2 komentāri

2009. gadā partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs un “Vienotā Krievija” priekšsēdētājs Boriss Grizlovs vienojās par abu partiju ciešu sadarbību, kas cita starpā paredz, ka partijas iepazīstinās viena otru ar savu pieredzi partijas uzbūves un organizatoriskajā darbā, kā arī līdzdalībā likumdošanas un izpildvaras institūcijās. Vienošanās stājās spēkā kopš parakstīšanas brīža.

Kā liecina “Nekā personīga” rīcībā esošās ziņas, iniciatīva par līgumu nākusi no Krievijas puses. 2009. gadā “Saskaņa” saņēma šādu piedāvājumu no Krievijas domes Ārlietu komitejas vadītāja Konstantīna Kosačeva. Līdzīgs priekšlikums esot ticis izteikts arī Latvijas Pirmajai partijai. Urbanovičs to esot zinājis un līgumu ar “Vienoto Krieviju” parakstījis pirmais.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Atbildot uz jautājumu, vai šis līgums ir kaut ko partijai un Latvijai devis, Urbanovičs saka: “Šodien? Nu šodien jau laikam diez vai, jo viņš nav spēkā, bet vispār. Nu, katrā ziņā, kamēr viņš bija, viņš simbolizēja vismaz kādas Latvijas daļas vēlmi veidot ar Krieviju draudzīgas labas kaimiņattiecības.”

Līgums ir palīdzējis Rīgas pilsētas kontaktos ar Krievijas reģioniem. Ušakovs viesojies pie Sanktpēterburgas gubernatores Valentīnas Matvijenko, vēlāk pie gubernatora Georgija Poltavčenko, uzņēma Rīgā Kirovas apgabala gubernatoru Ņikitu Belihu un Pleskavas gubernatoru Andreju Turčaku, ar kuru panāca vienošanos, ka Pleskava Balvos uzceļ pareizticīgo baznīcu.

Krievijas reģionos notika Latvijas preču gadatirgi. Slavenākais no tiem ir “Rižskij dvorik” Maskavā. Sadarbības ietvaros notika arī Tatarstānas dienas Rīgā, tā saucamais tatāru sabuntujs, pie Ušakova kabinetā viesojās Tatāru parlamenta priekšsēdētājs Farids Muhamedšins, arī “Vienotās Krievijas” politiķis. Sekoja Ušakova vizīte Tatarstānā. “airBaltic” atklāja aviolīniju uz šī reģiona galvaspilsētu Kazaņu.

“Saskaņas” vadītājs Nils Ušakovs apgalvo, ka lūzuma punkts “Saskaņas” un “Vienotās Krievijas” attiecībās esot bijis 2014. gads, kad Krievija iebrukusi Ukrainā: “Skaidrs, ka kopš 2014. gada, nu, tā bija pēc būtības fakta konstatācija, ka instrumenta, kas bija šis līgums, vairs nav.”

Tomēr “Saskaņa” līgumu ar “Vienoto Krieviju” saglabāja, lai gan saņēma pārmetumus militāras agresijas atbalstīšanā.

Tieši 2014. gadā Ušakovs saņēma vislielākās dividendes no abu partiju sadarbības. Tā gada vasarā viņš bija goda viesis Maskavas pilsētas svētkos. Sarkanajā laukumā plecu pie pleca ar Krievijas premjerministru un pareizticīgās baznīcas galvu vēroja svētku priekšnesumus. Šo ziņu plaši atspoguļoja krievvalodīgajā presē. Un tā lieti noderēja gan “Saskaņai”, gan premjerministra amata kandidātam Ušakovam Saeimas vēlēšanās trīs mēnešus vēlāk. “Nilam blakus nosēdās premjerministrs un palīdzēja viņam uz vēlēšanām,” apliecina Urbanovičs.

Gadu vēlāk Ušakovs Maskavā Kristus glābēja baznīcā saņēma Starptautiskā sabiedriskā pareizticīgo tautu vienības fonda prēmiju. Paralēli partijai “Saskaņa” bijušas sarunas par iestāšanos Eiropas sociālistu partiju. 2015. gadā “Saskaņa” kļuva par Eiropas sociālistu asociēto locekli. Kļuvis skaidrs, ka ar “Vienoto Krieviju” būs jāšķiras.

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs
“Saskaņas” priekšsēdētājs

Ja 2015. gadā bija skaidrs, ka līguma nebūs, kādēļ vilka līdz 2017. gada beigām? Tas notika absolūti dabiskā ceļā. Kur tur dabiskums divus gadus nelemt? Nu droši vien katram ir sava izpratne par dabiskumu.

