Tiesa Lemberga lietu apelācijas instancē tomēr skatīs mutvārdu procesā; lietā nozīmēts arī rezerves tiesnesis

129 komentāri

Rīgas apgabaltiesa bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu apelācijas instancē tomēr skatīs mutvārdu procesā, lietā nozīmēts arī rezerves tiesnesis, vēsta “Nekā personīga”.

Lemberga aizstāvji cenšas panākt viņa izlaišanu no cietuma, jo Lembergam esot nepieciešama trūces – brukas- operācija

Astoņi  mēneši pagājuši kopš pirmās instances tiesa bijušajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam piesprieda cietumsodu un viņu apcietināja tiesas zālē. Covid-19 izplatības dēļ apelācijas instance lēma krimināllietu skatīt rakstveida procesā un jau nozīmēja spieduma datumu. Taču vēlāk tiesas sastāvs domas mainīja un lieta ar visiem dalībniekiem tomēr notiks mutvārdu procesā videokonferences režīmā. Tagad  vairs nav pasakāms, cik ilgu laiku tas prasīs.

Prokurors uzskata, ka aizstāvji centīsies novilcināt procesu, lai Lembergam sodu mīkstinātu ilgās tiesvedības dēļ. Tikmēr pēc advokātu teiktā, saasinājusies ieslodzījuma vietā esošā Lemberga veselība, bet cietuma slimnīcā neesot atbilstošu speciālistu.

Pēc 12 gadu tiesāšanās šī gada februārī pirmās instances tiesa nolasīja spriedumu politikā ietekmīgajam, bijušajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, savu īpašumu slēpšanā. Daļā noziegumu viņu attaisnoja. Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā un viņu apcietināja tiesas zālē uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas.

Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā lietas izskatīšanas ilgumu, iegūtos pierādījumus un informācijas apjomu, un šajos vīrusa izplatības apstākļos nolēma apelācijas instancē lietu skatīt rakstveidā. Bija jau nozīmēts sprieduma datums, nākamā gada 21.decembris.

Pret to iebilda trīs Lemberga advokāti, un apsūdzēto Anrija Lemberga un Anša Sormuļa aizstāvji. Šādā gadījumā nevarēšot pilnvērtīgi nodrošināt apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesu, un rakstveida procesā nemaz neesot iespējams taisīt attaisnojošu spriedumu. Lietā esot arī jāpieaicina trešās personas – aizskartās mantas īpašnieki.

  • “Nekā personīga”: “Cik daudz no jauna jūs gribētu nopratināt personas un vai tās visas atrodas Latvijā?”
  • Māris Grudulis, zvērināts advokāts, Aivara Lemberga aizstāvis: “Tas ir saistīts ar aizstāvības taktiku un tas ir jautājums, uz ko es atļaušos šobrīd neatbildēt. Tās intereses, kas ir saistītas ar taisnīgu tiesu, noteikti šeit ir lielākas un nozīmīgākas kā šī procesa ātrums.”

Tā kā vairāki Aivara Lemberga advokāti pirmās instances procesā nepiedalījās no paša sākuma, viņi arī izteikuši lūgumu no jauna pratināt apsūdzētos.

Aivis Zalužinskis, prokurors

“Manuprāt, arguments, ka advokāti ir iestājušies kaut kādā stadijā, līdz ar to viņam ir bijusi liegta iespēja nopratināt, tas nav pamatoti. Jo, iepazīstoties vien ar liecībām, kādas ir sniegtas pirmās tiesas instancē, viņu ir ļoti daudz. Apsūdzētajiem bija iespēja izteikties, cik viņi gribēja izteikties. Turklāt, paši apsūdzētie snieguši savas liecības līdz ar to, ko tieši Gruduļa kungs grib skaidrot nav saprotams, acīmredzot, pēc tam viņš paskaidros, ko grib skaidrot.”

“Nekā personīga”: “Atgādināsiet, cik ilgi Aivars Lembergs sniedza liecības pirmajā instancē?”

Aivis Zalužinskis, prokurors: “Tie bija vairāki mēneši.”

Prokurors uzskata, ka aizstāvībai  ir vēlme, lai  lietu skata maksimāli ilgi, tādā veidā, attālinot galīgā sprieduma iestāšanos. Tas esot piedzīvots jau pirmās instances tiesā.

  • “Nekā personīga”: “Vai Jums ir bažas, ka apsūdzēto advokāti varētu apzināti novilcināt tiesas gaitu, lai tiesa beigās būtu spiesta samazināt sodu Lembergam?”
  • Aivis Zalužinskis, prokurors: “Tas, protams, varētu būt viens no veidiem, kādā var mēģināt rast it kā tiesisko pamatojumu. Ar šādu pieeju šo var panākt, vismaz mēģināt panākt. Jo ilgāk lietu skata, jo ilgāk termiņš pagarinās. Tas jau šobrīd ir pietiekami liels.”

Neskatoties uz iepriekš nozīmēto rakstveida procesu, “Rīgas apgabaltiesa” triju tiesnešu sastāvā šī gada 20.oktobrī domas mainīja un Lemberga lietu lēma turpmāk skatīt mutvārdu procesā. Kāpēc lēmums mainīts, tiesa neatklāj,  jo tas esot apspriežu telpas noslēpums.

Signe Kalniņa, Rīgas apgabaltiesas tiesnese: “Mēs pārejam no rakstveida procesu uz mutvārdu procesu. Motivācija, kāpēc mēs tā darījām, mums ir, bet tā kā tas ir mūsu apspriežu istabas jautājums, tāpēc tā nav lēmumā norādīta.”

“Nekā personīga”: “Un tomēr, kā Jūs panāksies lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos?”

