Komentāri

Šonedēļ Saeima sāka izskatīt likuma grozījumus, kas aizliegs bankām apkalpot čaulas kompānijas. Steiga saistīta ne vien ar “ABLV Bank” nedienām, bet arī rudenī gaidāmo “Moneyval” novērtējumu.

“Nekā Personīga” kļuvis zināms, ka jau pirms gada valdība uzdeva sagatavot netīrās naudas atmazgāšanas risku novērtējumu. Tas izmaksāja 400 000 eiro. Pēc novērtējuma tapa plāns, kurā par atteikšanos no čaulu kompāniju pakalpojumu servisa nebija ne vārda.

Tas liecina, ka vēl pērn risku analīze tika gatavota tikai, lai atskaitītos starptautiskajām organizācijām.

Pērnā gada sākumā Latvijas Netīrās naudas apkarošanas sistēmai sākās kārtējais izvērtēšanas process. Latvijas paveikto naudas atmazgāšanas apkarošanā tagad pārbauda Eiropas Padomes institūcija “Moneyval”.

Latvijai līdz “Moneyval” ekspertu vizītei novembrī bija jāpabeidz virkne mājas darbu. Viens no svarīgākajiem bija Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Gaidot kārtējo “Moneyval” pārbaudi, Latvijas pienākums bija sagatavot novērtējumu, kurā tiktu vērtēts vairākas jomas, ne tikai bankas, bet arī nefinanšu sektors, meklējot riskus, cik lielā mērā mums ir kādi sistēmiski caurumi vai trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas uzraudzībā.

Ar Laimdotas Straujumas valdības rīkojumu jau 2014. gadā to uzdeva izdarīt Viestura Burkāna vadītajam Kontroles dienestam. Ziņojums bija jāsagatavo par laika periodu no 2012. līdz 2015. gadam. Kad 2017. gada sākumā ziņojums bija gatavs, bankas paziņoja, ka tādu rezultātu “Moneyval” ekspertiem rādīt nedrīkst.

Sanda Liepiņa
Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja

Iepazīstoties ar šo ziņojumu projektu, kas tajā brīdī bija pāri par 580 lapaspusēm diezgan nesaistīta teksta, saprotot, ka ir strādājušas 8 darba grupas, kuru kopēja virsvadība nav bijusi, mēs pilnīgi atklāti paudām savu satraukumu, kā šis process ir vadīts, kāds ir rezultāts.

Finanšu ministrija tam piekrita un pārņēma procesa vadību.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Tajā brīdī, kad pirmais darba rezultāts bija prezentēts, bija redzams, ka šajā materiālā joprojām ir ārkārtīgi lieli trūkumi, un laiks jau līdz “Moneyval” ekspertu vizītei bija palicis ļoti maz, tad Finanšu ministrija piedāvāja šo nacionālā riska novērtējumu pārņemt savā vadībā, un valdībā tika pieņemts lēmums par ārējā eksperta piesaisti.

Šim darbiņam ar slepenu lēmumu valdība par 390 000 eiro noalgoja auditoru kompāniju “Deloitte Latvija”. Ar to pašu rīkojumu Kontroles dienestam uzdeva atdot savāktos materiālus auditoriem, lai tie var sagatavot pārskatāmu un saprotamu novērtējumu.

Īpaši neapmierināta ar Viestura Burkāna darbību ir Latvijas komercbanku asociācija. Dienests, kam būtu jābūt galvenajai iestādei, kas koordinē valsts cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar šo uzdevumu netika galā. Bankas jau pirms gada uzstāja, ka dienests jāreformē un tam nepieciešams jauns vadītājs. Tikai martā premjers paziņoja, ka Burkānu automātiski uz nākamo termiņu neapstiprinās. Uz viņa amatu izsludināja konkursu.

