TEC-2 teritorijā atrod bīstamo azbestu. Atbildību cenšas uzvelt firmai, kas to atklāja

4 komentāri

Gada sākumā no TEC-2 teritorijas Pierīgā būvnieki izveda 5000 kubikmetrus grunts. Kad darbs bija pusē, viens no izvešanā iesaistītajiem apakšuzņēmumiem attapās, ka zeme ir saindēta ar azbestu.

Darbi bija jāaptur, zeme jāattīra un azbests jānogādā bīstamo vielu poligonā, taču tā nenotika. Kaitīgās vielas apstrāde 30 reizes sadārdzinātu darbus.

Šobrīd lielākie zaudējumi ir apakšuzņēmumam, kas paziņoja par azbestu – tam draud sods no Valsts vides dienesta un jāmaksā par izvestā azbesta utilizēšanu.

Pārējie iesaistītie – “Augstsprieguma tīkls” un būvnieki – stāsta, ka nekāda azbesta nav bijis.

Valsts akciju sabiedrība Augstsprieguma tīkls iegulda simtiem miljonu savas un Eiropas naudas, lai modernizētu lieljaudas elektrolīnijas, apakšstacijas un sadales punktus.

Darbi notiek arī TEC-2 teritorijā, kur no gada sākuma būvē apakšstaciju. Viens no pirmajiem darbiem bija piedrazotās grunts aizvākšana.

TEC-2 teritorija ir iekļauta Piesārņoto vietu reģistrā. Bija ziņas, ka daļā teritorijas ir paaugstināta smago metālu un, iespējams, arī citu vielu koncentrācija. Tāpēc bija nepieciešami uzņēmumi ar prasmēm šo vielu apstrādē.

Ģenerāluzņēmējs SIA “Empower” zemes izvešanai nolīga apakšnieku SIA “Kubs”, kas piesaistīja vēl citus.

Kad aptuveni puse no 5000 kubikmetriem zemes bija izvesta, viens no apakšniekiem – SIA “EkoDem” – cēla trauksmi, ka uz Ķekavas novada ”Lādēs” izveidoto atbērtuvi aizvestajā zemē ir azbesta izolācijas atliekas un šīferis.

Azbestu plaši izmantoja būvniecībā kā izolācijas materiālu un jumta šīferī padomju laikos. Kopš 1999. gada tas ir aizliegts. Azbesta šķiedras ir kā mazas adatiņas, kas var nonākt plaušās. Organisms tās nespēj izvadīt, tāpēc rodas iekaisums. Ja saskarsme ir ilgstoša, azbests var izraisīt plaušu vēzi.

“EkoDem” veicis analīzes, kurās apstiprināta azbesta klātbūtne. Uzņēmums informējis partnerus, ka izvestā zeme jāattīra. Taču atsaucības nebija. Tas darbus sadārdzinātu vairākus desmitus reižu.

Marta vidū “EkoDem” pārtrauca grunts izvešanu un vairs neļāva to vest uz Ķekavas novada “Lādēm”. Taču zemes darbi TEC-2 teritorijā neapstājās.

Ap 2500 kubikmetru piesārņotās grunts nonāca parastā būvgružu izgāztuvē pie Rumbulas. Nevienam nav informācijas, cik daudz kaitīgā azbesta tagad te ir.

Piesārņotā zemes gabala īpašnieks ir ”Latvenergo”. Ziņu, kas šajā vietā varētu būt aprakts, zemes īpašniekam nav.

Dainis Kanders
AS ”Latvenergo” Vides aizsardzības vecākais speciālists

Pirms stacijas paplašināšanas šis konkrētais zemes gabals bija mežs, uz kura vairākus gadu desmitus auga koki. Mūsu rīcībā nav precīzas informācijas par to, kā šis piesārņojums konkrētajā zemes gabalā ir radies, taču, iespējams, tas ir radies stacijas izbūves laikā – pagājušā gadsimta 70. gados. Jāatzīmē ka tajā laikā materiāli ar azbesta šķiedru piemaisījumiem tika ļoti plaši izmantoti būvniecībā, kā arī tie nekvalificējās kā bīstams un videi kaitīgs materiāls.

“Latvenergo” speciālisti nav sekojuši līdzi būvdarbiem, jo zeme iznomāta sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”. Izpēti veica “Augstsprieguma tīkls”. Azbestu pētnieki neatrada. Arī no trauksmes cēlāja “EkoDem” joprojām neesot saņemti pierādījumi, ka azbests tur bijis, nav arī ziņu par piesārņojuma apjomu un summām, kas tērētas zemes attīrīšanai.

Mārcis Kauliņš
AS ”Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis

Oficiālu pretenziju mēs saņēmuši nevienu brīdi neesam, nedz kādus prasījumus, kur no kuriem mēs varētu izsekot šo atkritumu apjomu, gan to, kas ar viņiem tiek darīts. Neoficiālā komunikācijā mēs esam dzirdējuši dažādas versijas par summām plašā amplitūdā – no 200 000 līdz 700 000 eiro. Tas arī mazina ticamību tam ka, šis zaudējumu aprēķins ir, ka viņa ir balstīta kādos izmērāmos lielumos.

