7 komentāri

Pagājušajā ceturtdienā bez debatēm un lielā vienprātībā Saeima atļāva tiesas priekšsēdētājiem būt amatā kaut visu savu mūžu. Iepriekš likums paredzēja vadīt tiesas ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Parlaments neņēma vērā tiesnešu mazākuma viedokli, ka, ilgstoši atrodoties priekšsēdētāja krēslā, var iestāties pašapmierinātība un pat stagnācija. Valsts prezidents šonedēļ parlamenta darbu izbrāķēja, sakot, ka labojumi nav vērsti uz tiesu sistēmas attīstību. Saeimai būs atkārtoti jālemj par likumprojektu, tomēr mūsu aptaujāto deputātu viedoklis neliecina, ka prezidenta teiktajā ieklausīsies.

Tiesnesis ir iecelts uz mūžu. Tiesas priekšsēdētāju no amata var atcelt vienīgi pēc paša vēlēšanās vai – ja viņš pieļāvis rupjus pārkāpumus. Līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktās kriminālizmeklēšanas dēļ amatus zaudējuši jau trīs tiesu priekšsēdētāji.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

2011. gadā par kukuļņemšanu notiesājošs spriedums stājās spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas priekšsēdētājai Irēnai Poļikarpovai. Viņas kolēģi no Zemgales priekšpilsētas tiesas Ziedoni Strazdu notiesāja par septiņu personu fiktīvu nodarbināšanu. Bet kādreizējai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājai Aijai Orniņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu, un vēl viena izmeklēšana pret tiesnesi saistīta ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu.

Jānis Bordāns

Jānis Bordāns
Bijušais tieslietu ministrs, (JKP)

2012. gadā pētījumi liecināja, ka sabiedrības ticība bija kritusies tiesu varai. Uz to nevarēja nereaģēt. Un mēs izstrādājām vairākus soļus, kas varētu atkal stiprināt šo ticību un viens no no tiem bija personālvadības jautājumi.

2013. gadā tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosināja virkni pārmaiņu tiesu darbībā, ko vēlāk dēvēja par Bordāna reformām. Tiesu priekšsēdētāji kļuva atbildīgi ne tikai par lietu sadali, bet varēja kontrolēt, lai tiesneši nenovilcina lietu skatīšanu. Vienlaikus rajonu un apgabaltiesu priekšsēdējiem noteica ierobežojumus – proti, viņi vadībā nevarēs strādāt ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.

2013. gadā tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosināja virkni pārmaiņu tiesu darbībā, ko vēlāk dēvēja par “Bordāna reformām”. Tiesu priekšsēdētāji kļuva atbildīgi ne tikai par lietu sadali, bet varēja kontrolēt, lai tiesneši nenovilcina lietu skatīšanu. Vienlaikus rajonu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem noteica ierobežojumus – proti, viņi vadībā nevarēs strādāt ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Par šīm izmaiņām balsoja vairākums Saeimas deputātu.

Viņu vidū arī Dzintars Rasnačs. Taču jau divus gadus vēlāk jau kā tieslietu ministrs NA atsauktā Bordāna vietā Rasnačs pieprasīja ierobežojumus tiesu priekšsēdētājiem no likuma svītrot.

Dzintars Rasnačs

Dzintars Rasnačs
Tieslietu ministrs (TB/LNNK ,Visu Latvijai)

Pirmie, kas mums dažādās konferencēs pārmeta, bija paši tiesneši. Konkrēti no Zemgales apgabala. Tie argumenti, ko viņi izklāstīja, tie bija respektējami, ievērojami.

Ik pēc pieciem gadiem uz tiesas priekšsēdētāja amatu rīko konkursu, tomēr tajos visbiežāk piesakās tikai viens pretendents – līdzšinējais vadītājs. “Nekā personīga” saskaitīja, ka no 34 tiesām 12 priekšsēdētāji savos krēslos ir jau divus termiņus un ilgāk.

  • Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska amatā no 1987. gada
  • Madonas rajona tiesas priekšsēdētājs Aldis Stienis amatā no 1993.gada
  • Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Miķelsone amatā no 1993.gada
  • Saldus rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Galiņa amatā no 1993.gada
  • Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne amatā no 1998.gada
  • Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne amatā no 2003.gada
  • Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane amatā no 2005.gada
  • Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere amatā no 1995.gada
  • Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže amatā no 2005.gada
  • Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa amatā no 2006.gada
  • Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde amatā no 2007.gada
  • Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica amatā no 2007.gada

Rekordilgi vēl no padomju režīma 30 gadus amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska. Tieslietu ministrijā stāsta, ka mazās tiesas likvidēsies līdz ar teritoriālo reformu, bet apvienotajās jaunajās tiesās vajadzīgi pieredzējuši vadītāji. Tomēr reformas neko nemainīs ietekmīgajās apgabaltiesās, kur arī vadībā ilgstoši atrodas vieni un tie paši.

Ivars Bičkovičs

Ivars Bičkovičs
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs

Tiesu vada cilvēks, nevis izejot no kalendāra, bet izejot no savas varēšanas un gribēšanas vadīt šo tiesu. Tieši tāpat kā mēs varam runāt par bioloģiskā vecuma ietekmi. Vai 39 cilvēks ir nobriedis un 41 nav.

Uz jautājumu, vai paši tiesneši sacīja, ka vajag atstāt spēkā veco normu, jo viņiem neatrodas gana spēcīgu kadru, kuri gribētu vadīt tiesas, Tieslietu ministrijas pārstāve Irēna Kucina atbild: “Tā varētu teikt.” Tomēr “Nekā personīga” ir zināms, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns iebildis plāniem par “mūžīgajiem tiesu priekšsēdētājiem”, jo tas radīšot lielākus korupcijas riskus.

E-pastā Saeimas Juridiskajai komisijai Stukāns raksta: “10 gadi, kas ir termiņš, kad viena persona var pildīt priekšsēdētāja pienākumus ir garš laika periods, lai varētu realizēt priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai un iestātos personas pašapmierinātības stāvoklis, lai nevēlētos pārmaiņas. Tieši ilgstoši amatā bijušie tiesu priekšsēdētāji ir diskreditējuši tiesas sistēmu (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs u.c.). Arī labas pārvaldības princips paredz vadītāju rotāciju.” Ierosinu tomēr izvērtēt vēlreiz šo situāciju un neizslēgt no likuma ”Par tiesu varu” 33.un 40.panta 2 .1 daļu. Iepriekš minētais nav tikai mans personīgais viedoklis.”

Gaidis Bērziņš

Gaidis Bērziņš
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (TB/LNNK, Visu Latvijai!)

(NP: Tas nebija arguments?) Tas, ko minēja Stukāna kungs, ja tāda sajūta rodas, tad Tieslietu padomei tagad būs jāskaidro, kāpēc konkrētais kandidāts tiek atbalstīts priekšsēdētāja amatam.

Pret tiesnešu atbalstīto un Rasnača ierosināto priekšlikumu neviens neiebilda arī Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā un pagājušajā ceturtdienā deputāti plenārsēdē to vienprātīgi atbalstīja galīgajā lasījumā.

Solvita Āboltiņa

Solvita Āboltiņa
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja

Slikta prakse, piekrītu. Bet vairākums bija par. Reakcijas nebija nekādas. Deputātus vispār neinteresē tiesu varas likums. Jāsaka godīgi. Zālē bija milzīgs troksnis un interese nekāda.

Tomēr deputātiem būs jāatgriežas pie šī jautājuma, jo Valsts prezidents nodevis Saeimai likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Raimonds Vējonis

Raimonds Vējonis
Valsts prezidents

Uzskatu, ka tiesas priekšsēdētājs nevar būt amatā ilgāk kā divus termiņus. Protams, ka arī juristu vidū ir dažādi viedokļi par to – divi vai vairāk termiņi, bet, manuprāt, stipru demokrātisku sistēmu raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu arī citiem profesionāļiem attiecīgajā jomā uzņemties līdera lomu. Tas ļauj vairākiem tiesnešiem uzņemties atbildību par nozares attīstību, par tiesu varas darbību kopumā un ļauj iesaistīties tiesiskuma stiprināšanā valstī.

