Trīs gadus pēc traģēdijas tiesai nav nodota lieta, kurā būtu jānoskaidro, kāpēc baseinā Ventspilī nodarbību laikā noslīka zēns

5 komentāri

Pirms trim gadiem Latviju pāršalca traģiska ziņa. Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā peldbaseinā peldēšanas apmācību laikā bija noslīcis četrus gadus vecs zēns.

Tikai pēc tam atklājās virkne pārkāpumu – nodarbības nebija licencētas, peldēšanas laikā baseinā bija tikai viens pieaugušais. Izmeklēšanu sāka policija. Bet joprojām vainīgais notikušajā nav noskaidrots. Mirušā puikas vecāki pārmet policijai un prokuratūrai nespēju lietu izmeklēt.

“Pašiem kā vecākiem visgrūtāk ir tas, ka līdz pat šim brīdim neviens nav pie atbildības saukts. Man ir jāiet pie sava bērna kapa, jānoliek tur ziedi, bet atbildīgo nav,” saka bojāgājušā zēna tēvs Kaspars Stivriņš.

Nav svarīgs soda mērs, vai vēlme kādam atriebties. Svarīgi noskaidrot, kurš par to ir atbildīgs, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Tā saka mazā Tomasa vecāki, kuri trīs gadus un vienu mēnesi joprojām gaida, kā beigsies policijas izmeklēšana. Un vai vainīgo vai arī vainīgos noskaidros.

“Neko īsti neesam noskaidrojuši. Mums neviens neko nesaka. Tā arī viss stāv uz vietas. Ir bijuši iepriekš TV3 sižeti. Pēc tam jūtam, ka augšgalā kāds sakustās vai policijā. Vairāk arī nekā. Tā arī viss stāv un līdz tiesai lieta nav nonākusi,” saka bojāgājušā zēna tēvs.

Atbildīgo meklēšanu 2017.gadā sāka gan policija, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests. ”Uz karstām pēdām” tika noskaidrots – sporta centram nav bijušas atļaujas un licences, lai šādas nodarbības vispār organizētu. Atklājās, ka valstī nav vienotu noteikumu, kas regulētu, kā jānotiek peldēšanas apmācībām.

“Tajā laikā mēs analizējām tieši procesa īstenotājus, kas tajā laikā bija uzņēmums, kas principā nebija ne reģistrēts kā izglītības iestāde, ne saņēmis kāda veida licenci. Tajā laikā uzsākām administratīvo lietvedību un uzņēmuma vadītāju saucām pie administratīvās atbildības,” skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.

Nelaime bija notikusi Ventspils pašvaldības un Latvijas olimpiskās komitejas uzturētajā sporta kompleksā. Tā bija daudzu neveiksmīgu sakritību virkne, kas noveda pie traģiskām sekām. Tieši tik sausi un bezpersoniski pirms trim gadiem traģiskos notikumus komentēja atbildīgie Ventspilī.

Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē paziņoja – nedrīkst rīkot linča tiesu. Pašvaldības nevarot pie katras iestādes un darbiniekiem salikt inspektorus. Tā esot valsts atbildība veikt pārbaudes un sekot darbam.

“Ko tagad katrai pašvaldībai, 119 pašvaldībām veidot kādu inspektoru tīklu par visiem jautājumiem? Tas taču ir absolūti nenormāli. Tā kā neapšaubāmi Izglītības ministrijai tā ir milzīga nolaidība,” tā 2017.gada oktobrī teica Lembergs.

Tolaik Ventspils sporta centru vadīja Uldis Boitmanis. Viņš no amata aizgāja. Zaudēja darbu un iespaidīgu algu – gadā sporta centrā vidēji pelnīja 45 līdz 50 tūkstošus eiro. Bet Boitmaņa karjera gāja augšup. Viņš turpināja būt Lemberga partijas ”Latvijai un Ventspilij” domes deputāts. Un kad pagājušā gada decembrī pēc ASV sankcijām darbs tika paralizēts ar Lembergu saistītajās struktūrās un iestādēs, agrāko olimpiskā centra direktoru Lemberga vietā iecēla Ventspils brīvostas pārvaldes valdē. Viņš arī turpināja būt nodibinājuma “Ventspils olimpiskā vienība” valdes loceklis un Basketbola kluba ”Ventspils” valdes priekšsēdētājs. Par pārkāpumiem Izglītības kvalitātes valsts dienests viņam piemēroja administratīvo sodu 70 eiro. Likumā iespējamais maksimālais sods bija gandrīz uz pusi lielāks.

”Naudas sods EUR 70,00 apmērā par licencēšanas noteikumu pārkāpšanu (interešu izglītības programmas peldēšanā īstenošana bez SIA reğistrēšanās Izglītības iestāžu reģistrā vai attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā.”

Bijušais Olimpiskā centra “Ventspils” valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis saka: “Es jau sen esmu aizgājis projām no darba. Man tur nav ko komentēt.”

