2 komentāri

Pēc pusotra mēneša Administratīvā apgabaltiesa apelācijas instancē izskatīs strīdu starp “Dobeles dzirnavnieku” un Valsts ieņēmumu dienestu. VID vairākus uzņēmuma 2012., 2013 un 2014. gada darījumus atzinis par fiktīviem, liekot maksāt vairāk nekā pusotru miljonu eiro. 

Uzņēmums VID lēmumu pārsūdzēja tiesā. Parasti šādās prāvās uzvar VID, taču šoreiz tiesa Valsts ieņēmumu dienesta argumentus atzina par nepamatotiem. Spriedums parāda, ka VID auditā tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus “Dobeles dzirnavnieka” darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Turklāt par vienu no “Dobeles dzirnavnieka” darījumu partneriem Finanšu policijā jau 2013. gadā uzsākts kriminālprocess, taču VID ļāvis aizdomīgajam uzņēmumam vēl gadu darboties un nepatikšanās ievilkt arvien jaunas firmas.

“Dobeles dzirnavnieks” ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. Tam ir simtiem piegādātāju un darījumu partneru. Dzirnavnieka apgrozījums pēdējos trīs gados 80 – 90 miljoni eiro, tas dod darbu ap 200 strādājošajiem.

2016. gadā VID “Dobeles dzirnavniekā” pabeidza gadu ilgušu auditu. Lēmums bija skarbs – uzņēmums vairākos 2013. un 2014. gadā slēgtos darījumos esot piedalījies PVN shēmās. Tāpēc jāmaksā divu miljonu eiro uzrēķins. “Dobeles dzirnavnieka” vadībai tas bija pārsteigums.

 

Kristaps Amsils

Kristaps Amsils
A/s “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs

Vienā jaukā rītā pēc lēmuma pamodāmies, kad arī medijos bija parādījusies informācija, ka uzņēmumam apķīlāta manta, kas vispār ir kaut kāds absurds, ka lēmumu neesi saņēmis, bet medijos izlasi, ka kaut kas ir apķīlāts. Pirmā doma vispār bija – tas ir reiderisms, vai kas tas ir?

 

“Dobeles dzirnavnieks” uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei. Toreiz šo amatu ieņēma Ināra Pētersone. Daļu uzrēķina ģenerāldirektore atcēla. “Mums arvien nav saprotams, kādēļ ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu par vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības viņš ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem mums šis uzrēķins palika spēkā,” teic uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

“Dobeles dzirnavnieks” uzrēķinu apstrīdēja Administratīvajā tiesā. Tiesa atzina, ka “Dobeles dzirnavniekam” nav jāmaksā uzrēķinātie miljoni. Spriedumā ir neglaimojoši secinājumi par VID auditoru darbu. Savukārt Ieņēmumu dienests uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis.

Parasti tiesās par nodokļu uzrēķiniem uzvar VID. 83% gadījumu tiesas atstāj spēkā ieņēmumu dienesta lēmumus. Šoreiz tiesa saskatīja, ka VID manipulē ar datiem. Piemēram, auditā daudzkārt atsaucas uz normālo graudu tirgus komercpraksi, taču nekur neapraksta kāda tieši tā ir. Dienests neņem vērā, ka ka graudi un citas izejvielas ir biržas prece un to cena nemitīgi mainās, tāpēc firmas neslēdz ilgtermiņa līgumus un izvēlas vairākus piegādātājus. Ieņēmumu dienests šādā pieejā saskatījis krāpšanas pazīmes.

“Dienests konkrētajā gadījumā nav noskaidrojis attiecīgās nozares darījumu raksturojošos apstākļus un ekonomisko saturu, kā arī nav definējis konkrētajā tirgū pastāvošo komercpraksi un vienlaikus nav sniedzis nekādus pārbaudāmus un novērtējamus faktus, kas ļautu novērtēt pieteicēja darbības atbilstību vai neatbilstību tiem.”