Ilma Čepāne

Ilma Čepāne
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja

Tajā laikā lielākās daļas Juridiskās komisijas locekļu pārliecība bija, ka ir nepieciešama rotācija. Es esmu arī gandarīta, ka Valsts prezidents ar saviem juristiem to ir ieraudzījis. (NP: Jautājums, vai tā Saeima, kas vienbalsīgi grozīja likumu, gribēs ko mainīt savā rīcībā.) Protams, tiesiskais regulējums ir tāds, ka viņi var pilnīgi to nemainīt. Un tad jau ir nākamais solis, kā es teicu, pataisīsim par mūžīgu arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju un pataisīsim par mūžīgu Tieslietu padomi.

Jaunākie pētījumi liecina, ka sabiedrības uzticība tiesām ir kritiski zema, mīnus 4 punkti, kamēr prokuratūras darbs un policija tiek vērtēta augstāk. Tas notiek laikā, kad Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadītajai Tieslietu padomei nodotas arvien vairāk pilnvaras, arī pār tiesnešu karjeru.

Uz jautājumu vai tā bija adekvāta rīcība no dot vēl lielāku neatkarību tiesnešiem šobrīd, tieslietu ministrs Rasnačs atbild: “Mēs nevaram vispārināt atsevišķus negatīvos gadījumus uz visu tiesu sistēmu. Es domāju, ka kopš Tieslietu padomes izveidošanas no 2010. gadā Ir notikušas būtiskas pārmaiņas, pozitīvas pārmaiņas.”

“Es neredzu tieši personisku atbildību. Ja jūs vaicājat par Tieslietu padomi, tad tajā ir arī ģenerālprokurors un izpildvaras pārstāvji. Jā, es domāju, ka šajā jautājumā Tieslietu padome ir nopietni ķērusies klāt,” saka Bičkovičs.

Augstākās tiesas, arī citu tiesu priekšsēdētāji var rosināt disciplinārlietas par tiesnešu pārkāpumiem. Publiski nav atrodams, vai šogad tas ir ticis darīts. Zināms vien, ka sūdzību skaits ministram pārsniedz trīs simtus, no kurām ierosinātas 6 lietas. Smagākais sods tiesnesim bijusi piezīme.

Pagājušajā nedēļā stāstījām, ka kāds igauņu investors pazaudējis trešdaļu miljona darījumā, jo Latvijas tiesneši akceptējuši viltus kreditorus. Pret Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ivetu Krēvicu lietu nerosināja. Krēvica pati ir disciplinārlietu kolēģijā, kas vērtē citu tiesnešu pārkāpumus.