“Saskaņas” biedriem ziņa par līguma izbeigšanu nāca negaidīti. Vēl vasaras vidū Saeimas deputāts Ivars Zariņš “TV 24” ēterā sprieda, ka līguma laušana būs drauds latviešiem. “Latviešiem šis ir pats svarīgākais līgums pēc NATO līguma pēc mūsu iestāšanās NATO mūsu drošībai. Šis pašlaik ar Putinu. Ar “Vienoto Krieviju”. Un šis līgums kāpēc tika slēgts, viņš tika slēgts, ja atceraties, bija daudzi vēl krieviskie politiskie spēki, kuri nāca ar daudz radikālākiem uzstādījumiem un mums, pateicoties šim līgumam, izdevās viņus sakopot, visu šo visu krievvalodīgās sabiedrības atbalstu zem sevis. Tas nozīmē, ka tiklīdz mēs pārtrauksim šo līgumu, sāksies atkal radikalizācija.

“Saskaņas” valde lēmumu par saišu saraušanu ar “Vienoto Krieviju” pieņēma septembrī pirms ES mēru sanāksmes Rīgā, uz kuru bija ieradies arī Eiropas sociālistu partijas prezidents bulgārs Sergejs Staņiševs. Partijā “Nekā personīga” apstiprināja, ka šāds nosacījums, lai iekļautos Eiropas sociālistu Saeimā, ir bijis izvirzīts.

“”Saskaņa” kļuva par Eiropas sociālistu asociēto locekli 2015. gadā un plānots, ka pilna dalība tai būs nākamgad. Mēs neiesakām partijām dalībvalstīs slēgt līgumus ar partijām Krievijā, tādām kā “Vienotā Krievija”, un nevienai citai Eiropas sociālistu partijai šāda līguma nav. Mēs augstu vērtējam to, ka “Saskaņai” vairs nav līguma ar “Vienoto Krieviju”,” rakstiskā atbildē norāda Eiropas sociālistu komunikāciju vadītājs Tobijs Vardmans.

Tagad Saskaņas deputāti par līgumu ar “Vienoto Krieviju” runā kā par kaut ko mazsvarīgu.

Sergejs Mirskis

Sergejs Mirskis
“Saskaņas” Saeimas deputāts

Ziniet, es nedomāju, ka tas ir kaut kāds ļoti nopietns jautājums. Tāpēc, ka tas līgums, kāds viņš bija, viņš nedarbojās nekādā veidā. Tad jau slēgt nevajadzēja. Nu toreiz likās, ka bija iespēja, ka tas tiešām dos kaut kādu labumu Latvijai, ja.

Ivars Zariņš

Ivars Zariņš
“Saskaņas” Saeimas deputāts

(NP: Vai bija pareizi lauzt līgumu ar Vienoto Krieviju?) Bija pareizi. (NP: Kāpēc?) Tāpēc, ka tāda ir situācija. (NP: Kāda?) Nu, tāda ir situācija. Ja mēs ejam tālāk šo sociāldemokrātijas ceļu, tad par šo lēmumu mums bija jāizšķiras agrāk vai vēlāk. Vēl pirms mēneša jūs runājāt, ka situācija ir pilnīgi savādāka, līgums ar “Vienoto Krieviju” ir baigi labs? Tas ir tagad izrauts no konteksta.

Andrejs Klementjevs

Andrejs Klementjevs
“Saskaņas” Saeimas deputāts

Es saprotu, frakcijā arī šis jautājums nekad nebija pacelts. Tas nozīmē, ka līgums frakcijai nekad nebija saistošs.

Aleksandrs Jakimovs

Aleksandrs Jakimovs
“Saskaņas” Saeimas deputāts

Pareizi bija lauzt līgumu ar Vienoto Krieviju? Grūti pateikt. Ir, protams, ka pozitīvi momenti un slikti.

Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs netic, ka Eiropas prasība ir būtisks cēlonis. Viņaprāt svarīgākas ir nākamā gada “Saeimas” vēlēšanas.

Sergejs Dolgopolovs

Sergejs Dolgopolovs
“Saskaņas” Saeimas deputāts

(NP: Bet kādēļ tad ir šāds lēmums nesadarboties ar “Vienoto Krieviju”?) Es domāju, ka tas ir priekšvēlēšanu solis. Nekas vairāk. (NP: Un, lai tiktu valdībā?) Es tagad nemāku pateikt. Ir partijas priekšsēdis, prasiet viņam.

Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Ušakovs bija “Saskaņas” premjerministra kandidāts. Viņam arī ir pielaide valsts noslēpumam. Ušakova vietniekam Urbanovičam tādas nav. Viņam to liedza pirms četriem gadiem par iespējamu Saeimas vēlēšanu kampaņas finansēšanu no ārvalstīm caur sabiedrisko attiecību firmu “Nikkolo M”.

