Vai tiešām Krievija kā pirmā tiks pie Covid-19 vakcīnas?

Pievienot komentāru

Augustā Krievija kā pirmā valsts pasaulē paziņoja, ka reģistrējusi vakcīnu pret Covid-19. Taču rietumu pasaulē apšauba tās efektivitāti. Vakcīna izmēģināta tikai uz dažiem desmitiem pacientu, kamēr zinātnieki rietumos un Ķīnā tikuši daudz tālāk.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Krievijā ar Covid-19 saslimuši vairāk nekā miljons cilvēku. Tas ir ceturtais augstākais radītājs pasaulē. Mirstība gan ir stipri mazāka nekā citur pasaulē. Koronavīruss kā nāves iemesls reģistrēts 20 000. Opozīcija kritizē valdību par datu slēpšanu, aculiecinieki stāsta par pārpildītām slimnīcām, sabiedrībā aug neuzticība. Covid-19 krīze pārvērtusies par politisku krīzi.

Augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā kā pirmajā valstī pasaulē būs pieejama vakcīna pret nāvējošo vīrusu. Septembrī sāks preparāta “Sputnik V” masveida ražošanu.

Reakcija zinātniskajā vidē bija neviennozīmīga. Bez klīnisko pētījumu datiem neviens to droši pateikt nevarēja, bet izskanēja aizdomas par sasteigtu reģistrāciju.

Lai kādu medikamentu laistu tirgū, tam ir jāiziet trīs klīnisko pētījumu fāzes. Pirmajā piedalās daži desmiti cilvēku, noslēdzošajā trešajā – vairāki desmiti tūkstošu. Saskaņā ar Krievijas reģistrācijas apliecību tobrīd preparāts bija izmēģināts tikai uz 38 cilvēkiem.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs norāda: “Viņiem, protams, dikti gribējās mazliet pasteigties ar to paziņojumu, ka “mēs esam pirmie”. Jo kādā ziņā pirmie? Viņi ir izgājuši pirmās un otrās fāzes klīniskos pētījumus, viņi nav pirmie, kas to ir izdarījuši, bet tas tiešām ir izdarīts.”

Tikai septembrī Krievijas Gamalejas institūta zinātnieki starptautiskajā zinātniskajā žurnālā “The Lancet” publicēja datus par vakcīnas pirmās un otrās fāzes izmēģinājumiem ar 76 dalībniekiem. Citu zinātnieku kritiku ilgi nebija jāgaida. Pētnieki pamanīja, ka dati par daudziem dalībniekiem ir pilnīgi identiski, kas dabā nemēdz notikt.

“Tur gan bija arī atbilde pēc tam šajā pašā žurnālā no krievu pētnieku puses. Es negribētu teikt, ka es tur katrā ziņā saskatu kaut kādas falsifikācijas pazīmes, bet tas ir jāizpēta noteikti pastiprināti. Kas viņiem pilnīgi noteikti būtu jādara, šiem krievu zinātniekiem, vajadzētu deponēt šos savus jēldatus tā saucamos,” saka Tārs.

Krievijas propagandas mašīna ārvalstu kritiku cenšas noformēt par greizsirdību par krievu zinātnes panākumiem un mēģinājumiem izspiest konfidenciālus datus. Taču paši krievu pētnieki šādai manipulācijai pretojas.

Izrādās, politiķu un Kremļa mediju paziņojums par vakcinācijas gatavību neatbilst patiesībai. Gamalejas institūta zinātnieki sākuši tikai trešās fāzes pētījumus. Tajos piedalīsies 40 tūkstoši brīvprātīgo, puse saņems vakcīnu – otra puse injekciju bez vakcīnas. Rezultāti rādīs, vai preparātam nav bīstamu blakusparādību un cik efektīvs tas ir pret vīrusu. Šādā izmēģinājumu fāzē pasaulē ir aptuveni 10 citas vakcīnas pret Covid-19. Taču tas netraucē vietējos medijos pētījumu pasniegt par gatavu produktu.

Tārs norāda: “Šobrīd jau diezgan daudz kandidātu ir šajā trešajā klīniskajā fāzē, kas ir noslēdzošā klīniskā fāze, kurā tiek rekrutēti ļoti daudzi dalībnieku, vairāki desmiti tūkstošu parasti, kur jau skatās šīs vakcīnas efektivitāti. Šajā sacensībā, tātad jau šajā trešajā fāzē, ir nokļuvušas vairākas Ķīnā izstrādātas vakcīnas, ASV izstrādāta vakcīna, arī manā uztverē vistālāk, iespējams, ir tikusi Oksfordas universitātes kopdarbs ar “Astra Zeneca”.”

Kamēr pašā Krievijā vēl tikai turpinās trešās fāzes pētījumi, varas iestādes steidz paziņot, ka “Sputnik V’ vēlas pirkt virkne valstu. Publiski minēta Indija, Brazīlija, Meksika un Kazahstāna.

Arī Latvijas zinātnieki kopā ar kolēģiem Šveicē strādā pie saviem vakcīnas variantiem. Vienam no tiem tuvojas ražošana pirmās fāzes izmēģinājumiem. Viņi neapšauba, ka Krievijas kolēģu darbu, taču paziņojums par vakcīnas reģistrāciju ir stipri pāragrs.

“Jebkas, ko saka ASV vai Krievijas prezidents, ir ar politisku pieskaņu, tad nevajadzētu iedomāties, ka paziņojumi par vakcīnām vai dezinfekcijas līdzekļiem ir kaut kāds izņēmums,” bilst Tārs.