Daži darījumi, ko VID atzinis par nenotikušiem, auditēti arī no otras puses. Kad VID pētīja Dzirnavnieka partneri, firmu “Satiksme K”, šajos auditos tie atzīti par atbilstošiem, bet “Dobeles dzirnavnieka” auditā – par fiktīviem.

 

Kristaps Amsils

Kristaps Amsils
A/s “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs

Tā būtība jau ir arī tajā audita lēmumā, tā spēle, ko spēlē Valsts ieņēmumu dienests, kad viņi ir salikuši uzbūvējuši mazu trilleri no kaut kādiem faktiem, kas ir pēc tam konstatējami, pēc darījumiem, pēkšņi uzņēmumiem nav tas, nav kaut ko iesnieguši.

Te ir stāsts, ka vienā gadījumā auditori droši vien auditējot šo konkrēto uzņēmumu skatījās to informāciju kas ir uzņēmumu rīcībā un kas ir mūsu rīcībā un tur, iespējams, nepietika pierādījumu, lai apgāztu darījuma esību vai būtību. Savukārt,   ja tu aizej pie nākošā uzņēmuma, tur iegūsti citus pierādījumus, tie ir dažādi auditi divas dažādas administratīvās lietas.Nepatikšanas ar ieņēmumu dienestu Dzirnavniekam un vēl citiem graudu nozares uzņēmumiem sagādājis uzņēmējs no Tukuma- Armands Grīnbergs. Viņš pārstāvēja Satiksme K un vēl citas firmas, kas darbojās graudu tirdzniecībā. Tieši viņa uzņēmumi nav samaksājuši valstij pienākošos pievienotās vērtības nodokli. Grīnbergs noliedz, ka būtu plānojis krāpšanu, tā vienkārši bijusi biznesa neveiksme.

 

 

 

Sandra Kārkliņa-Ādmine

Sandra Kārkliņa-Ādmine
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore

Te ir stāsts, ka vienā gadījumā auditori droši vien auditējot šo konkrēto uzņēmumu skatījās to informāciju kas ir uzņēmumu rīcībā un kas ir mūsu rīcībā un tur, iespējams, nepietika pierādījumu, lai apgāztu darījuma esību vai būtību. Savukārt, ja tu aizej pie nākošā uzņēmuma, tur iegūsti citus pierādījumus, tie ir dažādi auditi divas dažādas administratīvās lietas.

 

Nepatikšanas ar ieņēmumu dienestu “Dobeles dzirnavniekam” un vēl citiem graudu nozares uzņēmumiem sagādājis uzņēmējs no Tukuma – Armands Grīnbergs. Viņš pārstāvēja “Satiksme K” un vēl citas firmas, kas darbojās graudu tirdzniecībā. Tieši viņa uzņēmumi nav samaksājuši valstij pienākošos pievienotās vērtības nodokli. Grīnbergs noliedz, ka būtu plānojis krāpšanu, tā vienkārši bijusi biznesa neveiksme.

 

Armands Grīnbergs
Bijušais SIA “Satiksme K”, “InterEstate” valdes loceklis

Mēs nespējām nomaksāt mašīnām līzingu, tad mums atņēma mašīnas, mums pietrūka nauda visam pārējam un tad mums iesniedza maksātnespēju. Un tā mums tas uzņēmums likvidējās. Biju palicis parādā “Dobeles dzirnavniekam”, es pārņēmu uz jauno uzņēmumu “InterEstate” saistības un turpināju pildīt līgumus un atmaksāt parādus. “Satiksme K” nekāds liels parāds nebija. Savukārt “InterEstate” bija audits, uztaisīja uzrēķinu diezgan lielu.

 

Grīnberga uzņēmumiem VID ir apturējis saimniecisko darbību, bet naudu nav atguvis. Jo uzņēmumiem nekas nepieder.

