Valdība nav bijusi informēta par Latvijai pieejamo vakcīnu apjomu

38 komentāri

Veselības ministrijas izvēle atteikties no lielākās daļas Latvijai pieejamo “Pfizer” vakcīnu nozīmē, ka vakcinācijas tempā no kaimiņvalstīm atpaliksim vēl vairāk.

Jaunā veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) uzdevumā sāktajā dienesta pārbaudē konkrētu atbildīgo atrašana ir maz ticama. Lēmumu pamatojums ir neizsekojams, atbildīgo nav, bet Pavļuts ar savas ministrijas ierēdņiem spiests komunicēt ar rezolūcijām. Tādu viņš šonedēļ izdevis, liekot radīt kārtību, kā turpmāk jāpieņem lēmumi par vakcīnām.

Latvijā šobrīd ir otrs mazākais vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars Eiropas Savienībā (ES). Tagad vakcinē gandrīz tikai tos, kas jau saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Nevienam citam vakcīnu nepietiek. Tuvākajās nedēļās vakcinēšanas temps neaugs, jo pagaidām Eiropā visplašāk pieejamo “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnu Latvija pasūtījusi nelielā apjomā.

Latvijai bija pieejami 1,29 miljoni devu. No tiem 860 000 varēja pasūtīt uzreiz, bet Latvija palūdza tikai 97 000.

Par kļūdām vakcinēšanas sagatavošanā amatu zaudēja Ilze Viņķele, taču joprojām nav zināms, kurš izlēma, ka Latvija pirks tikai mazu daļu pieejamā. Līgumus ar ražotājiem slēdz Nacionālais veselības dienests, Ministru kabinetā un sabiedrībai par izvēlētajām vakcīnām stāstīja Zāļu valsts aģentūras direktors. Ne šo iestāžu vadība, ne Veselības ministrijas ierēdņi tagad intervijām nepiekrīt. Vienīgā reize, kad sabiedrībai skaidrota vakcīnu izvēle, bija kopīga preses konference nākamajā dienā pēc tam, kad premjers pieprasīja Viņķeles demisiju.

“Tas bija tāds kopīgs lēmums šajās diskusijās, šis lēmums arī tika panākts tāds kopējs. Tika panākts konsenss, diskutējot, apspriežot dažādus viedokļus… Tā nav viena persona. Es vēlreiz saku – tas ir kopējs darba grupas lēmums. Tas nebija vienas amatpersonas lēmums, nekādā gadījumā.” 6. janvāra preses konferencē skaidroja Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzreiz pēc stāšanās amatā uzdeva sākt dienesta pārbaudi par to, vai vakcīnu izvēle bijusi tiesiska un pamatota. Trim Veselības ministrijas un Valsts kancelejas ierēdņiem tā jāpabeidz līdz 1. februārim.

“Šobrīd vēl nezinot, kādi ir dienesta pārbaudes rezultāti, tas, kas man šķiet diezgan acīmredzami, ka lēmumi ir pieņemti bez pietiekami skaidras procedūras, bez pietiekami skaidras atbildības. Tostarp izskatās, ka daļa šo pieņemto lēmumu gluži vienkārši nav tikuši pat dokumentēti. Respektīvi, ir sapulces, ir bijuši lēmumi, ir bijusi apspriešana, nav protokola,” norāda Pavļuts.

Tagad zināms, ka bijusī veselības ministre maldināja sabiedrību par vakcīnām. Preses konferencē pēc valdības sēdes 29. decembrī viņa noraidīja, ka Latvija nopirkusi mazāk vakcīnu, nekā varēja.

“Šeit es gribu kliedēt mītu par to, ka Latvija ir pieprasījusi mazāk vakcīnas, nekā varēja pieprasīt, ka mēs esam kaut ko nogulējuši un vakcīnu pieejamība ir sliktāka nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šis neatbilst patiesībai, jo Eiropas Komisijas iepirkums tika organizēts tā, ka vakcīnu pieejamība tika rēķināta proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam,” 29. decembra preses konferencē norādīja Viņķele.

Vaicāta, cik Latvijai bija pieejamas “Pfizer” vakcīnas Eiropas iepirkumā, bijusī veselības ministre skaidro: “Tur rēķināja, rēķināja pēc tā saucamā “pro rata” principa, proporcionāli iedzīvotāju skaitam, būtu jāprecizē. Tas sākotnējais, tā sākotnējā izvēle, ko eksperti lēsa, bija 200 000, kas bija kā potenciālais lēmums, bet to es lūgtu precizēt.” (7.janvāris)

Viņķele uzskata, ka atbildību par vakcīnu kļūdu jāuzņemas visai valdībai. Tā apstiprinājusi naudas piešķiršanu, bet jautājumus neviens nav uzdevis.

Vaicāts, vai tas, ka Latvija nepieteicās uz visu iespējamo vakcīnu apjomu, nav arī premjera atbildība, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atbild: “Viņš jau iznāk valdības atbildība, jo valdība apstiprināja to sākotnējo vakcīnu portfeli. Ko valdība nezināja un par ko valdībā neviens nebija informēts, es tajā skaitā, ka mums vispār būtu iespēja un ka kāds pat iedomātos nepiekrist vai nepievienoties Eiropas kopējam iepirkumam, kur skaidri tika teikts – visi tagad runā latīniski – “pro rata”, tātad atbilstoši iedzīvotāju skaitam tīri proporcionāls vakcīnu sadalījums. Es pieņēmu, kā visi valdības ministri pieņēma, ka tas ir tīri proporcionāls sadalījums, neuzdevu jautājumu, jo arī neviens neminēja, ka tā nav. Valdība pieņēma zināšanai, ka tāds sadalījums ir, mans pieņēmums un visu pārējo ministru pieņēmums bija, ka tas ir tas rezultāts, ko Eiropas Komisija bija panākusi. Tagad atklājās, ka tā gluži nav.”