Sanda Liepiņa
Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja

Mūsu aicinājums visu pagājušo gadu, pagājušā gada vasarā, bija neatlikt šī jautājuma risināšanu, risināt to pirms “Moneyval” vizītes. Tā ka šis ir tāds gadījums, kad redzējām, ka šī ir tāda fundamentāla problēma, kura pat ļoti tuvā termiņā Latvijai nepalīdzēs, tāpēc arī aicinājām rīkoties. Esam priecīgi, ka šī rīcība šobrīd notiek.

Kontroles dienests taisnojas, ka sagatavotais ziņojums esot bijis atbilstošs iestādes kapacitātei. Līdz pagājušā gada sākumam valdība par dienesta vajadzībām neesot rūpējusies, tam trūcis ekspertu. Uzdevums nodots “Deloitte”, jo bankas gribējušas, lai ziņojumā parādās arī dati par 2016. gadu, kad uzraudzībā daudz bija paveikts, izpildot OECD prasības. Taču janvārī neviena iestāde vēl nebija apkopojusi savus darba rezultātus, un tādu darba apjomu pāris mēnešu laikā dienests nebūtu spējis izdarīt.

Viesturs Burkāns
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs

Pirms šīs risku izvērtēšanas es konsultējos ar Pasaules Bankas ekspertiem, viņi teica, ka šādai darba grupai, kas veic šo risku novērtēšanu, jābūt vismaz sešiem cilvēkiem. Mums dienestā bija 3 štata vietas, kuras ne vienmēr bija aizpildītas dažādu objektīvu iemeslu pēc, faktiski, vairāk vai mazāk nodarbojās divi trīs cilvēki. Tad, kad bija nepieciešams, burtiski, divos, trijos mēnešos veikt papildus izvērtēšanu, vienlaikus gatavojot materiālus arī “Moneyval”, daudzu simtu lappušu apmērā, tas ir pārāk liels uzdevums, un mēs to fiziski nespējām vienkārši veikt. Tad, kad to veica “Deloitte”, jāatzīmē, ka viņiem šo darbu paveica 17 cilvēki.

“Deloitte Latvija” darbu pabeidza laikā. 2017. gada 15. maijā Nacionālais risku novērtējums nosūtīts “Moneyval” ekspertiem. Par lielāko problēmu atzītas nerezidentus, pārsvarā – bijušo padomju republiku pilsoņus, apkalpojošās bankas. No Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas bankās ienāk aizdomīgi līdzekļi, taču sadarbība ar šo valstu dienestiem ir vāja. Latvijas uzraugiem nepietiek kapacitātes šo darījumu izpētē.

Pēc risku novērtējuma Finanšu ministrijas darba grupa izstrādāja arī pasākumu plānu, kā riskus mazināt. Stratēģija bija piespiest bankas pašas atteikties no riskantajiem klientiem. Plānā iekļauti 50 uzdevumi, kas Finanšu ministrijai, FKTK, Kontroles dienestam, VID, KNAB un citām iestādēm jāpaveic trīs gadu laikā. Piemēram, paredzēts uzlabot Kontroles dienesta darba efektivitāti, piešķirot papildu 2 štata vieta vietas. FKTK uzdots biežāk veikt pārbaudes nerezidentu bankās, pārbaudīt banku IT darījumu uzraudzības sistēmas. Iekšlietu ministrijai jāizstrādā Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis, lai izmeklētājiem vienkāršotu apmaiņu ar operatīvo informāciju.

Iespēja, ka bankām varētu aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām, valdības apstiprinātajā plānā nav pat pieminēta. Tikai tagad, gadu pēc tā apstiprināšanas, valdība faktiski atzīst, ka nespēj izkontrolēt aizdomīgos banku darījumus.

Nopietni brīdinājumi par to, ka sagaidāmas smagas sekas, ja Latvija nenovērsīs netīrās naudas plūsmas caur bankām, bija ilgi pirms “ABLV Bank” aizvēršanas. 2016. gadā vizītes laikā Latvijā to diplomātiski uzsvēris arī toreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens.

