“Tallink” prasa Latvijas valdības atbalstu prāmju satiksmes turpināšanai uz Rīgu

15 komentāri
“Tallink” prasa Latvijas valdības atbalstu prāmju satiksmes turpināšanai uz Rīgu
AIVARS AUNIŅŠ

Kompānija “Tallink” prasa Latvijas valdības atbalstu, lai turpinātu prāmju satiksmi uz Rīgu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Vairāk nekā 15 gadu laikā, kopš Rīgas ostas pasažieru termināls ir privātās rokās, tā stāvoklis turpinājis pasliktināties. Aizkadrā Rīgas jūras vārtus amatpersonas dēvē par “šrotu”. Top jauna termināļa projekts politbiznesmeņiem piederošā īpašumā. Jaunajai Rīgas domei būs jālemj, vai projektā ieguldīt arī pilsētas līdzekļus. Tikmēr vienīgais uzņēmums, kas regulārus jūras pasažieru pārvadājumus nodrošinājis līdz šim – “Tallink”, brīdina, ka bez Latvijas valdības atbalsta nevar garantēt prāmju kustības atsākšanos pēc gaidāmās Covid-19 ziemas.

Pagājušajā gadā ar prāmi Rīgā ieradās gandrīz pusmiljons cilvēku. 70 000 no tiem ar kruīza kuģiem, pārējos atveda “Tallink” prāmji maršrutā Stokholma-Rīga. Aptuveni desmitā daļa tūristu Latvijā nonāk ar “Tallink”. Covid-19 pandēmijas dēļ martā Latvija uz laiku apturēja visu starptautisko pasažieru satiksmi. Vēlāk saslimstība Zviedrijā bija pārāk augsta, maršrutu slēdza. “Tallink” sāka satiksmi starp Helsinkiem un Rīgu. Taču tagad arī iebraucējiem no Somijas jāievēro karantīna, tāpēc plūsma apstājusies un līnija slēgta. Pasažieru skaita samazinājums šogad ir 90%.

Lasi vēl: ”Tallink Grupp” līdz pat nākamā gada pavasarim pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki darbību

Igaunijas valdība “Tallink” aizdeva 100 miljonus. Darbinieki saņēma dīkstāves pabalstus. Patlaban “Tallink” sācis darbinieku atlaišanu – Latvijā 500, Igaunijā – 1200. Kopumā no 7000 paliks 4000 cilvēku. Pagājušajā nedēļā “Tallink” vadītājs tikās ar Latvijas ekonomikas ministru. Viņš darīja zināmu, ka “Tallink” pārtrauc reisus no Rīgas un atsāks tos tikai tad, ja saņems Latvijas un Rīgas atbalstu.

“Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene

“Galvenā diskusija bija, tā kā jūras transporta nozare ir kapitālietilpīga un mēs piedzīvojam zaudējumus, ja mums uz klāja nav pietiekami pasažieru, kā mēs varam sadarboties, lai turpinātu nodrošināt šos maršrutus no Rīgas uz Helsinkiem un Stokholmu nākamajā gadā un ko valdība un ostas pārvalde var darīt, lai palīdzētu mums samazināt riskus, lai mēs varētu atvērt maršrutus.”

“Tallink” plāno aprīlī atsākt regulāros braucienus uz Stokholmu un maijā atjaunot arī šovasar atklāto līniju uz Helsinkiem. Taču pretī prasa samazināt nodevas, kas jāmaksā Rīgas ostā. Ir idejas kopā ar Ekonomikas ministriju reklamēt Latviju un Rīgu kā tūrisma galamērķi Zviedrijā un Somijā.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uz jautājumu, ko “Tallink” lūdz vai aicina, atbildēja, pirmkārt, – iziet no šī tirgus, bet to nedarīt klusējot, jo tā ir pārāk pamanāma kompānija.

Rīgas brīvosta šogad prognozē septiņu vai astoņu miljonu eiro kritumu, taču zaudējumu nebūs. Vienīgajam pasažieru prāmju operatoram, kas strādā Rīgā, brīvosta nākusi pretī. Neraugoties uz to, ka “Tallink” prāmji šogad ostā ienāk retāk, uzņēmumam turpina piemērot apjoma atlaides. Taču ar šo palīdzību neesot pietiekami. “Tallink” pagājušajā gadā ostas nodevās Latvijā nomaksājis četrus miljonus eiro, bet nākamajos gados to vairs nevarēšot atļauties.

“Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene

“Pēdējos 10 gados, kuros mēs strādājam šeit, “Tallink” ir samaksājis dažādās nodevās valdībai un ostai 72 miljonus eiro. 2019. gadā visi ar ostu saistītie maksājumi bija četri miljoni eiro.”

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko saka, ka ir “jāsaliek kopā” gan plānotais, ko uzņēmums piedāvā, kāds tūristu apjoms tas varētu būt. “Attiecīgi, tad var sākt kalkulēt, vai gada samazinājums, ieņēmumi par miljonu, ostai ir kompensējams no budžeta, vai ir jēga no tā,” viņš saka.

Lielāka skaidrība par to, cik liela atlaide “Tallink” vajadzīga un vai Latvija tādu var piedāvāt, būs šomēnes, kad ieplānotas divas tikšanās Ekonomikas ministrijā. Aptuveni pusi ostas izdevumu “Tallink” maksā pasažieru terminālam, kas ir privāts un, uzņēmuma ieskatā, neadekvāti dārgs.

“Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene

“Ir skumji to teikt, bet, ja mēs pārrēķinam šo skaitli uz pasažieru skaitu, tad tas ir augstākais starp ostām, ko mēs izmantojam. Un, protams, man ir jāsaka, ka es ļoti ceru, ka valdība, Rīgas pilsēta vai termināla īpašnieks atradīs veidu, kā renovēt šo terminālu, jo šie ir otri lielākie tūrisma vārdi uz Latviju, un, manuprāt, Valkas vilcienu stacija izskatās brīnišķīgi salīdzinājumā ar Rīgas pasažieru terminālu šeit, ostā.”

Pasažieru terminālu brīvosta 2002.gadā iznomāja privātai firmai “Rīgas Pasažieru termināls”. Tā solīja pasažieru ostā ieguldīt 100 miljonus latu. Tobrīd Rīgas domi un Rīgas brīvostas valdi vadīja Gundars Bojārs. Tieši laikā uz 2005. gada pašvaldību vēlēšanu kampaņu no Rīgas pasažieru ostas uz Stokholmu sāka kursēt kuģis “Baltic Kristina”. Īsi pēc tām parādu dēļ kuģi arestēja. Maršrutu uz Stokhomu pārņēma “Tallink”.

Vienlaikus pasažieru ostas nomnieks nopirka ēku un zemi zem tās. Solījumi investēt pieauga līdz 300 miljoniem latu. Firmas seja bija bijušais “Zemgales naftas” īpašnieks Valērijs Barjers, viņam piederēja tikai 5% kompānijas daļu. Pārējo īpašnieki slēpās aiz ārzemju firmām. Tagad slēpt īpašniekus ir grūtāk: tie ir miljonārs Vladimirs Barinovs un Andra Šķēles ģimene. Šie biznesmeņi ķērušies klāt Andrejsalas attīstībai, vēlams iesaistot valsti. Zemi ap “Pasažieru termināli” vēlējās dāvināt valstij koncertzāles būvniecībai. Pretī prasīja sakārtot infrastruktūru ap Andrejsalu. Tagad ar brīvostas naudu celt jaunu pasažieru ostu.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš

“Mums tā situācija noteikti nav pozitīva, tā ir arī viena no tādām stratēģiskām lietām, ko es esmu apņēmies izkustināt. Mums tomēr jānonāk galā Rīgas ostai ir pie Eiropas, arī Baltijas jūras sajēdzīgam pasažieru terminālim. Tas nenozīmē, ka tam ir jābūt milzīgam, tas nenozīmē, ka tur jāapstājas pieciem kuģiem reizē, bet, katrā ziņā, tam terminālim jābūt tādam, lai paralēli divas līnijas, divus kuģus spētu apkalpot. Viss pārējais, kas ir apkārt, tas jau ir biznesa modelis, vai tur lielveikalos, koncertzālē, muzejs, ofisi.”

No ģeogrāfijas viedokļa patlaban norit diskusija iet par Eksporta ostu, tas nav nekāds noslēpums, – tas ir nākošais ielīcis. No zemes viedokļa zemes tur ostai nav. Iecerētās jaunās pasažieru ostas teritorija atrodas uz Satiksmes ministrijas zemes. Taču ēkas uz tās ir privātas. Viena no tām pārtaps par modernu pasažieru termināli. Būve pieder “Rīgas tirdzniecības ostai”, kuras īpašnieki ir Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.

Jauno pasažieru ostu iecerēts īstenot publiskās privātās partnerības modelī. Ēkas īpašnieki būvēs krastā, brīvostas pārvalde – piestātnes un infrastruktūru ūdenī. Piedalīties līdz 100 miljonu eiro vērtajā projektā aicinās arī Rīgas domi.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš

“Virzienā līdz pieciem gadiem mēs varētu nonākt Rīgas ostā pie jauna pasažieru termināla.”

Vietā, kur pasažieru kuģi piestāja līdz šim, nekādi simtu miljonu ieguldījumi nav notikuši. Taču tīrā peļņa vien desmit gadu laikā bijusi astoņi miljoni eiro.

Tikmēr “Rīgas pasažieru termināla” valdes loceklis Juris Dreimanis norāda, ka esošais pasažieru termināls ir PSRS laikā tā brīža standartiem projektēta ēka, kurā nebija paredzēts apkalpot regulārus starpvalstu kuģu maršrutus. Ēka ir iespēju robežās pielāgota šīs dienas vajadzībām. Atbilstoši SIA “Rīgas Pasažieru Termināls” ilgtermiņa plāniem to bija domāts nojaukt un izveidot tās vietā modernu, daudzfunkcionālu ēku.

Laikā, kad slēpti īpašnieki tika pie Satiksmes ministrijas īpašumiem Andrejsalā, satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers. Uz lēmumiem ir tābrīža ministrijas valsts sekretāra Jāņa Maršāna paraksts. Maršāna nākamais amats bija uzņēmumā “Rīgas tirdzniecības osta”. Gan šī firma, gan Andrejsalas īpašumi nu jau oficiāli pieder Šlesera un Šķēles ģimenēm.