Nodarbības baseinā traģiskajā dienā vadīja Viktors Zujevs. Pēc tam peldēšanas pamatus viņš vairs nemācīja, aizgāja no Ventspils sporta skolas “Spars” direktora amata. Bet kā jau pirms vairākiem mēnešiem “Nekā personīga” ziņoja vietējo bērnu vecāki – Zujevs atkal trenē bērnus. Tas redzams arī vairākās raidījuma rīcībā nonākušās fotogrāfijās.

“Nekā personīga” saruna ar Viktoru Zujevu

“Nekā personīga”: Mums jautājums par to, vai Jūs turpināt darbu kā peldēšanas treneris?

Zujevs: Nē.

“Nekā personīga”: Mums ir fotogrāfijas no vecākiem, ka tas notiek, ka Jūs trenēju bērnus peldbaseinā.

Zujevs: Un no kādiem vecākiem jums ir fotogrāfijas?

“Nekā personīga”: Tas ir svarīgi, no kādiem vecākiem? Vai tas ir svarīgi, vai tas notiek vai nenotiek?

Zujevs: Gan, gan.

“Nekā personīga”: Nu, bet, ja fotogrāfijas ir, tas liecina, ka nodarbības vadāt.

Zujevs: Kas Jūs tāds esat lai… Jūs gribat uzdot jautājumu pārmetumu formā? Nolieguma formā? Uzdot vienkārši par to?

“Nekā personīga”: Jautājums – vai tā ir, vai nav?

Zujevs: Es Jums nekomentēšu. Pat ja tas tā būtu, es jums tā pat nekomentēšu. Kas tur latviski nesaprotams ir?

Vēl pirms dažām nedēļām bojā gājušā bērna vecāki saņēma ziņas no policijas. Tika pieprasīts viņiem ierasties un atkārtoti sniegt liecības par notikušo. Vecāku advokāts, kurš pats savulaik bijis Ventspils policijas priekšnieks, to sauc par absurdu. Policija, viņaprāt, no paša sākuma strādājusi pavirši. Liecinieki nav meklēti. Tāpēc advokāts un cietusī ģimene to darījuši saviem spēkiem.

“Bērna vecāki par cietušajiem tika atzīti mēnesi pēc notikuma. Kad arī tika uzaicināti policijā sniegt liecības. Un tad es novembra vidū uzrakstīja vēl vienu lūgumu procesa virzītājam, lai nopratina konkrētas personas. Sameklējot gan sociālajos tīklos, gan citādos veidos šo bērnu vecāku telefonus, arī bojā gājušā bērna vecāki, izmantojot sociālos tīklus, aicināja cilvēkus, kam ir kāda informācija par šo notikumu, dot ziņu, lai viņus varētu nopratināt. Nu tad uz to brīdi noteikti ir šīs personas novembra vidū nebija pratināts, par kurām es lūdzu viņus nopratināt procesa virzītāju,” stāsta cietušās ģimenes advokāts Didzis Vilemsons.

Pagājušo ceturtdien, 29.oktobrī, “Nekā personīga” vērsās Latvijas republikas ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā, lai noskaidrotu kā virzās izmeklēšana. Un kāpēc tā joprojām atrodas policijā. Vairākas dienas neviena no iestādēm atbildi nesniedza. Šonedēļ Valsts policija atbildēja, ka lieta strauji nodota prokuratūrai. No jebkādiem komentāriem policija atteicās.

Valsts policijas atbilde “Nekā personīga”:

”Aizvadītajā nedēļā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja amatpersonas, iegūstot pietiekamus pierādījumus, ir pabeigušas pirmstiesas izmeklēšanu komplicētā kriminālprocesā un tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa nosūtīšanu uz Ventspils rajona prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai. Ņemot vērā to, ka materiāls neatrodas pie mums, par izmeklēšanas gaitu, tā materiāliem un turpmāku virzību plašāku informāciju neesam tiesīgi sniegt.”

Prasot precizēt dienu, kad lieta no policijas nodota prokuratūrai, datumi sakrīt ar laiku, kad sākām interesēties par tās virzību. Lietā uzraugošais prokurors Nauris Pinkovskis noliedz, ka saņēmis materiālus no policijas tikai pēc žurnālistu zvana priekšniecībai Rīgā. Lietā esot viens iespējamais aizdomās turamais. Kurš un pēc kāda krimināllikuma panta, prokurors neatklāj.

“Nekā personīga” saruna ar Ventspils prokuratūras prokuroru Nauri Pinkovski

“Nekā personīga”: Vai Jūs varat precizēt. Lieta nonāca jums 30. oktobrī, tas ir, pagājušo piektdien?

Pinkovskis: Pagājušo piektdien.

“Nekā personīga”: Ļaujiet saprast būtisku lietu. Mēs policijai, prokuratūrai, sākām uzdot jautājumus, kas ar lietu notiek pagājušo ceturtdien, tas bija 29. oktobris, un pēkšņi tieši tajās pašās dienās policija nodod lietu prokuratūrai. Tā ir sanākusi tāda neticama sakritība?