Signe Kalniņa, Rīgas apgabaltiesas tiesnese: “Mēs panāksim to tādā veidā, ka tiesas sēdes ir nozīmētas četras reizes nedēļā un grafiks ir sastādīts līdz 2022.gada gada beigām.”

Sēdes notiks attālināti, videokonferences režīmā. Viens no apsūdzētajiem – Lemberga dēls, iepriekš ieradies tiesā klātienē, jo mājās viņam neesot piemēroti apstākļi, lai pieslēgtos caur datoru. Arī elektronisko pastu Anrijs Lembergs neizmanto, bet tiesa spiesta sūtīt viņam dokumentus papīra formātā pa pastu.

Likums nosaka, ka pirmajā instancē sarežģītās lietās drīkst nozīmēt rezerves tiesnesi. Lemberga lietā tāds bija. Tas izrādījās izšķiroši, jo tiesnesis Boriss Geimans īsi pirms procesa beigām devās pensijā un, ja nebūtu rezerves tiesneša, krimināllieta tiesā būtu jāskata no jauna.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja prognozē, ka Lemberga krimināllieta apelācijas instancē visdrīzāk nebeigsies līdz nākamā gada decembrim, tāpēc, izmantojot savas pilnvaras, rezerves tiesnesis nozīmēts arī šoreiz.

Lemberga lietu skatīs triju tiesnešu sastāvs –  Sandra Amola, Signe Kalniņa un  Valdis Vazdiķis, bet par rezerves tiesnesi nozīmēta Lauma Šteinerte.

Daiga Vilsone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

“Bija saprātīgi jāpieņem, ka tas aizņems ilgāku laika posmu. Tādēļ es kā apelācijas instances tiesas priekšsēdētāja, kam ir pienākums saskaņā ar likumu pārraudzīt arī lietu izskatīšanas termiņus, pieņēmu šo lēmumu, ka lietai ir nozīmējams rezerves tiesnesis.”

Protams, katram sastāvam šādu rezerves tiesnesi nevar nozīmēt, bet arī katrā lietā tas nav nepieciešams. Mēs rēķināmies ar lietas apjomu. Tā ir Latvijā vienīgā lieta, kurā ir 300 sējumu, pirmās instances spriedums veido 1900 lapaspuses, apelācijas sūdzības 3200 lapaspuses un vēl mazliet vairāk.

Tikmēr uz tiesas galda nonācis Lemberga pieteikums par apcietinājuma atcelšanu. Par to lemts jau divreiz, bet nav bijis pamata Lembergu izlaist brīvībā vai viņam noteikt mājas arestu. Advokāts Māris Grudulis min, ka septembrī pasliktinājusies Lemberga veselība. Veselības stāvoklis var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai maiņai.

Māris Grudulis, zvērināts advokāts, Aivara Lemberga aizstāvis

“Pēdējo reizi ar Aivaru Lembergu tikos šonedēļ. Viņa veselības stāvoklis nav labs. Es jums varu izstāstīt kaut vai vienu situāciju, ka 5.septembrī Aivaram Lembergam tika konstatēta trūce jeb tautas valodā saucamā “bruka”. Kas ir slimība, trauma, kas ir ārstējama ar ķirurģisku iejaukšanos. Kopš 5.septembra Aivara Lembergam nav sniegta atbilstoša palīdzība. Viņam ir nozīmēta apskate pie ķirurga tikai 22.novembrī. Tikai apskate.”

Advokāts apgalvo, ka cietuma Olaines slimnīca brukas operācijas neveicot. Un tā kā citās ārstniecības vietās pārtrauktas plānveida operācijas, pastāvot risks, ka Lembergs, nonākot slimnīcā uzņemšanā, būs to  pacientu lokā, kuri tiks šķiroti.

Šajā piektdienā, 29.oktobrī, Centrālcietumā pasludināta karantīna, kas nozīmē, ka pārtraukta arī ieslodzīto pārvešana uz ārstniecības iestādi .

Māris Grudulis, zvērināts advokāts, Aivara Lemberga aizstāvis

“Šis ir nebijis Latvijas praksē gadījums, kad cilvēks ar akūtu situāciju, kuram ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, atrodas ieslodzījumu vietā un viņam netiek sniegta ķirurģiska palīdzība.”

Latvijas tiesu praksē ir gadījums, kad savulaik muitā ietekmīgais un vairākās krimināllietās apsūdzētais Vladimirs Vaškevičs ar tiesas atļauju devās  uz Austriju, un ārsti tur deva slēdzienu, kas ļauj apsūdzētajam Latvijā vairs neatgriezties. Lemberga lietas prokurors uzsver, ka vēlme izkļūt no ieslodzījuma vietas ir saprotama, cits jautājums, ar kādu pamatojumu.

Aivis Zalužinkis, prokurors

“Meklēs jebkuru risinājums, lai varētu panākt pozitīvu rezultātu apsūdzētajam. Tas jau ir saprotams. Kā lems tiesa, tas ir cits jautājums.”

“Nekā personīga”: “Ja būs aicinājums par apsūdzētā ārstēšanas nepieciešamību ārvalstīs, vai jūs dosiet šādu akceptu?”

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Signe Kalniņa: “To es arī jums nevaru šobrīd atbildēt. Ja būs šāds pieteikums, šāds lūgums, tad arī tiesa lems.”

“Nekā personīga”: “Vai pareizi saprotu, ka šobrīd šāds pieteikums nav saņemts?”

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Signe Kalniņa: “Šobrīd man uz galda tāds nav, nē.”

Patlaban Lemberga lietā nozīmētas 168 tiesas sēdes. Uz pirmo sēdi visi sanāks nākamā gada 24.janvārī.

129 komentāri