23 komentāri

Šobrīd, kad Latvijas ekonomika ir atdzīvojusies, valdībai būtu jācenšas dzēst valsts parādu, kas seškārt pieauga krīzes laikā. Taču valdība to nedara.

Ministru kabinetam šoruden radās iespēja samazināt parādu par 48 miljoniem eiro, ko nevajadzēja maksāt Eiropas kopējā kasē. Uz aizņēmumu samazināšanu uzstāj Fiskālās disciplīnas padome, kurai jārūpējas, lai iespējamas krīzes brīdī valsts nebankrotētu. Valdība, pretēji finanšu disciplīnas likumiem, šo naudu dala aktuālām vajadzībām un ekspertu aizrādījumos neklausās. Finanšu ministrija aizbildinās, ka Fiskālās disciplīnas padome nepareizi tulkojot likumus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvijas parāds šobrīd 9,3 miljardi eiro, procentos maksājam 260 miljonus gadā. Šogad un nākamajos gados ekonomika augs, un valdība beidzot var sākt atdot parādus, taču to nedara.

Šogad Finanšu ministrijai izdevies ietaupīt 48 miljonus eiro. Miljonu sarūpējusi Valsts kase, izdevīgāk aizņemoties, 47 miljoni bija rezervēti maksājumiem Eiropas budžetā, taču nebija nepieciešami.

Sataupītie miljoni nav reāla nauda. Šogad budžets ir veidots ar 300 miljonu deficītu, tāpēc ietaupījumi tikai samazinātu nepieciešamību aizņemties. Taču valdība septembrī sāka naudu pārdalīt citām vajadzībām.

6. septembra valdības sēdē nolemts, ka 13 miljoni tiks AS “Latvijas dzelzceļš”. Tas ir parāds par dzelzceļa lietošanu pasažieru pārvadājumiem. Citu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai paredzēti vēl seši miljoni.

15. septembra valdības sēdē 16,4 miljoni iedoti Stradiņa un Austrumu slimnīcām zaudējumu segšanai. Šonedēļ valdība sadalīja četrus miljonus eiro. Gandrīz 800 000 iedoti KNAB, 272 000 Valsts kancelejai. Lielāko daļu dabūs Zemkopības ministrija. Ministrs Dūklavs ir priecīgs, ka nauda būs, taču no kurienes tā parādījusies, viņš nezina.

Jānis Dūklavs
zemkopības ministrs

Es uz šādiem jautājumiem laikam nevarēšu atbildēt, tie būtu jāprasa finanšu ministrei, kā tā naudiņa tieši šajā brīdī parādījusies, man personīgi nebūtu nekādu iebildumu, ja viņa būtu vispārējā budžeta kārtībā sadalīta.

Veidojot šā gada budžetu, lūgumi par naudu Bulduru vidusskolai, meliorācijas kadastram un analītiskajām iekārtām pārtikas uzraudzībai bija palikuši neapmierināti.

Jānis Dūklavs
zemkopības ministrs

Zemkopības ministrs ilgu laiku nevarēja saprast, kam būs, kas būs, kā būs, viņi vispār nekādās programmās nav iekšā. Šitā ir vienīgā viņu nauda ilgu gadu laikā, ko viņi tagad dabūs.

Bulduru dārzkopības vidusskolai tagad iedalīti 1,4 miljoni eiro. Ministrs skaidro, ka naudu tērēs tehnikas un mācību līdzekļu iegādei, telpu remontiem. Valdības dokumentā gan teikts, ka nauda piešķirta, lai novērstu dabas stihijas radītās sekas.

Jānis Dūklavs
zemkopības ministrs

Tas ir ļoti neveikls formulējums.

Ne Ministru prezidents, ne finanšu ministre neatzīst, ka ietaupītās naudas izdalīšana būtu fiskālās disciplīnas pārkāpums. Tā ir ierasta kārtība, ka ar ietaupītajiem līdzekļiem valdība var rīkoties pēc nepieciešamības.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents

Apropriācija nozīmē, ka vienkārši ekonomija vienā vietā var nodzēst ugunsgrēku citā vietā, bet tādus klasiskus labojumus kā kādreiz, – visus ietaupījumus kaut kur izdalot… To mēs vienkārši nevaram darīt, un man šķiet, visi no tā tikai iegūst.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre

Tā ir tāda ekspertu diskusija, kas ilgst vairākus gadus. Vismaz trīs gadus pēc kārtas Finanšu ministrijas eksperti diskutē ar Fiskālās disciplīnas padomes ekspertiem par likuma interpretāciju. Fiskālās disciplīnas padomes kolēģi gribētu, ka šādos gadījumos, ka kaut kur rodas ietaupījums, to neiztērē, kamēr Finanšu ministrijas ierēdņi uz to skatās ar tādu saimnieka pieeju, ka mēs redzam, ka mēs vienā vietā varam ietaupīt, ka mēs tomēr tos parādus, kas ir uzkrājušies vai tās prioritātes, kuras nav bijis iespējams nosegt valsts budžet projektu plānojot, mēs pamazām tomēr nofinansējam.

Netērēt naudu pieprasa Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums ir sekot līdzi valdības tēriņiem un brīdināt, ja apdraudēta valsts finanšu stabilitāte. Maksājumi Eiropas budžetā un parāda apkalpošanas izmaksas ir īpašas programmas. Fiskālās disciplīnas un budžeta vadības likumos ir noteikts, ka šajās sadaļās ietaupīto naudu nedrīkst pārdalīt citām vajadzībām.

Jānis Platais
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs

Šeit mēs pārkāpjam vienu no likuma stūrakmeņiem. Ja mēs drīkstam kuru katru brīdi palielināt izdevumus šīm vajadzībām un nepārdalīt citiem mērķiem, tad gadījumos, kad paliek līdzekļi pāri, mums nevajadzētu tos pārdalīt citiem mērķiem.

Fiskālās disciplīnas padome neatbilstības ziņojumus raksta pēc katras valdības sēdes, kad ministri pieķeras aizliegtajiem resursiem. Septembrī tapuši trīs ziņojumi, taču, visticamāk, būs vēl. Finanšu ministrijai palikuši vismaz septiņi miljoni. Tie varētu nonākt neparedzētu gadījumu fondā, ko izsmels kompensācijas plūdu skartajiem.

Fiskālās disciplīnas likums prasa, lai valdība ekonomiskās izaugsmes laikā veido budžetu ar pārpalikumu. Aizņemšanās ir pieļaujama tikai gadījumos, ja ekonomika neaug. 2008. gada ekonomiskā krīze parādīja, cik smagas sekas ilgus gadus jāpārcieš, ja šos principus neievēro.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā “X Faktora” talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā "X Faktora" talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Pasaules slavenajā mūzikas šovā “X Faktors” sevi spilgti pieteikuši vairums Latvijas dziedošo talantu. Kāpt uz skatuves, visnotaļ, palīdz ne vien draugu un ģimenes atbalsts, bet arī drosme un pārliecība – šajā jautājumā dziedātājiem atbalstu sniedz iepirkšanās centrs “Domina Shopping”, kā arī stiliste un modes dizainere Indra Salceviča.

Lasi vēl