Strauja akcīzes celšana karsējamai tabakai rada aizdomas par politiķu iesaistīšanu tabakas kompāniju konkurences cīņās

7 komentāri

Latvijā ir vienas no zemākajām akcīzes likmēm tabakas izstrādājumiem Eiropā. Tās tiek celtas regulāri, bet ne strauji, lai neļautu zelt melnajam tirgum. Šobrīd Saeimā atkal ir iesniegti priekšlikumi nākamajos trīs gados celt nodokļus cigaretēm, cigāriem un citiem tabakas izstrādājumiem.

Finanšu ministrija likumā ieteikusi līdz 2023. gadam ik gadu par 5 procentiem celt  nodokli cigaretēm. Par vienu paciņu cigarešu jāmaksā 2 eiro 29 centi nodokļos, bet pēc jaunajām likmēm nākamgad būs jāmaksā 2 eiro 40 centi. Straujāku nodokļa kāpumu ministrija vēlas karsējamai tabakai. Par 90 procentiem trīs gados.

Karsējamo tabaku Latvijā tirgo viena kompānija – “Philip Morris” ar preču zīmi “Heets”. Tā ir alternatīva cigaretēm, ražotājs apgalvo, ka mazāk kaitīga un to izvēlas arvien vairāk turīgāko pīpmaņu. Trīs gadu laikā šis produkts atņēmis 9 procentus tirgus cigaretēm.

Lai to smēķētu, nepieciešama elektroniskā iekārta “iQos”, kas maksā no 50 eiro. Viens iepakojums smēķējamo maksā aptuveni tikpat, cik parastās cigaretes – 3 eiro 60 centi. Taču nodoklis par paciņu ir tikai 46 centi. Ministrija vēlas to gandrīz dubultot līdz 85 centiem trīs gadu laikā. Tā būtu tikai trešā daļa no cigarešu nodokļa.

“Finanšu ministrijas piedāvājums, es neteikšu, ka ir ļoti tāds mērens, ja mēs paskatāmies pēc procentiem. Uz nākamo gadu pieaugums ir plānots 32 procenti, salīdzinot ar esošo likmi, tad ir 26 un noslēgumā pieaugums ir pa 12 procentiem. Bet mēs arī ņemam vērā Baltijas tirgu, un ar šo piedāvājumu mēs pietuvojamies Lietuvas līmenim. Jāskatās, lai likmes paaugstinājums neradītu kārdinājumu palielināties arī aktivitātēm nelegālajā tirgū,” saka Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka.

Ministrijas sagatavotos grozījumus izkonkurējis 11 Saeimas deputātu priekšlikums akcīzi celt straujāk. To ceturtdien, neraugoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, atbalstīja arī ministru kabinets.

Saeimas deputātu virzītajos grozījumos akcīzes likmes cigaretēm ir tikai nedaudz lielākas, kā ministrijas ekspertu ieteiktās. Taču karsējamā tabaka kritusi īpašā nežēlastībā. Tai nodoklis augs par 190 procentiem.

Deputāti grib likmi trīs gados pacelt no 75 līdz 218 eiro par kilogramu, lielāko pieaugumu līdz 160 eiro, paredzot no marta. Pēc viņu aprēķiniem, tas budžetā dotu 3 miljonus, ko sadalīt onkoloģijas slimnieku ārstēšanai. Kas būs ieguvēji, kas zaudētāji un kā tas ietekmēs tabakas tirgu vai kontrabandu, vairums deputātu nav iedziļinājušies.

“Es teiktu tā, tas bija vairāku deputātu priekšlikums, lai meklētu vairāk naudu onkoloģijas nozarei. Šeit ir piecas partijas, koalīcijas partijas, kas vienojušās, ka šis ir virziens uz ko mēs ejam,” saka Saeimas deputāts (Jaunā konservatīvā partija) Gatis Eglītis.

Vaicāts, kad sākās runas, ka tāds priekšlikums varētu būt, Eglītis atbild: “Apmēram pirms mēneša.”

Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība) Atis Lejiņš norāda: “Tā ideja ir laba, tās nianses, tad jau komisijā par to strīdēsies. Tad viss, ko jūs pateiksies būs par un pret. Izsauksim ekspertus. Mēs baigie eksperti? Es? Es pat nepīpēju!”

Savukārt Saeimas deputāte Janīna Kursīte saka: “Bija jāceļ, jo tas ir tiešām maza šī te akcīze, un ļoti viņa ir lētāka daudz, un tāpēc ļoti jaunieši pievērš tam uzmanību. Man ir arī mazbērni, mazbērnam 12 gadi, un tā ir problēma, kas ir jārisina.”

