Valsts kontrole Aizsardzības ministrijai pārmet pārāk lielu pretimnākšanu medību kolektīviem pie Ādažu poligona

1 komentārs

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju Aizsardzības ministrijā un armijā. Revidenti kritizē aizsardzības spēkus par neizskaidrojamu pretimnākšanu medniekiem Ādažu poligonā.

Poligonā gandrīz 20 gadus medī militāristu mednieku klubs, kas nekad nav maksājis par medību tiesību izmantošanu. Pirms pāris gadiem paplašinot pārslogoto Ādažu poligonu ar tam piegulošajiem mežiem, bruņotie spēki pārņēmuši arī tur noslēgtos medību līgumus ar vēl trīs medību klubiem. Līdz ar to poligona vadībai jāuzņemas armijai neraksturīgas medību administrēšanas funkcijas, saskaņojot savus plānus ar medniekiem.

Ādažu militārajā poligonā nepiederošām personām uzturēties ir aizliegts. Tas attiecas uz sēņotājiem ogotājiem un pārējiem dabas mīļotājiem. Izņēmums ir mednieki. Tiem ir izdevies panākt, ka armija viņu izklaides respektē.

Ādažu militārais poligons un tā apkārtne ir iekārojama vieta medniekiem, jo atrodas tuvu Rīgai. Armija te rosās jau gadu desmitiem, tāpēc mežainajos apvidos nav daudz privātmāju un saimniecību. Tas patīk gan meža dzīvniekiem, gan medniekiem.

Ādažu poligons ir vienīgais militārais objekts, kurā notiek medības. Tādas tiesības jau 20 gadus ir biedrībai “Armijas medību klubs “Lilaste””. Klubam gan ar armiju oficiālas saites nav. Tā biedros ir esošie un bijušie militāristi. Kluba vadībā patlaban ir bijušais gaisa spēku komandieris Aleksandrs Stepanovs. Pirmsākumos to vadīja  bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš un ieroču biznesa dūzis Arnolds Libeks.

Elita Krūmiņa
Valsts kontroliere

Šajos noslēgtajos līgumos, kas ir jau no 2001.gada, vispār nav paredzēta nekāda maksa par šo platību izmantošanu medību vajadzībai. Un pie tam tie nosacījumi, kas ir ierakstīti šajā līgumā, ar šo sporta un armijas klubu “Lilaste”, ir vispār šokējoši. Nacionālie bruņotie spēki apņemas netraucēt šim medību klubam savu darbību veikšanā.

Līdz 2014.gadam “Lilaste” bijis vienīgais mednieku klubs poligonā. Pēc poligona paplašināšanas 2016.gadā tam jārespektē vēl trīs mednieku  klubi – “Vecmurjāņi”, “Asni” un “Vanagi”.  Tāda bijusi Latvijas valsts mežu prasība, nodot mežus bruņotajiem spēkiem.

“Militārie objekti ir izmantojami mūsu nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei. Tas ir pilnīgi skaidri noteikts. Šobrīd mēs redzam to, ka šie līgumi ir noslēgti uz gana ilgiem termiņiem, izmantojot iespēju slēgt šajā 30 gadu periodā, un tur ir noteikti, es gribētu teikt, nacionāliem bruņotiem spēkiem neraksturīgi uzdevumi, kas viņiem, protams, prasīs arī administratīvo slogu. Tātad ir nepieciešamība informēt par to, kad būs vajadzība bruņotajiem spēkiem izmantot šīs medību platības, informēt par citādākām lietām, kas saistīti ar drošības jautājumiem,” norāda Krūmiņa.

Nauda par medību tiesību izmantošanu  no militāristu kluba ”Lilaste” nav prasīta, jo 2006.gadā reformējot īpašumu pārvaldīšanu, līgums noklīdis.

Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Tas ir vēsturiskais līgums, kas ir savā laikā noslēgts bruņotajiem spēkiem ar šo te kolektīvu, un pārņemot zemes, kad pārņēma attiecīgi Militārās infrastruktūras centrs, šis līgums netika pārņemts. Mēs tagad veiksim izmeklēšanu par šo situāciju un attiecīgi, protams, nodosim šo līgumu, un izlabosim šo situāciju.

Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki poligonu paplašināšanā cenšas respektēt vietējo iedzīvotāju intereses. Šī iemesla dēļ sēņotāji un ogotāji netiek dzīti ārā no poligoniem, ja vien netraucē  mācības. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc tiek respektēta Latvijas valsts mežu prasība pārņemt saistības ar medību kolektīviem.

“Ja mēs atsakāmies no šāda principa, ka mēs ļaujam izmantot, tad tur ir ietekme. Un arī sākotnēji, kad mēs virzījām lēmumus par poligonu izveidošanu, principā līdz šim šis ir bijis viens no kritiskākajiem punktiem poligonu izveidošanā, jo visvairāk ir uztraukušies mednieki, un es pieņemu, ja mēs izlemsim par jaunu poligonu veidošanu, pateiksim, ka mēs izliksim ārā visus medniekus, es domāju, ka mēs saskarsimies ar diezgan lielu pretestību tajā brīdī,” skaidro Garisons.

Latvijā visi meži un lauki ir sadalīti starp medību kolektīviem un to pārdalīšana izraisa konfliktus, jo no iecirkņa lieluma ir atkarīgs, vai tur var medīt tikai stirnas, vai arī aļņus.  Tos var šaut, ja iecirknī ir vismaz 2500 hektāru meža.