Uzņēmumā ir sašutuši, ka “EkoDem” par it kā atrasto azbestu viņus informēja tikai tad, kad grunts aizvešanas darbi jau bija pabeigti. Līdz ar to “Augstsprieguma tīkls” nav varējis fiksēt, ka azbests tiešām bijis, ne arī kontrolēt tā apmērus un utilizācijas procesu. Kauliņš nenoliedz, ka turpat blakus TEC-2 teritorijā cita objekta būvniecības laikā ir atrasti azbestu saturoši materiāli.

“Ir atrasti atsevišķi azbesta izstrādājumi, kurus ir viegli utilizēt, atsevišķi no visas šīs grunts. Jūsu pieminētais šīfera gabals ir labs piemērs. Ja viņš ir nokļuvis gruntī, tad viņu var pacelt un atdalīt no grunts, nevis rūpīgi samalt un iemaisīt lielā apjomā zemes,” skaidro Kauliņš.

Arī zemes darbiem nolīgtais SIA “Kubs”, kas pieaicināja “EkoDem”, noliedz, ka izvestajās zemēs bija azbests. Neviens pētījums to neapstiprinot un neviens to neesot redzējis. Tikai “EkoDem” projektu vadītājs Miks Lejiņš.

Aigars Kalniņš
SIA ”Kubs” valdes priekšsēdētājs

Ziniet, es nevaru tagad apgalvot, ka nevienā kravā nebija neviena gabaliņa nekā azbestveidīga. Patiešām, es nevaru tā apgalvot. Es varu apgalvot to, ka neviens, nevienā brīdī, izņemot “EkoDem” pārstāvjus, ne es, ne mani darbinieki, ne objektu apmeklējošie “Augstsprieguma tīkla” darbinieki, ne arī vides inspektori, kuri arī bija objektā, ne monitoringa veicējs SIA “EkoVentas” darbinieki, kuri staigāja pa objektu, ņēma savus paraugus, mēs taisījām tāda veida monitoringu, ka dalījām kaudzēs, un no kaudzēm tika ņemti paraugi, tur ar lāpstu rakājās, un neviens neatrada azbestu, izņemot Lejiņa kungu un “EkoDem” pārstāvi. Cits neviens neatrada azbestu objektā! Nu, tas patiešām ir aizdomīgi.

Argumentējot, ka azbests būvdarbu laikā nav bijis, gan Kalniņš, gan “Augstsprieguma tīkls” atsaucas uz piesārņojuma pētījumu, kas veikts pirms darbu uzsākšanas. Tomēr pētnieki atzīst, ka azbesta piesārņojumu nemaz nav meklējuši.

Andrejs Jaunkalns
SIA ”EKO OSTA” izpilddirektors

Atbilstoši darba uzdevumam minētajā objektā tika noteikts būvgružu ekskavācijas apjoms un sastāvs. Darba uzdevumā nebija prasības noteikt azbesta esamību. SIA “EKO OSTA”, veicot izpēti, vadījās no Darba uzdevuma un Ministru kabineta noteikumiem par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem, kuri arī nepieprasa noteikt azbesta klātbūtni. Vizuāli azbesta klātbūtne pētāmajā teritorijā netika konstatēta.

“EkoDem”, atklājot azbestu izvestajā gruntī, vispirms informēja Valsts darba inspekciju, vēlāk – aprīlī – vērsās arī Valsts vides dienestā. Dienests ir uzsācis savu pārbaudi un šobrīd jau secinājis, ka visi būvdarbos iesaistītie uzņēmumi ir zinājuši par azbestu. Konfliktu cēlonis esot nekvalitatīva būvlaukuma izpēte pirms darbu sākuma.

Pret SIA “EkoDem” ir uzsākta administratīvā lietvedība par bīstamo atkritumu pārvadāšanu un glabāšanu bez atļaujas. Firmai par saviem līdzekļiem jāapstrādā saindētā zeme, kas aizvesta uz Ķekavu.

Lieta uzsākta pret vēl vienu uzņēmumu, kas izveda piesārņoto zemi. Pārējo notikumā iesaistīto atbildību dienests nevērtējot, jo atbildības sadalījums būvniecības procesā neesot dienesta kompetencē.

Rezultāti administratīvā pārkāpuma lietā varētu būt zināmi oktobrī, bet par 2500 kubikmetru, iespējams, ar azbestu piesārņotās grunts izgāšanu neparedzētā vietā Valsts vides dienests vēl tikai plānojot pasākumus, lai novērtētu iespējamo videi nodarīto kaitējumu.

Valsts vides dienests pēc “Nekā personīga” pagājušās nedēļas sižeta par nožēlojamo situāciju vides piesārņojuma kontroles jomā ir apvainojies un atteica interviju klātienē. Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce gan atzina, ka vides dienesta resursi un kapacitāte ir kritiski zema. Ministrs solīja, ka dienests noteikti tiks stiprināts.