Savukārt Pavļuts norāda: “Kas ir pilnīgi skaidrs un kas ir fakts, ka valdība ir informēta līdz šim par šiem vakcīnu iepirkumiem ”post factum”. Es uzskatu, ka pie šādiem lēmumiem būtu valdībai bijis jālemj, pirms seko rīcība.”

Tagad Latvija pasūta papildu vakcīnas – gan no ”Pfizer”, gan citiem ražotājiem. Pavļuts šonedēļ Veselības ministrijas valsts sekretārei licis izstrādāt kārtību, kā turpmāk pieņems lēmumus par vakcīnām. Ministra vēstulē teikts, ka “konstatēti gadījumi, kad Veselības ministrijas vadība nav bijusi informēta, ka ir pieņemts lēmums par nepieteikšanos uz pieejamajiem vakcīnu apmēriem.”

“Es esmu šodien parakstījis rezolūciju un uzdevis nekavējoties izstrādāt kārtību, rakstveidā noteiktu kārtību, kā tiek sagatavoti lēmumi par vakcīnu iepirkumiem, kā tie tiek dokumentēti, kuras amatpersonas konsultē, kuras pieņem lēmumus un kur tie tiek virzīti, un kā tie nonāk līdz Ministru kabinetam. Īsiem vārdiem – ieviest šajā jautājumā kārtību,” norāda ministrs.

Galvenais attaisnojums mazajam “Pfizer” vakcīnu iepirkumam ir tas, ka izvēles izdarīšanas brīdī Latvija jau bija pasūtījusi vairāk nekā miljonu cita ražotāja “AstraZeneca” potes. Tās ir lētākas un vienkāršāk lietojamas.

Līgumu par “AstraZeneca” vakcīnu iegādi Latvija noslēdza augustā. Septembrī uzņēmuma Latvijas pārstāvniecību uzaicināja uz Imunizācijas padomi, kas radīja minējumus par īpašu labvēlību pret šo kompāniju. Taču tās Latvijas birojs uzsver, ka sarunās par līgumu nav iesaistījies.

Imunizācijas padome ir zinātnieki un eksperti, kas bez atlīdzības konsultē valsts institūcijas. Tās pārstāvji noliedz, ka būtu ministrijai teikuši, cik un kuras vakcīnas iegādāties. ”AstraZeneca” pārstāvniecībā skaidro, ka uzņēmumam lūgts sniegt  informāciju par topošo vakcīnu.

“AstraZeneca Latvija” vadītājs Pēteris Kļaviņš skaidro: “”AstraZeneca” Latvijas birojs un neviens tā darbinieks nav un nav bijuši iesaistīti vakcīnu iepirkumu procesā vai tā organizēšanā Latvijas Republikā.”

Pēc Imunizācijas valsts padomes un Zāļu valsts aģentūras uzaicinājuma “AstraZeneca” Latvijas biroja pārstāvji attālināti piedalījušies Imunizācijas valsts padomes darba sēdē pagājušā gada 14. septembrī (..), sniedzot “AstraZeneca mātes” kompānijas apstiprinātu detalizētu informāciju par mātes uzņēmuma “AstraZeneca” izstrādātajām vakcīnām.

Eiropā ”AstraZeneca” Covid-19 pote reģistrēta tikai šonedēļ. Ziņu aptumšoja Eiropas Komisijas un ražotāja strīds par plānotu piegāžu samazinājumu. Neskatoties uz Vācijas izteiktajām bažām par vakcīnas efektu vecāku ļaužu grupās, Eiropas Zāļu aģentūras komisijā par labu vakcīnai balsoja visi dalībnieki, arī pārstāve no Latvijas zāļu aģentūras.

Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska norāda: “Komitejā, kā mēs strādājam, tur ir pārstāvji no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un divas ekspertu grupas, divas valstis parasti padziļināti vērtē un pārējās iesaistās komentēšanā. Tāpēc arī ļoti liels ekspertu loks ir apskatījies šos datus.”

Gada pirmajā ceturksnī paredzētos 400 000 ”AstraZeneca” devu Latvija nesaņems. Zināms, ka februārī solīti 70 000. Masu vakcinācija sākties varēs, ātrākais, aprīlī. Līdz tam vīrusa apkarošanas galvenais ierocis būs plašāka testēšana, izmantojot ātros testus.

Veselības ministrija līdz šim iebilda pret eksprestestu izmantošanu. Tie ir daudz lētāki un ātrāki, bet arī biežāk kļūdās. Lai pārliecinātu ministriju, Kariņš pat meklēja Pasaules Veselības organizācijas atbalstu. Šonedēļ valdība akceptēja eksprestestu iepirkšanu izmantošanai pansionātos.

Rudenī ministri strīdējās par SPKC resursu palielināšanu. Veselības ministrija teica, ka tas nav vajadzīgs. Šonedēļ izrādījās, ka centra jaudu tomēr vajag palielināt, un valdība piešķīra naudu, lai centrs Covid-19 pozitīvo cilvēku apzvanīšanu uzticētu uzņēmumam no malas.

Šobrīd Latvija pasūtījusi vakcīnas, ar ko pietiktu vairāk nekā trīs miljonu cilvēku potēšanai. Tās ir no pieciem dažādiem ražotājiem, bet pagaidām reģistrētas ir trīs. Turpinās sarunas arī ar citiem farmācijas uzņēmumiem, kas izstrādā vēl citas vakcīnas.