Valsts mežiem ir 900 līgumi ar medniekiem. Tādi bija noslēgti arī par mežiem, ko Ādažu poligona paplašināšanai 2014.gadā nolūkoja Aizsardzības ministrija. Kad sarunas ar ministriju jau bija uzsāktas, “Latvijas valsts meži” ar medību kolektīviem pārslēdza līgumus uz 30 gadiem. Un pieprasīja ministrijai tos pārņemt. Uzņēmuma arguments – bez medniekiem nebūtu meža, jo zvēri ziemā noēstu jaunaudzes.

Mārtiņš Gūtmanis
AS ”Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors

Nu, mēs nodevām to faktisko situāciju, tā pat kā mēs nodevām zemi ar mūsu uzbūvētu ceļu, ko mēs būvējām, lai nākotnē varētu šo mežu apsaimniekot, tāpat mēs nodevām ar noslēgtajiem medību nomas tiesību līgumiem.

Iebildumu un diskusiju par medībām armijas poligonā nebija. “Latvijas valsts mežus” kontrolējoša Zemkopības un Aizsardzības ministrija tobrīd bija viena politiskā spēka Zaļo un zemnieku savienības kontrolē.

Bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) norāda: “Tur četri kolektīvi darbojās. Tajā teritorijā. Tur bija četri kolektīvi, cik es atceros, un tas bija uzdevums pārslēgt līgumus ar visiem kolektīviem. Tā tas notiek arī paplašinoties mūsu poligoniem Meža Mackevičos, gan Lāčsilā, gan arī jaunajā ap Skrundas pilsētiņu esošajā poligonā. Tur visur, kur apakšā ir jau saslēgti līgumi iepriekš, tad teritorija tiek pārņemta, tiek slēgti jauni līgumi ar šiem medību kolektīviem […]. Es jums šajā gadījumā nevarēšu nokomentēt, jo tādi līgumi ir bijuši iepriekš, un es nedomāju, ka šobrīd ir kaut kas jāmaina. Droši vien to ir izvērtējuši cilvēki no juridiskās puses, no drošības puses, tādēļ pieņemts šāds lēmums.”

Savukārt bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pauž: “Kas tur slikts, ja tur tiks noslēgti tie līgumi, es tur nekā slikta nesaskatu. Manā laikā tika noslēgts līgums ar biteniekiem, kur ļoti, kā rezervāts viņu pat varētu nosaukt, attiecībā uz viršiem. Es pats arī tur biju, apskatījāmies bišu saimes tur ļoti daudz ievestas, nu tika noslēgts līgums, ka atļauj.”

Tiesības medīt Ādažu poligonā līdz 2048. gadam 4,5 hektāru ir Vecmurjāņu medību klubam. Kluba valdes loceklis  Kaspars Šuikovskis uzskata, ka darījumi bijuši atklāti un godīgi.

“Nekā personīga”: Vai tur nav kaut kādā veidā bijis mednieku lobijs, no Zemkopības ministrijas, no valsts mežu puses, lai armijai uzspiež, ka tas līgums ir jāpārņem?

Šuikovskis: Nu redziet, viena armija jau mums atnāca 40 gadā un visu atņēma. Šī nav tā armija. Šī ir mūsu armija, un mēs juridiski korekti kārtojam visas attiecības. Un tā kā mums bija līgums ar valsts mežiem jau iepriekš, un mēs ar armiju un valsts mežiem nonācām pie secinājuma, ka šis līgums ir jāpagarina. Tur viss ir caurspīdīgi un skaidri, un to dokumentos var izšķetināt līdz pēdējai mielītei cauri.

“Nekā personīga”: Šajos medību klubos, kā es saprotu, piedalās medībās gan Saeimas deputāti, gan ministri. Vai tas arī nav spēlējis kādu lomu?

Šuikovskis: Pilnīgas muļķības! Mēs esam 40 vienkārši lauku zēni. Un, ja kāds gribēs ar mums tiesāties, pārdosim pēdējo govi un tiesā vinnēsim!

“Nekā personīga”: Tad nav neviens bijis, ne tajā Lilastes klubā, ne Murjāņu klubā? Es saprotu, ka ne kā biedri, viņi jau “Lursoftā” neparādās, bet kā medību dalībieki?

Šuikovskis: Es par citiem klubiem nemāku atbildēt, tāpēc ka mums riņķī teiksim Vecmurjāņu klubam ir vismaz astoņi dažādi mednieku formējumi. Un veselībai vislabākais ir nebāzt degunu svešās darīšanās!

Informācija par medību klubu biedriem un medību dalībniekiem nav publiski pieejama. “Lursoft” dati liecina, ka Murjāņu medību kluba valdē ir 12. Saeimas deputāts no Reģionu apvienības Jānis Ruks un “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

“Apkopojot to, ko mēs redzam revīzijās, tas jau nav tikai vienā, šajā aizsardzības nozarē. Jau iepriekšējā mūsu revīzijā, ko mēs veicām, iekšlietu jomā, nu, mednieku klubs ugunsdzēsēju depo. Ar visām iespējam izmantot visu, ko vien tur vēlās, tāpat netiek iekasēta samaksa. Tas jau ir aizgājis… Nu, tāda neierobežota vaļa, kas tiek dota un valstij netiek gūti tai pienākošies ienākumi,” pauž Krūmiņa.