TOP komentāri

  • Sandra
    +1 +1 0

    Sandra

    Lai gan I.Jaunģelže ir par Liepājas tiesas priekšsēdētāju ir no 1999.gada, kad apvienoja Liepājas rajona un Liepājas pilsētas tiesu, pirms tam viņš bija par Liepājas raj. tiesas pr-ju. Pirmoreiz 2004.g nogalē uz tiesu e pastiem atnāca TA aicinājums izstrādāt tiesu darbības koncepciju, ja kādreiz ir vēlēšanās startēt uz pr-ja vai vietnieka amatu tiesā. Es kā aktīvs cilvēks to izstrādāju, jo zināju, ka ir brīva vietnieka vieta. 2005.gada sākumā man zvanīja no TA, vai kandidēšu uz tiesas pr-ja amatu, par ko es biju izbrīnīta, bet izrādās, ka pr-js kādu laiku ir vietas izpildītājs, jo beidzies termiņš. Jutu, ka nevēlas, lai pastiprinu savu piedalīšanos, jo konkurss nebija izsludināts, tomēr apstiprināju savu piedalīšanos. Bija psiholoģiskais tests, kuru domāju labi izturēju, jo nesen biju beigusi psiholoģijas kursus un darba intervija. Piedalījās daudz priekšsēdētāju, kuriem bija beidzies termiņš, tikai citur nebija konkurentu, jo tiesu sistēma nevēlējās rīkot konkursu starp tiesnešiem un jaunu cilvēku pieteikšanos. I.Jaunģelže bija uz mani dusmīgs un pat dzimšanas dienu nesvinēja, bet toties 1.martā vārdadienu ar lielu vērienu, kurā tiesas zālē uz galda bija ļoti daudz alkohola. Es aiznesu rožu pušķi. Lai gan mani jau brīdināja, ka nav aizmugures un nekur netikšu, man pietika drosme piedalīties, bet beidzās ar psiholoģisko teroru darba vietā vairāk kā 10 gadu garumā, ar nepārtrauktu paskaidrojumu pieprasīšanu, disciplinārlietu organizēšanu, disciplnārsodīšanu līdz panāca manu atcelšanu no amata. Pirms tam vēlējos kandidēt uz Kurzemes apgabaltiesu, bet uz to amatu iecēla citu tiesnesi, kam nebija šajā laikā iegūta maģistra grāda un mazāks stāžs, bet radinieks apgabaltiesā. Es lūdzu izvērtēt arī manu kandidatūru, bet goda tiesnesis G.Aigars, kas vadīja kvalifikācijas kolēģiju atteica to darīt. Es tiesājos administratīvā tiesā, man atvainojās, bet iespēju kandidēt nedeva, tad iesniedzu ECT, un tad jau psiholoģiskais terors gāja pilnā sparā. Tā, piemēram, man 2009.gadā piektdienas dienā nolika uz galda rīkojumu, ka man ar nākošās nedēļas otrdienu jāpārkvalificējas uz kriminālprocesu, lai gan no 2003.gada skatīju tikai civillietas, pazemoja utt., darīja visu iespējamo, lai man traucētu darbu un pataisītu par ''melnu un maziņu''. Uz Kurzemes apgabaltiesu pirms tam kandidēju 1998.gadā, bet tad Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs vispār neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz iesniegumu un vēl 2004.g.un 2010.g., kad izrīkojās gluži tāpat, kad tika tiesnesis bez maģistra grāda un mazāku stāžu. Tas liecina, ka visur jābūt ''savējiem'' un paklausīgajiem, kā tiesnešu konferencē LU Lielajā aulā teica goda tiesnesis G.Aigars, jo man neiedeva kvalifikāciju, atteica izdot motivētu lēmumu, par ko es sūdzējos un atkal par to ''saņēmu sitienus''. Vēl par to priekšsēdētāju iecelšanu 2005.gadā.-Pēc tam saņēmu, ka man ir 75 punkti, kas ir mazāk kā otram pr-ja kandidātam, lai gan tāda punktu sistēma nevienā nolikumā nebija. Gribēju uzzināt cik punktu otram kandidātam, cik par psiholoģisko testu, cik par interviju, bet atbildes nesaņēmu. Tikai man pateica, ka minimālais punktu skaits 50, ko neesot saņēmuši daudzi priekšsēdētāji, maksimālais 100, kas liecina, ka man ir stipri virs vidējā līmeņa. Tad uzrakstīju, ka ir brīva vietnieka vieta, lai uz to mani apstiprina, uz to man atteica, ka tam būs jauns konkurss, lai gan koncepcija bija jāizstrādā viena. Pavasarī pirmoreiz vēsturē e pastā tika izsludināts konkurss uz tiesas priekšsēdētāja vietnieka vietu, bet nu jau bez manis saņēma drosmi un pieteicās