Skolotājus, kas nav lojāli Latvijai, darba devējam būs pienākums atlaist

Komentāri

Izglītības ministrija grib pieņemt grozījumu Izglītības likumā, kas darba devējiem obligāti liks atlaist skolotājus un direktorus, ja kāds domās, ka viņi būs nelojāli, vai neaudzinās krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus. Arī šobrīd likums prasa lojalitāti, bet izvēli, kā pedagogu sodīt par pārkāpumu, atstāj direktoram vai pašvaldībai. Ja Saeima izmaiņas pieņems, tad atbrīvošana būs vienīgais sods.

Izmaiņas ir mērķētas krievu skolām, lai izskaustu Latvijas valstiskuma noliedzējus, Krievijas impērijas slavinātājus, novērstu skolēnu vervēšanu paramilitārām nometnēm Krievijā. Ministrija steidzas un grib likumu pieņemt bez diskusijām. Tas pievienots budžetam, lai gan ar finansēm tam ir maz sakara. Eksperti uzskata, ka ministrijai ir sanācis brāķis. Likums nestrādās, taču to varēs izmantot ļaunprātīgi.

Skolotājus, kas nav lojāli Latvijai, darba devējam būs pienākums atlaist. Tā iecerējusi Izglītības ministrija. Izmaiņas likumā tēmētas pret dažiem kūdītājiem, taču var nodarīt kaitējumu godprātīgiem pedagogiem. Nelojālo pedagogu problēma nav pārāk izpētīta. Līdz šim zināmi pāris gadījumi. Darbu 40. vidusskolā joprojām turpina pazīstamākais Latvijas valstiskuma noliedzējs. Krievu valodas un literatūras skolotājs Ždanokas partijas biedrs Vladislavs Rafaļskis 2004. gadā bija aktīvs krievu skolu reformas pretinieks.

2012. gadā radiointervijā Rafaļskis atklāti paziņoja, ka nav lojāls Latvijai. Izglītības kvalitātes valsts dienests rosināja viņu atbrīvot no amata, taču skolas direktore viņam izteica tikai piezīmi.

Dienests konstatējis, ka Latvijas izglītības standartiem neatbilst mācības privātskolā Innova. Skolu izveidojis Broņislavs Zeļcermans, valodas referenduma aktīvists. Redzamākās skolas absolventes ir 9. maija pasākumu rīkotājas Elizabete Krivcova un Margarita Dragile. Lai gan gadiem bija šaubas par vairāku skolotāju lojalitāti un atbilstību amatiem, tā saņēma naudu gan no valsts, gan pašvaldības. Skola jāslēdz tikai tagad, jo ir beigušies akreditācijas un licenču termiņi.

Jau šobrīd likums liedz skolās strādāt skolotājiem, kas nav lojāli. Arī pienākums pedagogiem audzināt patriotus nav jauns. Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei.

 51.pants. Pedagoga pienākumi

Veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus.

Tomēr šīs normas nestrādā, jo skolas vadība varot izlocīties no pedagoga atlaišanas, izliekoties, ka problēmas atrisinātas, piemēram, pārrunās ar konkrēto pedagogu. Kārlis Šadurskis izglītības ministra amatā ir otro reizi. Jau pirmajā ministrēšanas laikā 2004. gadā viņš aktīvi ķērās klāt krievu skolām, panākot, ka mācībās plašāk jāizmanto valsts valoda. Viņš ir pārliecināts, ka tiks galā arī ar nelojālajiem skolotājiem. Traucējot tikai likuma nepilnības.

Foto: LETA

Foto: LETA

Kārlis Šadurskis, izglītības ministrs (Vienotība)

Līdz šim prakse ir bijusi tāda, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests, kad ir veicis pārbaudi iestādē, ja tur ir konstatēti šo minēto pantu pārkāpumi, tad tiek sastādīts administratīvs akts, tas var tikt apstrīdēts iestādes vadītajam, mistram pēc tam tiesā. Ja apstrīdēšana bijusi neveiksmīga vai nav notikusi, šis administratīvais akts stājas spēkā. Strādājam pēc administratīvā procesa, tikai beigās nekas nenotiek.

Lai gan ministrs atsaucas uz daudziem gadījumiem, kas veidojot praksi, patiesībā neviena tāda gadījuma nav.