Lai gan valsts ekonomikas apdraudējuma riski bija zināmi jau pirms gada, finanšu ministre neuzskata, ka valdībai jau tad bija jārīkojas izlēmīgāk. Mainījušies esot apstākļi.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Situācija ir mainījusies diezgan dinamiski. Mūsu stratēģisko partneru pacietības līmenis un droši vien arī iemesli, kāpēc tik steidzami tiek prasīta rīcība, kura jebkurā gadījumā būtu pakāpeniski notikusi, mēs jau arī redzējām divu gadu garumā, ja runājam par banku sektora riskanto klientu apjomu būtisku samazināšanos, bet nu acīmredzot ģeopolitiskā situācija dara savu, un rīcība ir nepieciešama daudz ātrāka.

Arī FKTK vadītājs Pēters Putniņš neuzskata, ka plāns būtu nekvalitatīvs. Latvija bija izvēlējusies pakāpenisku čaulas kompāniju radīto risku ierobežošanu, kas esot normāla prakse, taču tagad partneri prasa vispār no šī riska – čaulas kompāniju apkalpošanas – atteikties.

Pēters Putniņš
FKTK vadītājs

Mēs savus plānus, kurus bijām gatavojuši pirms gadiem trijiem, bijām spiesti tagad pārskatīt, ņemot vērā visas šīs pēdējo mēnešu attīstības tendences, mēs to visu nolasām pietiekami skaidri un to darīsim, bet šis nav tāds optimāls scenārijs.

Valdības līdz šim paveiktais nav licies pietiekams “Moneyval” ekspertiem. Vērtējums nav publiski pieejams, tomēr nojaušams, ka sagatavotais melnraksts nav Latvijai pozitīvs. Kontroles dienesta reformēšana un steidzama atteikšanās no čaulas kompāniju apkalpošanas ir mēģinājums pārliecināt “Moneyval”, ka esam labojušies.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

“Nekā Personīga”: Vai ar šo lēmumu, ka mēs tagad atsakāmies no čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijā, vai ar to būs pietiekami, lai pārliecinātu “Moneyval”, ka Latvija nav ieskaitāma pelēkajā zonā?

Nu, redziet, protams, gribētos drusciņ vairāk laika rezerves, jo, kā zināms, “Moneyval” ziņojumu finišs ir jūlijs. Mēs, šodien pieņemot likumu, noteiktās dienas apmēram ap to laiku no tā atbrīvojamies, kā arī var teikt mums finanšu sektorā jauna stratēģijai jābūt. Mēs atsakāmies no tādas naudas caurplūdes no Latvijas, tās visas ir izmaiņas. Tas būs ļoti grūts uzdevums pierādīt, parādīt jau tika īsā laikā, ka ir rezultāti.

Ja “Moneyval” atzīs, ka Latvija netiek galā ar netīro naudu, var pazemināties Latvijas kredītreitingi, un valsts parāds izmaksās miljoniem eiro dārgāk. Pēc “Nekā Personīga” rīcībā esošās informācijas, ja Latviju ierindos paaugstinātas uzraudzības valstu sarakstā, skandināvu bankas varētu šeit ierobežot kreditēšanu.

Sanda Liepiņa
Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja

Valstis pievērš ļoti lielu uzmanību šim vērtējumam, tāpēc, ka tajā brīdī, kad viņš tiek publiskots, tas ir autoritatīvākais avots naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas novērtējumam valstij. Pie standarta situācijas tas ir spēkā vismaz piecus, sešus gadus, kad notiek atkārtotais novērtējums. Līdz ar to Latvijas gadījumā šis būtu spēkā līdz 2023.–2024. gadam.

Pēc divām nedēļām Latvijas delegācija tiksies ar “Moneyval” pārstāvjiem. Tad būs izšķirīgi parādīt praktiskas izmaiņas. Pretējā gadījumā Latviju var iekļaut starp valstīm, kas netiek galā ar noziedzīgi iegūtu naudu un nonāk īpašā uzraudzībā.

Lasi vēl