iespējams, būtu aktivitāti tikpat liela, tikpat liela kā pagājušajā gadā. Tagad mēs kaut ko darām, aktivitāte ir lielāka, un to starpību mēs varam mērīt. Nu tā.”

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis

“Un, man liekas, mēs esam, teiksim tā, šī ceļa sākumposmā. Jums būs iespēja sekot līdzi, kā nauda ir ieguldīta un cik lielas atdeves tas nesīs. Ja, teiksim tā, šie rezultāti netiks sasniegti, protams, tad jūs varēsiet jautāt… Atbildīgie šeit ir [Ekonomikas] ministrijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kuru pienākumos ir izdarīt to, lai šie rezultāti tiktu sasniegti.”

Ārlietu ministrijas paspārnē strādājošais Latvijas institūts līdz šim darbojies ar krietni mazākām summām. Tā gada budžets ir 161 000 eiro. Igaunijā kolēģi strādā ar 700 000. Lietuvā miljonu 200 000. “Nekā personīga” zināms, ka politiskajā līmenī panākta vienošanās, ka Latvijas institūtu varētu pievienot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Neoficiāli izskan, ka tas varētu notikt līdz nākamā gada vidum.

Latvijas Institūta direktora pienākumu izpildītāja Šarlote Līduma

“Protams, viens no variantiem, kas tiek izskatīts, ir šī Latvijas institūta iekļaušana Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā. Kas, protams, vēl nav līdz galam izstrādāts, bet sarunas ir bijušas un viss ir procesā.”

Aizslēgta veikala reklamēšana, kurā nav iespējams iepirkties. Ar to valsts tēla veidošanu salīdzina bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Politiķu reklamētājs Ēriks Stendzenieks Ekonomikas ministrijas plānu sauc par kārtējo mēģinājumu reklamēt neiespējamo.

Bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols

“Kāpēc ne tagad? Uz aizņemtas naudas rēķina, atsakot ļoti daudzām jēdzīgām vajadzībām, 82 reizi veidot Latvijas tēlu un samaksāt atkal, lai konstatētu, ka Latvija ir tik dažāda un tieši tagad, Covid-19 laikā iztērēt šādus līdzekļus sev vēlamā virzienā. Caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, nevis pašu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru īsti stiprinot. Tas ir nepareizi. Kāpēc premjers tā rīkojas, es nesaprotu.”

Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks

“Grūti atrast jocīgāku laika, kad vēl to kampaņu taisīt. Es pieļauju, ka masīvais ne īpaši lokanais valsts aparāts to bija ieplānojis kādu laiku iepriekš, jo neviens jau iepriekš par vīrusiem nebrīdina. Nu, es nevaru atklāti žēloties, ka reklāmisti kaut ko nopelnīs. Paldies Dievam, ka viņi nopelnīs. Vai īsts projekts valstij, tur man ļoti lielas šaubas, un, es domāju, ka valsts ir pārāk sarežģīts organisms, lai to varētu aprakstīt ar vienu nepaplašinātu teikumu un zem vai virs kaut kāda krāsaina rimbuļa. Nebūs. Atsevišķu nozari var kaut kā reklamēt. Ja tas ir tūrisms, varbūt tās ir investīcijas, varbūt tā ir kultūra, galu galā, varbūt tā ir gastronomija. Bet visu valsti pabāzt zem viena simbola. Ir tādi mēģinājumi bijuši, daudzi to ir darījuši, bet tā lieta ir stipri formāla.”

Bijušais LIAA direktors Andris Ozols norāda, ka vispirms nepieciešams segums un tad var ķerties klāt pie sabiedriskajām attiecībām. “Kamēr lidostā vajag bagāžas lentas, lai koferis neatnāk ar nolauztu kloķi, bet virsraksts sagaida – “Laipni lūgti Latvijā”, nav samērīguma starp to, cik mēs esam izdarījuši mājasdarbus un kā mēs sevi pasniedzam. Pie tam kā pasniedzam – nopērkam viedokli par to, kas mēs esam no citiem. (..) Tieši “bada laikos”, kad iepirkties Latvijā labā nozīmē – nopirktu Latviju, kā veidojumu. Uzticēties mums…  Kur ir virkne ar pašreizējiem ierobežojumiem. Trīs gadus pēc kārtas tērēt pāri par četriem miljoniem. Nu, man liekas, ka tā ir naudas izkleķerēšana,” viņš saka.