vēl divas tiesneses. Pēc apmēram pus gada interesējos, kad būs konkurss, uz ko man TA paskaidroja, ka Liepājas tiesas pr-ja vietnieka vieta likvidēta, jo I.Jaunģelže pateicis, ka vietnieks nav vajadzīgs. Te jāpiebilst, ka Liepājas pilsētas tiesā biju nostrādājusi visilgāk un izdienas stāžā man bija vecākā izmeklētāja darbs prokuratūrā smagajos 90-os un pirms tam izmeklētāja darbs izmeklēšanas daļā. Acīmredzot biju par spēcīgu konkurentu un neērtu personu, jo zinu par ''skeletiem'' dažam labam skapī. Tad pagāja laiks un atjaunoja vietnieka vietu, kura jau bija paredzēta konkrētai personai, bet pret mani tika vērstas represijas, prasīti par jebko paskaidrojumi un ''taisītas'' disciplinārlietas, par ko vien var atrast. Augstākās varas amatpersonas neapturēja šo mobingu un bosingu un tas pārauga visatļautībā, es to kvalificētu pat par augstākas varas ļaunprātīgu izmantošanu. Kad jau sapratu, ka disciplinārlietas tiek organizētas speciāli, jo medijiem sniegtie fakti tika sagrozīti, faktiski tika pasniegti meli, mani nāca aizstāvēt kāds arodbiedrības līderis, ko sēdē neielaida, tad es uzliku uz galda diktofonu, bet jautājumi nebija un sodīja, tad pati lūdzu ielaist presi, jo vienīgā iespēja sevi aizstāvēt ir atklātība, bet presi atteica ielaist, lai gan tā stāvēja aiz durvīm, tad līgu advokātu, bet pierādījumus par manu nevainību (to nosaka Eiropas rekomendācijas ļaut tiesnesim pierādīt savu nevainību) atteica pieņemt un ignorēja utt. Sūdzību iesniedzēji lielā mērā bija namu apsaimniekotāji un citi, kam bija ''sveši tiesiski ceļi'', bet es nostājos vairāk neaizsargātā ekonomiski vājākā cilvēka pusē, skaitījām katru santīmu un centu, kaut arī pats cilvēks nebija tiesas sēdē, un daudzkārt tapa daļēji apmierinoši spriedumi. Tā ir tikai maza daļa, kas notiek tiesu sistēmā un katru teikto vārdu varu pierādīt. Priekšsēdētāji ''audzē ap sevi mūri'' un augstāk stāvošie ''priekšsēdētāju mūri'',- tā ir vara, teikšana, savējo princips, paklausība, kas novedis pie tiesu sistēmas stagnācijas, bet ne demokrātijas attīstība. Saeimas Juridiskā komisijā mani gāzt nāca trīs vīri- I.Janģelže, P.Dzalbe un A.Guļāns, kurš teica apmēram tā, ka es dezorganizēju visu tiesu sistēmu,- lūk cik varena ir viena lauku tiesnesīte, bet juristi, kā G.Kūtris, Judins pat nepainteresējās, kas noticis un neuzdeva jautājumus, par S.Āboltiņas dezinformāciju pat nerunājot. Daži tikai mani centās aizstāvēt. Tas, ka Saeima tajā pat neiedziļinājās, ir bīstami demokrātijai un tiesu varas tiesiskumam. Tiesu priekšsēdētājam būtu tā jāorganizē darbs, lai tiesneši tiesiski varētu lemt tiesu, jāievieš demokrātijas principi, bet tam ir vajadzīga gudrība. Kā teicis Sokrāts, ja cilvēks dara ļaunu, viņš nesaprot, ko dara!
  • Sandra
    0 0 0

    Sandra

    Tāds kā klusums pēc mana komentāra, bet vēsturiskie stāsti turpināsies ar konkrētiem faktiem, un, ja vajadzēs, ar pierādošiem faktiem visos iespējamos medijos, jo tas, kas notiek Latvijas valstī, ir aizgājis par tālu. Ja to nesaprot tie, kas irt pie varas, tad no šī tiesiskā nihilisma un antidemokrātijas cietīs arī viņi paši, viņu bērni jeb vai tie jau ir siltās vietās ārzemēs, tad par kādu patriotismu var runāt, ja ''grimstošo kuģi'' pamet likteņa varā pašu ievelētā vara, jo domā tikai kā ''izspiest no cilvēkiem pēdējo asins pilienu' un arī cilvēki bēg no savas Zemes?!
  • tiesnesis
    0 0 0

    tiesnesis

    Liepājas tiesas priekšsēdētājs I.Jaunģelže par Liepājas - apvienotās Liepājas pilsētas un Liepājas rajona tiesas priekšsēdētāju ir no 1999.gada un pirms tam bija Liepājas rajona tiesas priekšsēdētājs

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl