Sprūdu, iespējams, tur aizdomās par “Trasta komercbankas” izmantošanu parāda atdošanai uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam

3 komentāri

Policija pirmo reizi Latvijas vēsturē aizturēja maksātnespējīgas bankas administratoru. Ejot uz tiesas zāli, “Trasta komercbankas” administratora vietas izpildītājs bija mazrunīgs. Savu niknumu neslēpa Krūma kolēģis Māris Sprūds. Aizturēšana dārgās automašīnas “Bentley” īpašnieku padarīšot tikai stiprāku.

Māris Sprūds

Māris Sprūds
maksātnespējas administrators

Pie manis kratīšanā nav atrasts nekas no tā, par ko man min lietā.

Šo “Trasta komercbankas” noguldītāju līdzekļi esot nonākuši SIA “Alunāna” biroji kontā. Pirms gada šī firma piederēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam. Miljonārs raidījumam “Nekā personīga” apliecina, ka viņš pats darījumā ir iesaistītā persona un šo jautājumu kārtojis ar Sprūdu, kas no viņa esot ieguvis ēku un par to pamazām maksājis. Parāda kārtošanai Sprūds izmantoja “Trasta komercbankas” naudu. Lai to varētu izdarīt, bija vajadzīgs Ilmāra Krūma paraksts. Tā Krūms kļuvis par nozieguma līdzdalībnieku. Ar Sprūdu reizē apcietinātais Jorens Raitums lietā pārstāvējis Krūmiņa intereses.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Jūlijs Krūmiņš

Jūlijs Krūmiņš
uzņēmējs

NP: Vai Sprūda lietā policija nav kaut ko prasījusi? Nu, man neko neprasīja, bet viņiem arī nav, ko prasīt. Tur jau nekas man nav un arī, izrādās, šitam Jorenam. Jorens aizstāv manas intereses, jo Sprūds savā laikā bija maksātnespēja “Alunāna birojiem” tā māja, ko es nopirku Alunāna ielā.

Un tā māja bija ieķīlāta kādās piecās bankās un Sprūds privatizēja. Un es pajautāju Jorenam, lai viņš palīdz tās mājas, nu dabūt brīvu to māju. Viņš palīdzēja un Sprūds man lēnā garā maksāja naudu.

NP: Bet viņš to naudu atdeva tur par to māju? Nē, nu viņš skaitīja iekšā, jā. Bet man jau nav svarīgi, no kurienes viņš skaita, vai viņš skaita no “Aizkraukles bankas” vai no “Rietumu bankas” vai no “Trasta bankas”.

Latvijas uzņēmējdarbības veterānam neesot bijusi svarīga līdzekļu izcelsme. Galvenais, lai nauda paliek Latvijā.

Jūlijs Krūmiņš

Jūlijs Krūmiņš
uzņēmējs

Man ir pie vienas vietas, kas tur zog, Sprūds un pārējie. Man ir jautājums tas, ka mūsu valdība un mūsu policija aizstāv nevis latviešu uzņēmēju, teiksim, šoreiz Māri, bet gan cilvēkus, kam banka pieder, es nezinu, tur Baltkrievijai, Ukrainai vai Krievijai. Sprūds, ja kaut vai to naudu paņem, viņš to atstāj Latvijā.

Paralēli Ģenerālprokuratūra no nāves punkta izkustinājusi tā saucamo Peltes īpašumu lietu. Šīs lietas sakarā Sprūdam aizdomās turamā statusu uzrādīja nedēļu pēc apcietināšanas.

Jānis Rozenbergs
Māra Sprūda advokāts

Ir kļuvis zināms, ka sākts kriminālprocess par Peltes īpašumu lietu. NP: Vai aizdomās ir turēts arī jūsu klients? Par Peltes īpašumu lietu process ir, cik es zinu, sākts jau gadus 2 vai 3 atpakaļ. Jā, varu apstiprināt, Mārim Sprūdam arī šajā procesā ir aizdomās turētās personas statuss. NP: Un kāda ir viņa pozīcija šajā jomā? Liecību viņš nav sniedzis. Savu pozīciju nav paudis. Jeb vēl precīzāk – viņš pozīciju paudis pavisam lakoniski, ka viņš šo procesu uzskata par nepamatotu un aicina prokuroru pēc iespējas ātrāk virzīt lietu uz tiesu, lai varētu tiesai pierādīt savu nevainīgumu.

Peltes īpašumu lieta saistīta ar zemi Sužos Ķīšezera krastā. SIA “Peltes īpašumi” bija parādā Kipras uzņēmumam. Prasījuma tiesības pārpirka administrators Aigars Lūsis. “Peltes īpašumu” zeme savukārt tika pārdota uzņēmumam “Sužu pussala”, kuras pārstāvis izrādījās Sprūda kolēģis jurists Oskars Ercens. Firma par zemi naudu nemaksāja, bet uzņēmās “Peltes īpašumu” parādu pret Lūsi. Vēlāk Lūsis parāda piedziņas tiesības pārdeva Sprūda dzīvesbiedrei Ilze Gulbei. Viņai šonedēļ šajā lietā uzrādīts aizdomās turamās statuss.

Šobrīd “Peltes īpašumus” pārvalda Raitis Rode. Viņa dzīvesbiedre ir maksātnespējas administratore Sandra Kokare-Rode, viņa arī Krūma pilnvarotā persona bankā.

Vēl pirms apcietināšanas Krūms bija sastādījis blīvu grafiku ar bankas nekustamos īpašumu, kustamās mantas un finanšu aktīvu izsolēm. Tās bija plānotas arī šonedēļ. Tā kā Krūms bija aiz restēm, izsoles vajadzēja rīkot Kokarei-Rodei. Tās atcēla pēdējā brīdī. Mums kļuva zināms, ka zināma loma bijusi arī Valsts prezidenta kancelejai.

Pirmdien paredzēta tiesa par Krūma atcelšanu no amata. Uz sēdi administratora pienākuma izpildītājs neieradīsies, lai gan tiesa viņam piedāvājusi šādu iespēju, organizējot policijas eskortu.

Ilona Rūķe
Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese

NP: Vai, ja uz tiesas sēdi neieradīsies administrators Krūms, vai tas ir par pamatu tiesas atlikšanai? Nē, tas nav šķērslis šī jautājuma izskatīšanai. NP: Krūmam ir piedāvāts piedalīties šajā sēdē? Jā, viņam par šo te procesu ir darīts zināms un mēģināts noskaidrot viņa paša viedoklis, vai viņš vēlas pats piedalīties šajā procesā. NP: Un viņš ir atbildējis? Viņš ir nodevis tiesai informāciju, ka pats personīgi nevēlas piedalīties.

Tiesa lems, vai par jauno administratoru iecelt Armandu Rasu, kuru jau februārī šim amatam ieteikusi FKTK. Interesanti, ka pēc šīs nominācijas Rasa noslēdza vienošanos par sadarbību bankas administrēšanā ar savu kolēģi Mārtiņu Bunku un to pašu Kokari-Rodi, kas pārvalda banku šobrīd. Uz “Nekā personīga” jautājumu, kādēļ viņa šādu vienošanos parakstījusi un vai par to informējusi savu priekšnieku Ilmāru Krūmu, Kokare-Rode neatbildēja.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimai atgriezis grozījumus Kredītiestāžu likumā cita starpā arī tādēļ, ka Saeima tos skatījusi vienā laikā ar tiesas procesu par administratoru maiņu. Un tas liekot apšaubīt likuma autora Imanta Parādnieka labos nodomus interešu konfliktu apkarošanā.

Kristīne Jaunzeme
Valsts prezidenta juridiskā padomniece

Kamēr likums ir ar noteiktu mērķi un ir nepieciešams to padarīt stingrāku, tiktāl tas ir labi, bet tas, kas ir redzams šajā gadījumā, ka šādā veidā tiek ārkārtīgi sašaurināts vispār iespējamo kandidātu loks, kas var tad būt kredītiestāžu iespējamie maksātnespējas administratori. Protams, prezidentam arī ir jautājumi par šo te laiku, kad šis regulējums tiek grozīts un pilnveidots vienlaikus ar Trasta komercbankas likvidācijas procesu un visu, kas ir ap šo jautājumu.

Padomniece arī atklāj, ka pēc prezidenta publiskā paziņojuma par nodomu likumu neizsludināt, deputāti, kas par to balsojuši, centušies pierunāt kancelejas darbiniekus, lai tie iesaka prezidentam tomēr pārdomāt.

Par Saeimas deputāta Imanta Parādnieka grozījumiem iepriekšējā nedēļā balsoja ZZS deputāti, pat Kārlis Seržants, kurš iepriekš pret maksātnespējas administratoriem bija uzsācis cīņu.

Šonedēļ Budžeta un finanšu komisijas sēdē reveransu ZZS izrādīja Imants Parādnieks. Balsoja par Ingūnas Sudrabas ierosinātajiem un ZZS virzītajiem grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas palielinās mazākuma akcionāru iespējas. Pret tiem iebildumus izteicis Saeimas Juridiskais birojs, Finanšu ministrija, kā arī Iekšlietu ministrija.

Tajos, iespējams, ieinteresēti mazākuma akcionāri Ventspils uzņēmumos, kur tagad vairākuma akcionārs ir starptautiskais koncerns VITOL, uzskata likumprojekta pretiniece.

Solvita Āboltiņa

Solvita Āboltiņa
Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja

Nav prasīts viedoklis Ārvalstu investoru padomei, kas nostāda dīvainā situācijā mazākuma akcionāru daudz izdevīgākā situācijā pret vairākuma akcionāru. Ņemot vērā, ka šos grozījumus sniegusi Ingūna Sudraba, pēc tam ir bijis ZZS cits atbildes žests, kurā pretēji koalīcijas līgumam ir atbalstīts Sudrabas kundzes pieteikums, kurā ir uzrunājis gan juridiskais birojs par šiem atzinumiem un ir lūdzis tomēr izvērtēt šo normu atbilstību Satversmei. Nu acīmredzot ir viens konkrēts uzņēmums kādā konkrētā ostas pilsētā.

Ingūna Sudraba
Saeimas deputāte (“No sirds Latvijai” )

NP: Kādēļ jūs iesniedzāt šo priekšlikumu? Tāpēc, ka es redzu, ka bieži vien mazākuma akcionāri nespēj savas tiesības aizstāvēt tajos gadījumos, kad vairākuma akcionārs faktiski ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums, ka vairākuma akcionāram ir jāizsaka mazākuma akcionāram piedāvājums atpirkt akcijas, vairākuma akcionārs no tā var veiksmīgi gadiem izvairīties.

Šo likumu Saeima skatīs nākamnedēļ savā pēdējā sēdē pirms vasaras atvaļinājuma. Ja Saeima to pieņems, tad deputāti no “Vienotības” un Reģionu apvienības jau plāno vērsties pie Valsts prezidenta, lai viņš arī šo likumu neizsludina.

Raidījumam “Nekā personīga” ir kļuvis zināms, ka cesijas darījums, kur ir iesaistīts Jūlijs Krūmiņš, nav vienīgais, kas ir raisījis izmeklētāju interesi, un ir aizdomas, ka arī citos gadījumos notikusi izspiešana vai izspiešanas mēģinājums.

Jautājums raisa arī administratora rīcība, izpārdodot mantu, piemēram, pārdodot bez izsoles kādam ofšoram bankas centrālo ēku par 1,6 miljoniem eiro, lai gan banka šo ēku 2009.gadā samaksāja 5,6 miljonus.

TOP komentāri

  • Vita Eglīte
    +1 +1 0

    Vita Eglīte

    Vai tad Jūlim tagad var neatdot? Truksnis ir dabūts atpakaļ amatā un jāsteidz pabeigt kāpu apbūve. Cik Krūmiņa kungs bija iecerējis kāpās vēl viesnīcas uzcelt? 4,5? Cilvēks iztērējies ar grāmatas izdošanu, ar Griguli, Truksni u.t.t. nami jāceļ,nauda jāatdod.
  • Annuškāns
    +1 +1 0

    Annuškāns

    Papliķēs pa plecu, pakratīs pirkstu un nomurminās pie deguna - " nu nezodz tik daudz"!
  • Imbecilus
    0 0 0

    Imbecilus

    Vita, palasi Krumchas gramatu. Kruminam pat reketieru karalis Haritonovs atdeva paradus. Un ne jau kaut kada luzera Trukshnja delj, ir krietni nopietnaki iemesli

Pievienot komentāru

Ienāc ar sociālo tīklu profilu vai ievadi savu vārdu

Esi pieklājīgs savos izteicienos. Viedokli argumentē. Raksti tikai tādu komentāru, kas pauž tavu viedokli vai ir noderīgs citiem portāla lietotājiem. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem komentēšanas iespēja liegta.

Lasi vēl