Nekā personīga: Cik es saprotu no jums, tad tādu gadījumu, kad būtu administratīvs akts, kad skolotājs ir nelojāls, bet turpina darbu, nav?
Juris Zīvārts, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors: Tiešā veidā uz doto brīdi nav, bet ir bijuši gadījumi, kad ir jāizvērtē, vai nav saskatāmas šādas pazīmes. Kā jau ministrs teica, šis likumprojekts tiek virzīts ar domu, ja nu gadījumā.

Ministrs ar šiem grozījumiem iecerējis stiprināt tieši Izglītības kontroles valsts dienesta spējas, taču iedarbīgo instrumentu varēs izmantot ļoti plašs amatpersonu loks. Pedagogu lojalitāti varēs vērtēt tūkstošiem direktoru un pašvaldību ierēdņu.

Viena no atzītākajām Latvijas darba tiesību advokātēm Ilona Jirgena likuma grozījumus uzskata par brāķi. Tie nedarbošoties, kā iecerēts, taču ir izmantojami ļaunprātīgi.

Zvērināta advokāte Ilona Jirgena norāda: “Ja šeit būtu izskaidrots, ko nozīmē lojalitāte šī te likuma izpratnē, tad viņi varbūt arī darbotos. Bet šeit tas ir tik plaši tulkojams jēdziens, ka .. es saprotu krievu skolu problēmas ar nometnēm, tā ir tīri izteikta nelojalitāte Latvijas valstij un šeit varētu to civillikuma normu piemērot, kas ir darbības pretēji likumiem tikumiem un tā tālāk. Arī tāda norma ir darba likumā.  Ja agrāk skolotājs nebija tik īpaši prestiža profesija, tāpēc vien, ka darba vietu bija daudz, tad tagad, īpaši jau rajonos gan skolotāja, gan man ir kliente bērnudārza audzinātāja, kas šausmīgi uztraukusies par vadītājas bosingu. Cilvēki turas pie saviem amatiem. Īpaši jau nu rajonos. Šeit būs tās raganu medības. Varbūt nebūs, es ceru, ka nebūs.”

Grozījumus Izglītības likumā šonedēļ akceptēja valdība. Saeimā tie nonāks kopā ar citiem budžeta likumiem un ministrija cer, ka tos pieņems paātrināta kārtībā divos lasījumos.

Tomēr jau šobrīd var prognozēt, ka tik gludi neies. Grozījumi nepatīk skolotāju organizācijām. Pret grozījumiem ir arī Šadurska partijas biedre, liberālo vērtību aizstāve, Izglītības un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Ja jūs grasāties atbrīvot no darba ar tik nopietnu apsūdzību kā nelojalitāte, tad tai procedūrai ir jābūt labāk  garākai, nekā īsākai, jo tās sekas ir ļoti nopietnas.
Ilze Viņķele, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāja (Vienotība): Regulējumam ir jābūt universālam. Sliktākais, ko likums var darīt, ir ierakstīt kaut kādus pieņēmumus, kas ir darīti, es nezinu, esošās koalīcijas ietvaros. Jums nomainīsies koalīcija, lielais bieds saskaņa, lai gan es tā īsti neuzskatu,  nāks pie varas, un ko tad darīs ar šādiem likuma grozījumiem, ja nomainās ideoloģiskā doktrīna?

Izglītības likuma grozījumi likuši sarosīties ne pārāk pamanāmiem Saeimas deputātiem no Saskaņas. Savu pirmo preses relīzi šogad tam veltījis deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Kārlis Šadurskis, izglītības ministrs (Vienotība)

Mana visdziļākā pārliecība, ir, ka nu 99,99999 procenti skolotāju strādā kvalitatīvi godprātīgi un audzina krietnus Latvijas pilsoņus, un es ļoti aicinu nevienu no viņiem neuzskatīt, ka tiek ieviesta kāda cenzūra vai kaut kas tamlīdzīgs. Mēs uzticamies mūsu skolotājiem, bet nu teiksim tā, likumi jau ir vajadzīgi nevis tiem, kas tos ievēro, bet kādam, kas ir nodomājis likumu pārkāpt.

 

Lai tiktu galā ar dažiem nelojāliem mazākumtautību skolu skolotājiem, Izglītības ministrija šobrīd riskē ar valsts reputāciju ne vien visu skolotāju, bet arī krievvalodīgo vēlētāju acīs. Draudi atlaist skolotājus par nedefinētas lojalitātes trūkumu vai nepareizu attieksmi ir labs pamats, ko nelojālām politiskajām organizācijām izmantot savu reitingu audzēšanai  pirms pašvaldību vēlēšanām pavasarī.

Video

Lasi vēl