Strīdā par privātu savrupmāju ciematu VARAM Salaspilij piedraud ar atlaišanu

4 komentāri

Pēc “trekno gadu” burbuļa plīšanas daudzi Pierīgā saceltie privātie ciemati slīga tumsā un netīrītu ceļu dēļ bija nesasniedzami. Šogad šādā situācijā nonāca Salaspils novada Zirņu salas iedzīvotāji. Tiklīdz mājas pārdotas, tā ciemata attīstītājam vairs nav intereses uzturēt ceļus un sadzīvi, savukārt pašvaldība teritoriju pārņemt savā apsaimniekošanā nevēlas.

2004. gadā Salaspils pašvaldība uzņēmumam “Spēks Zirņusala” uz 25 gadiem iznomāja pussalu pie Rīgas hidroelektrostacijas. Teritorijā nebija ne ceļu, ne ūdensvadu, ne citu komunikāciju. Nekustamā īpašuma tirgus auga, un arī Salaspils gribēja piesaistīt vairāk nodokļu maksātāju. Tā laika pašvaldības vadītājs skaidroja, ka ar nomu neko daudz nenopelnīs, taču no nodokļiem, ko maksās Zirņu salas iedzīvotāji gan. Uzņēmums uz pašvaldības zemes grasījās būvēt ap 100 privātmājām.

Taču pienāca krīze, un “Spēks Zirņusala” bankrotēja. Izsolē pusuzceltās mājas 2013. gadā nopirka nekustamo īpašumu attīstītājs “MCity Sala”. Ar firmu noslēdza jaunu Zirņu salas nomas līgumu, līdz 2024. gadam.

“Mcity” Zirņu salā uzcēla 33 privātmājas. Pelnīja arī pašvaldība, jo, pērkot mājas, iedzīvotāji no pašvaldības nopirka zem tam. Uzņēmums ierīkoja ceļus, ūdensvadu, kanalizāciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, apgaismojumu. Tas viss pieder privātajai firmai, bet zeme – Salaspils domei. Līgumā paredzēts, ka izbūvētie ceļi ir publiski un kustību tajos nedrīkst ierobežot. Pēc to nodošanas ekspluatācijā ceļus jānodod pašvaldībai.

Raimonds Čudars

Raimonds Čudars
Salaspils novada domes priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

“(NP: Pēc būtības pašvaldība no šī projekta ir tikai ieguvusi, tur ir gan nomas maksa, gan labiekārtota teritorija, gan iedzīvotāji maksā nodokļus, gan nopirkuši zemes gabalus.) Tajā ziņā, protams, jā. (NP: Nomas līgums paredz, ka nomniekam ir arī kaut kādi pienākumi apsaimniekot šo teritoriju, vai ne?) Jā, tas, protams, ir nomas līgumā atrunāts, un to ir jādara. Tur ir uzbūvētas mājas, ir iedzīvotāji – gan varbūt šobrīd ne sevišķi daudz. Šis pats projekts ir realizēts tikai relatīvi mazā apjomā, ja mēs salīdzinām ar tām iecerēm, kādas bija 2004. gadā. Un mēs zinām, ka šobrīd starp attīstītāju un starp iedzīvotājiem ir zināmas domstarpības par apsaimniekošanas noteikumiem.”

Kad attīstītājam bija palikusi vairs tikai viena nepārdota māja, ciematā sākās problēmas. Pārstāja darboties apgaismojums un arī ceļus vairs netīrīja.

“Mcity holdingam” būvniecība atlikušajā Zirņu salas teritorijā vairs neinteresēja. Līdz ar šī gada sākumu beidzās ar iedzīvotājiem slēgtie apsaimniekošanas līgumi, bet jaunus neslēdza. Firma nekustamo īpašumu portālos publicēja sludinājumus, ka pārdod Zirņusalas projektu ar visu pašvaldības nomas līgumu par 86 hektāriem.

Andris Stankevičs
”MCITY Holdings” tehniskais direktors, bijušais ”MCITY Sala” valdes loceklis

“Pašreiz holdinga stratēģiskie mērķi ir šogad mainījušies, mēs, grupas, uzņēmumi, tie, kas ir ar komercdarbību saistītie, tie turpina darbību un turpina paplašināties, tie, kas saistīti ar dzīvojamo resursu dažādiem projektiem, mēs tos šobrīd pārdodam vai nododams citām kompānijām.”