Nodokļa pieaugums karsējamai tabakai skars tikai vienu tabakas ražotāju. Kompāniju “Philip Morris”. Tad šim produktam starp Baltijas valstīm būs augstākā cena un tā arī ievērojami pārsniegs parasto cigarešu cenas.

“Jebkurš priekšlikums par 113 procentiem norāda uz kaut kādām bažām, ka ir mērķis nostādīt tieši šo produktu daudz neizdevīgākā stāvoklī. Par to, no kurienes ir nācis priekšlikums, to es komentēt nevarēšu, jo mums nav šādas informācijas, ka tas būtu tieši nācis no konkrētiem konkurentiem, bet nu mēs protams skatāmies ar lielām bažām. Priekšlikumā tika minēts, ka notikušas konsultācijas ar Tabakas ražotāju nacionālo asociāciju jeb TIRNu. Vēlos uzsvērt, ka tas neatbilst patiesībai. Ar TIRNu par šo priekšlikumu neviens nav konsultējies, ne ar TIRNU, kā ar asociāciju, ne ar mums kā ar karsējamās tabakas produktu līderi Latvijā,” norāda ”Philip Morris” korporatīvo attiecību vadītāja Latvijā Madara Apsalone.

Lielāko darbu grozījumu tapšanā ieguldījusi Nacionālā apvienība. To koalīcijas kolēģiem Saeimā nodevusi deputāte Ilze Indriksone.

“Mana pārliecība, un es vienmēr priekšlikumus parakstu tikai tos priekšlikumus, kuriem tiešām es esmu pārliecināta, ka tie atbilst tam, ko es vēlos, kādus priekšlikumus es vēlos iesniegt. Līdz ar to es ļoti aktīvi sadarbojos viņu sagatavošanā un arī pētu tās ietekmes, lai es ar pārliecību varētu aizstāvēt to priekšlikumu, kuru es parakstu. Mēs par akcīzes izmaiņām runājam jau man liekas gadu no pagājušās vasaras, nodokļu grupā, saucamajā nodokļu darba grupā. Es personīgi ar viņiem kontaktējusies neesmu, es esmu lasījusi viņu vēstules, dažādu tabakas ražotāju vēstules nāk par viņu vēlmēm vai bažām. Bet sagatavošanas procesā es pieņemu ka Parādnieka kungs ir droši vien konsultējies jo, viņš tehniski likumprojektā tos ciparus lika iekšā,” norāda Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība) Ilze Indriksone.

“Nekā personīga” rīcībā ir kompānijas “Japan Tobacco International” septembra sākumā sagatavota prezentācija, kuras ieteikumi par akcīzi cigaretēm un citiem smēķējamiem produktiem pārsteidzoši tuvu sakrīt ar deputātu idejām likumu izmaiņām. Kompānija Latvijā tirgo cigaretes “Camel” un “Winston”. Karsējamai tabakai tā piedāvā celt likmi līdz 50 procentiem no cigarešu akcīzes, tas ir 218 eiro.

“Nekā personīga” saruna ar Ministru prezidenta padomnieku demogrāfijas jautājumos (Nacionālā apvienība) Imantu Parādnieku

Parādnieks: Šobrīd es nesaprotu, kas jūs uztrauc? Ka mēs no tabakas industrijas paņemsim naudu, ko novirzīt onkoloģijas pacientiem? Kas tieši jūs uztrauc?

“Nekā personīga”: Vai Jums bija sarunas ar citiem tabakas ražotājiem?

Parādnieks: Es saku, es ievācu visu iespējamo informāciju. No Veselības ministrijas, no Finanšu ministrijas, no visiem kas šajā jomā var sniegt kādu informāciju.

Un izejot no informācijas piedāvāju labāko risinājumu. Es tiešām nesaprotu, vai Jūs uztrauc tas, ka tabakas kompānija…

“Nekā personīga”: Kāpēc šis priekšlikums negāja kā Finanšu ministrijas priekšlikums? Kāpēc Jūs neargumentējāt, nepārliecinājāt finanšu ministriju?

Parādnieks: To jūs pajautājiet Finanšu ministrijai, jo man līdz šim nebija saprotams, kāpēc tāda pretestība ir. Jo viņš ir loģisks priekšlikums.

Finanšu ministrijā “Nekā personīga” informēja, ka nodokļu izmaiņu gatavošanas laikā no politiķiem nav saņemti priekšlikumi par straujāku likmes celšanu karsējamai tabakai. Tāds 12. oktobrī ienācis no kāda tirgus dalībnieka.

“Nekā personīga” rīcībā ir tabakas kompāniju “Japan Tobacco Company” un “British American Tobacco” vēstule Saeimas nodokļu komisijai, kurā vērsta uzmanība, ka  nebūtu pareizi teikt, ka bijušas konsultācijas ar Tabakas tirgotāju asociāciju. Jo tās biedri septembrī saplēsušies.