Pinkovskis: Tā es uzskatu, ka tu esi sakritība. Lietu bija plānots nodot kaut kādu nedēļu pirms tam, bet nu tie ir atsevišķi, par ko es atkal šobrīd nevaru jums atklāt informāciju. Te vēl vajadzēja izdalīt materiālus par atsevišķiem jautājumiem, un tas mazliet šo te termiņu tā kā paildzināja.

Triju gadu laikā Ventspils baseina lietā nomainījušies trīs izmeklētāji. Prokurors Pinkovskis apgalvo – gan viņš, gan policija darbu darījusi labi. Tomēr spiests atzīt, ka pirmā izmeklētāja no lietas 2018.gadā tika atcelta. Viņa paziņojusi, ka esot bijis morāli grūti lietu izmeklēt. Turklāt savākto pierādījumu bāze bijusi nepietiekama. Un policisti tikai šī gada sākumā pratinājuši tādus lieciniekus, kuri snieguši būtiskus faktus, lai izmeklēšana virzītos uz priekšu. Un 2020.gada aprīlī lietā parādījusies persona, kam tiesības uz aizstāvību. Tātad iespējamais vainīgais.

“Nekā personīga” saruna ar Ventspils prokuratūras prokuroru Nauri Pinkovski

Pinkovskis: Policija faktiski atrada lieciniekus vēl šos vecākus kādu no vecākiem, kas bija vedis bērnu, kas konkrētajā gadījumā varēja sniegt pavisam noderīga informācija, kas tātad arī mums tāpat deva iespēju noteikt kvalifikāciju un uzskatīt, ka šis pierādījumu kopums ir pietiekams, lai iesaistītu personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.  Tas nebija viens liecinieks, tie bija vairāki liecinieki.

“Nekā personīga”: Un tad policija no 2017. gada nevarēja atrast šos cilvēkus, kas bija baseina telpās un bija liecinieki.

Pinkovskis: Kā jau es norādīju, viņš veica visu iespējamo, tātad gan presē, gan arī mēģinot caur šiem maksāšanas uzdevumiem atrast šīs te personas.

“Nekā personīga”: Bet, piedodiet, Ventspils nav Ņujorka. Tur tomēr nav n-tie miljoni cilvēku, tur nav grūti atrast, ja ļoti labi meklē, cilvēkus, kas ir konkrētā laikā veduši uz konkrētu vietu savus bērnus uz peldēšanas nodarbību. Tur nav jāpaiet vairāk kā diviem gadiem, lai tos cilvēkus atrastu.

Pinkovskis: Nu jebkurā gadījumā arī tika ievietots sludinājums presē uz ko atsaucības nebija.

“Nekā personīga”: Bet tad, Jūsuprāt, policija savu darbu darīja labi?

Pinkovskis: Es uzskatu, ka viņi savu pienākumu pildījusi un apzināti vilcināts process nav.

“Nekā personīga”: Kāda ir jūsu atbildība kā uzraugošajam prokuroram?

Pinkovskis: Mana atbildība ir uzraudzīt procesa gaitu.

“Nekā personīga”: Policija ātrāk nevarēja šos cilvēkus atrast?

Pinkovskis: Es uzskatu, ka pie šiem apstākļiem, kādi ir konstatēti lietā, ko policija darīja un kādus pasākumus veica, lai visu noskaidrotu, nevarēja.

“Izmeklēšana, ja ņemam vērā ilgumu, tad tā ir vienkārši nepieņemama. Jo, manuprāt, lai arī šis notikums ir traģisks, es domāju, ka šī izmeklēšana šajā lietā – viņai nevajadzēja būt tik sarežģītai, lai vairāk kā trīs gadu laikā šis process nav nonācis tiesā. Man tas nav saprotams,” saka cietušās ģimenes advokāts.

Vaicāts, cik liecinieki ir aptaujāti lietas materiālos, viņš atbild: “Starp 15 un 20…Kā jau norādīju liecinieki, faktiski tie, kas varēja sniegt izmeklēšanai pietiekami noderīgu informāciju, tika apzināti, tātad pagājušā gada beigās, šī gada sākumā, kas arī bija pamats. Tātad procesā iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

“Tajā vakarā viņš teica, ka viņš negrib iet, tomēr teicām, ka jāiet. Pats gluži vai juzdams…Burtiski man aiz muguras viņš noslīka, aiz aizvērtām žalūzijām un aizvērtiem balkoniem,” saka Bojāgājušā zēna tēvs Kaspars Stivriņš.

Lasi vēl – Prokurors intervijā ”Nekā personīga” skaidro, kāpēc izmeklēšana par traģēdiju Ventspils baseinā turpinās trīs gadus

Likums nosaka, ka prokuroram pēc lietas saņemšanas 10 dienu laikā jāizlemj vai uzsākt kriminālvajāšanu. Prokurors Pinkovskis sola, ka 9.novembrī par savu lēmumu informēšot sabiedrību.