Iedzīvotāji uzskatīja, ka strīdā jāiesaistās pašvaldībai. Taču tā sūdzības par savas zemes nomnieku “Mcity” ignorēja. Uz pieprasījumiem iepazīties ar līgumu starp firmu un domi neatbildēja. Zirņu salas iemītnieki rakstīja Vides aizsardzības un reģionālo lietu ministrijai. Uz ministrijas paskaidrojuma pieprasījumu Salaspils atbildēja, ka tas esot privāts strīds, kurā pašvaldībai neesot nekādu tiesību iejaukties. Salaspils mērs ciematu salīdzina ar daudzdzīvokļu namu, kur ielas ir koplietošanas telpas. Tam nepiekrīt VARAM.

Ilze Oša

Ilze Oša
VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos

“Pašvaldība uzmana jebkuru personu, kurai ir pienākumi uzturēt pašvaldības teritorijā īpašumus.”

Uzņēmums taisnojas, ka no apsaimniekošanas pienākuma centās atbrīvoties, piedāvāja nodot ceļus, ūdenssaimniecību un citas publiskās būves pašvaldībai. To apliecina arī domei nosūtītās vēstules.

Andris Stankevičs
”MCITY Holdings” tehniskais direktors, bijušais ”MCITY Sala” valdes loceklis

“Mums sarunas ar pašvaldību nenotika, tā sarakste, kas mums ir bijusi, mums atbildes nav bijušas.”

Raimonds Čudars

Raimonds Čudars
Salaspils novada domes priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

“Nevar būt situācija, ka pašvaldība no privātā investora nopērk, piemēram, šos ieguldījumus, kuru vērtība grāmatvediskā, es jums teicu, ir apmēram 350 000 eiro. Šādu jautājumu es domes sēdē neiesniegšu.”

Taču patiesībā “Mcity” prasītā cena bija uz pusi mazāka. Uzņēmums esot bijis gatavs sarunām par citu risinājumu, taču nekādu atbildi nesaņēma.

Jūlijā VARAM  ministrija Salaspilij atgādināja, ka komunālo pakalpojumu organizēšana ir pašvaldības funkcija un lika nojaust, ka varētu iedarbināt domes atlaišanas mehānismu.

Ministrija uzskata, ka pašvaldība var savus pienākumus nodot privātam uzņēmumam, bet tad tai ir jānosaka prasības pakalpojuma kvalitātei. Tātad pašvaldība kontrolē privāto ciematu apsaimniekotājus. Tāpat likumā domei ir paredzēta iespēja piešķirt pašvaldības nozīmes ceļa statusu privātai brauktuvei. Tas ļauj uzturēt arī privātu ceļu, nenonākot Valsts kontroles redzeslokā.

Neformālās sarunās no ministrijas izskanēja draudi atlaist Salaspils novada domi, ja tā turpinās ignorēt iedzīvotāju sūdzības.

Ilze Oša

Ilze Oša
VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos

“Lai mēs tādas lietas varētu virzīt, mums ir arī zināma procedūra pirms tam rakstveidā, šādas procedūras rakstveidā nav bijis. (NP: Vai esat brīdinājuši, ka šādu procedūru sāksiet, ja pašvaldība nerīkosies raitāk?) Visticamāk, sarunās mēs vienmēr minam pašvaldību pienākumus un arī to, ko es jums tikko izstāstīju, ka pie tādām darbībām, kas ir jāveic, kas, mūsuprāt, ir sabiedrības interesēs. Un ja tās netiek veiktas, ilgstoši un atkārtoti netiek veiktas, tad mēs vienmēr varam izskatīt jautājumu par būtiskumu un to, ka pašvaldības darbība nav sabiedrības interesēs.”

Pašvaldības atlaišana gan ir maz ticama. Pēdējos gados tā gadījies tikai Rīgas domei. Tuvu atlaišanai bija Talsu novada dome, kas nespēja vienoties par priekšsēdētāju. Par atkārtotiem pārkāpumiem VARAM šogad janvārī grasījās atstādināt Garkalnes mēru Mārtiņu Bauzi-Krastiņu, taču viņš atkāpās pats. Bijušais reģionālās attīstības ministrs gan secina, ka parasti vietvaras reaģē uz ministrijas pārmetumiem, tādēļ draudi paliek neīstenoti.

Juris Pūce

Juris Pūce
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Attīstībai/Par!)

“Tādi aizrādījumi no VARAM puses attiecībā uz pašvaldību darbību nav reti. Un diezgan bieži sūta gan vienkāršu vēstuli, norādot, ka kaut kas neizdarīts, gan arī, izmantojot likuma “Par pašvaldībām” 93., 94. panta iespējas dotās, kas jau ir faktiski tāda, kā lai pasaka, stingrāka piedraudēšana, prasot: noteikti izpildiet, citādi jums var iestāties sankcija. Vairumā gadījumu ir tā: mēs pieprasām paskaidrojumu, un pašvaldība kaut ko dara, rīkojas. Kaut ko maina, veic attiecīgas korekcijas, pieprasa. Pēdējais, ko es atceros no ministrijas, bija Jūrmalas pilsētas pašvaldība ar to ēku, kas ir nelikumīgi uzbūvēta, par tiesas sprieduma nepildīšanu. Tur faktiski tad, kad es gāju prom, es saprotu, ka bija uzsākta tiesas sprieduma izpilde.”

Pēc sarakstes un tikšanās ar VARAM Salaspils dome pievēršas Zirņu salai un uzklausa privātā attīstītāja piedāvājumu.

Raimonds Čudars

Raimonds Čudars
Salaspils novada domes priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

“Ņemot vērā situāciju, ka šobrīd acīmredzami projekts tālāk nevirzīsies, tam ir arī juridiski šķēršļi, tad pašvaldība no savas puses ir gatava runāt par bezatlīdzības ceļu daļas pārņemšanu un iekļaušanu kopējā pašvaldību lauku ceļu tīklā.”

“Mcity” izdevies atrast Zirņu salas pārņēmēju. To darīs uzņēmuma darbinieks, kas vēlas attīstīt vēl neapbūvēto salas daļu. Pirms divām nedēļām Salaspils dome balsoja par 12 zemes gabalu pārdošanu “Mcity Sala”, kas tagad pārdēvēts par “Zirņusalu”. Firma tagad pašvaldībai piedāvā pārņemt infrastruktūru bez maksas.

Jānis Meiers
”ZIRŅUSALA” valdes loceklis un īpašnieks

“Mūsu mērķis ir no pašvaldības atpirkt zemes gabalus, uz tiem attīstīt privātmājas, dvīņu mājas, atsevišķus zemes gabalus pārdot kā apbūves zemes gabalus. Tas ir tas mūsu biznesa modelis, nevis tīri apsaimniekošana vai ūdensapgādes nodrošināšana.”

Līdz šim VARAM pārbaudes sākusi, reaģējot uz sūdzībām. Bet tagad ministrija plāno veikt sistēmātiskas revīzijas visās pašvaldībās.

VARAM pirms divām nedēļām palikusi bez politiskās vadības, reālākais kandidāts uz ministra posteni ir pašreizējais parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs no partijas “Latvijas attīstībai”. Izskanējušas šaubas par atbalstu viņa kandidatūrai no apvienībā esošās partijas “Par!”.

Juris Pūce

Juris Pūce
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Attīstībai/Par!)

“Es esmu pārliecināts, ka mēs apvienības ietvaros izvirzīsim ministra amata kandidātu. Ir diezgan samērīgi, šobrīd arī praktiskas iespējas normāli noorganizēt iekšējo procesu un apspriešanas situācijā, kur vairums frakciju deputātu no 9 rītā līdz 7 vakarā un nākamnedēļ es saprotu līdz 9 vakarā, faktiski sēž ar nelieliem pārtraukumiem Saeimas sēdēs, ir ļoti grūti saorganizēt normālas sapulces, kaut attālināti, bet normālas sapulces, kur risināt šo jautājumu, bet mēs noteikti vienosimies un būs kandidāts. Par to man nav šaubu, tas ir nedēļu jautājums.”