“Nekā personīga” rīcībā esošā informācija liecina, ka Urbanovičs nesen vērsies Satversmes Aizsardzības birojā ar jautājumu, vai varētu pielaidi atkal iegūt. Urbanovičs noliedz, ka īstais iemesls saišu saraušanai ar “Vienoto Krieviju” būtu iekļūšana valdībā.

Jānis Urbanovičs

Jānis Urbanovičs
“Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

Jo uz vēlēšanām iekšpolitiski tam nu gan nebūs nekādas nozīmes. Absolūti. Kāda starpība. Ir līgums vai nav, apsaukāties ierastā manierē turpina jau un turpinās mūsu oponenti. Bet nu ne jau tikai partijām, arī latviešu elektorātam jau tas ir bijis kā sarkanā lupata līdz šim. Jūs nepiekrītat? To lupatu uz galvām un acīm un ausīm uzmeta konkrēti politiķi un žurnālisti. Un cilvēki, ko viņiem stāsta, viņi var šaubīties, bet, ja jau rāda pa televizoru, nu tad jātic.

Pret līguma laušanu ar “Vienoto Krieviju” iebilst “Saskaņas” vienīgais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins. Viņš izplatīja publisku paziņojumu, ka Nilam nav taisnība. Viņš ir Eiropas Sociālistu partijas biedrs, bet stingrs Krievijas pozīcijas piekritējs un pēdējo pāris gadu laikā pat paspējis ieteikt Latvijai izstāties no NATO. “Es savos uzskatos atšķiros ļoti stipri no Luksemburgas, Rumānijas un citiem sociālistiem, piemēram, un no PES oficiālās pozīcijas,” saka Mamikins.

Urbanovičs uzskata, ka Mamikins jau pārgājis Tatjanas Ždanokas nometnē un kopā ar Lindermanu uz nākamajām Saeimas vēlēšanām startēs ar savu sarakstu. “Saskaņas” nākamajā sarakstā viņam vietas vairs nebūšot. Uz to norāda arī Urbanovičs: “Es domāju, ka viņam būs cita platforma, ko viņš jau ir sācis veidot”.

Andrejs Mamikins

Andrejs Mamikins
“Saskaņas” Eiroparlamenta deputāts

(NP: Priekšsēdētāja vietnieks saka, ka jūs veidojat citu platformu. Līdz ar to es gribu saprast, vai tā būs, vai jūs nākamajās vēlēšanās startēsiet no cita saraksta?) Es nedomāju par 19. gada vēlēšanām, Nedomāju. Nekoķetēju un nedomāju. Es domāju par 2018. gada vēlēšanām tādā ziņā, ka vajag, lai nākamajā Saeimā vienalga, kādā formātā, bet man ļoti gribētos zem “Saskaņas” virsraksta būtu vairāk reālas sociālas aizsardzības, reālas. Jo pagaidām es neredzu, ka mana partija “Saskaņa” ir reāli sociāldemokrātiska. (NP: Jūs esat Krievijas ietekmes aģents?) Ko tas nozīmē? Ja tas nozīme, ka es esmu par labām attiecībām ar Krieviju, tad jā.

Līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju “Saskaņa” ir saglabājusi, un tā laušana no Briseles netiek prasīta. Arī Eiropas sociālistu partijai ir sadarbības līgums ar Ķīnas komunistiem.

TOP komentāri

  • Gunta Brikmane
    +2 +2 0

    Gunta Brikmane

    Kāpēc viņam būtu jāzina valsts noslēpumi? Vai bez pielaides nevar pildīt deputāta pienākumus?
  • Anita Japina

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Kad ārā ir tik karsti cik Meksikā, ir jāēd tako, un Linda no ”Gatavo 3” ir sagatavojusi tam recepti. Šis ēdiens būs lielisks ne tikai paša vēderam, bet arī atsvaidzinās tavu cienasta piedāvājumu viesiem ballītē.

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Ik nedēļu Tele2 ”Gudrajā mājā” viesojas kāda savā profesijā panākumus guvusi persona. Šoreiz meža biezoknī Gustavu Terzenu apciemoja interjera dizainere, ”Amerikas Arhitektūras balvas 2017″ ieguvēja Santa Meikulāne. Dizainere uzskata, ka tehnoloģijas palīdz ērtāk apieties ar dažādām lietām, tāpēc labprāt apskatīja ”Gudro māju”, lai redzētu, ko no piedāvātajām funkcijām vēlētos iegādāties savai mājvietai.

Lasi vēl