Par vēl citu firmu “ZRS Baltija” VID Finanšu policija jau 2013. gadā uzsākusi kriminālizmeklēšanu. Uzņēmums darbojies vēl divus gadus, veicis darījumus ar “Dobeles dzirnavnieku”. Arī par šiem darījumiem “Dizrnavnieks” saņēmis uzrēķinu, jo VID uzskata, ka uzņēmumam bija jāzina, ka partneris ir šaubīgs. Savā rīcībā esošo informāciju VID nevienam nav darījis zināmu.

“”ZRS Baltija”. Viņiem 13. gadā jau bija kriminālprocess. Uzņēmēji to nezināja, viņi turpināja mierīgi sadarboties. Informācija par kriminālprocesiem ir vēl atsevišķs stāsts un to informācijas pieejamību reglamentē kriminālprocess, līdz ar ko tā nav un nebūs publiski pieejama informācija,” – tā VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore.

“Nekā personīga rīcība ir ziņas, ka VID auditiem, pie vairākiem graudu pārstrādātājiem un lopbarības tirgotājiem ieradušies ļaudis, kas brīdinājuši, ka būs iespaidīgi uzrēķini, un piedāvājuši tos novērst.

 

Kristaps Amsils

Kristaps Amsils
A/s “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs

Nu ziniet kā – tirgū runā daudz ko dažādi signāli ir bijuši vai ko, bet mēs neiesaistāmies nekādās avantūrās. Vai nereaģējam uz kaut kādiem signāliem no malas. Bet kopumā, ja lietu mēs skatāmies, tad kā jūs redzat tad darbības un šī te lieta man nepavisam nav saprotama no Valsts ieņēmumu dienesta puses. (NP: Vai jums bija kaut kādi piedāvā jumi iepriekš novērst, izvairīties no tām nepatikšanām?) Nē. Kaut kādi signāli visu laiku staigā riņķī, bet nu kā es saku, mēs nereaģējam uz kaut kādiem signāliem no malām.

 

 

 

Sandra Kārkliņa-Ādmine

Sandra Kārkliņa-Ādmine
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore

(NP: Vai jūs esat dzirdējusi tādas baumas, ka tādi cilvēki, pirms auditu veikšanas apstaigā šos uzņēmumus?) Mēs esam dzirdējuši par tādām situācijām, ja mums ir konkrētākā informācija, ja piemēram pie kāda uzņēmuma atnākt šāds piedāvājums, es aicinātu tomēr mums paziņot. Jo nav nekādas garantijas, šis konkrētais personāžs, kas piedāvā šos pakalpojumus pirmām kārtām ir spējīgs kaut ko ietekmēt, tas ir viens stāsts. Otrām kārtām, ja tur ir iesaistīts kāds VID darbinieks, tas vispār nav pieļaujams, tad ir jāveic rūpīga izpēte.

 

“Dobeles dzirnavnieks” bija viens no tiem uzņēmumiem, kas jau no 2014. gada sākuma pieprasīja, lai darījumos ar graudiem ieviestu reverso PVN, kas izslēdz iespējas shēmot nodokļu krāpniekiem. Bija jāpaiet diviem gadiem, lai Finanšu ministrija un valdība uzņēmējos ieklausītos.

TOP komentāri

  • s
    +2 +2 0

    s

    VID darbinieki savos komentāros mudžinās tāpat kā Ašeradens savos, laikam skaitās viniem tā norma, sak, mēs neteiksim, ka var būt finansiālas problēmas,lai iekrīt, mēs tad uzrēķinus kasēsim no visiem, būs mums prēmijas par labu darbu.Viniem laikam tāpat kā poličiem piemaksas ir par iekasēto papildus.
  • Benita
    +3 +2 -1

    Benita

    Nu redz kā - tapēc paredzēts piešķirt prēmijas (mūsu naudu ) ,kaut arī VID saņem labas algas par šādu darbu....

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl