11 komentāri

Valsts zemes pie Lielupes ietekas jūrā savulaik nonāca apsviedīgu cilvēku rokās, izmantojot zivju pārstrādes uzņēmuma ”Jūraslīcis” bankrotu. Lai to izdarītu, bija vajadzīgs savs maksātnespējas administrators un savi cilvēki valsts un pašvaldību struktūrās.

Šo kādreizējo valsts īpašumu privatizāciju saistīja ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm. Šobrīd Šķēles ģimenei un uzņēmējam Guntim Rāvim pastarpināti piederoša firma daļu šīs zemes tirgo par 30 reižu lielāku cenu nekā to iegādājās. Zeme ieķīlāta “ABLV Bank”.

Kādreizējais zvejnieku kolhozs ”Uzvara” Baltijas jūras piekrastē bija viens no lielākajiem. Tā kuģi nozvejoja tūkstošiem tonnu zivju un pašu izgudrotās šprotes vagoniem veda uz Krieviju.

Pēc neatkarības atgūšanas ”Uzvara” pārtapa akciju sabiedrībā ”Jūraslīcis”. Tās saimniecībā bija spēcīga osta, kūpinātava, zivju pārstrādes cehs, kuģu remontdarbnīca, garāžas. Uzņēmuma īpašumā bija arī dzīvojamie nami, jahtklubs, brīvdabas estrāde un pat savs zvejniecības brīvdabas muzejs. 90. gadu vidū ”Jūraslīcis” bija Jūrmalas lielākā ražotne – 11. lielākais nodokļu maksātājs valstī.

Tāpat kā citus arī zivju pārstrādes uzņēmumu skāra Krievijas krīze 90. gadu beigās. Salīdzinoši niecīga 54 000 latu liela parāda dēļ tiesā vērsās valsts uzņēmums ”Latvenergo” un Ventspils zvejas osta un pieteica ”Jūraslīcim” maksātnespēju.

Par “Jūraslīča” likvidatoru pēc “Latvenergo” ieteikuma kļuva Ilmārs Krūms. Ar ”Jūraslīča” mantu pietika, lai nosegtu visus parādus, tajā skaitā atmaksātu miljonu valstij. Tomēr tā nenotika. Krūms atstāja valsti ar garu degunu un ēkas par 3 reizes mazāku cenu nekā sākotnējā izsolē – par pusotru miljonu latu – pārdeva Argoda Lūsiņa vadītajai ”Kurzemes degvielai”. Neoficiāli zināms, ka izsolē gribēja piedalīties arī “Parex” bankas Juris Vanags, taču Krūms to apmānīja, un kādu laiku administrators Krūms bija spiests valkāt bruņuvesti.

Kad “Jūraslīča” manta bija izpārdota ūtrupēs, palika galvenais jautājums – kas notiks ar ekskluzīvo zemi zem “Jūraslīča” ēkām. Tā nepiederēja bankrotējušajam uzņēmumam, bet gan valstij. Privatizācijas aģentūra to paklusām iznomāja 3 firmām. Īpašnieku vidū vīdēja tādi pazīstami uzvārdi kā bijušais Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis, tas pats, kurš “Jūraslīča” akcionāriem šo zemi 90. gados neļāva privatizēt, tobrīd ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa dēls un “Latio” šefs Edgars Šīns. 2005. gadā visi trīs uzņēmumi nonāca ar Andra Šķēles vārdu saistītā advokāta Jāņa Lozes firmas ”Upes krasts” īpašumā. Lozem kā nomniekam bija pirmpirkuma tiesības  uz zemi.

Tomēr tālākajām darbībām radās šķēršļi. 23 h lielais zemes gabals oficiāli skaitījās Lielupes ostas teritorijā un nebija privatizējams. Pašvaldība tam neiebilda un ar valdības 2005. gada marta lēmumu šo statusu noņēma. Valdības vadītājs bija Aigars Kalvītis, satiksmes ministrs Ainars Šlesers.

2006. gada sākumā advokāta Lozes firma zemi privatizēja kā mazvērtīgu rūpniecisku teritoriju par 2,5 miljoniem latu. Digitālās televīzijas krimināllietā, kurā Loze ir viens no apsūdzētajiem, prokuratūra lūdza arestēt advokātam piederošos īpašumus. Arī ”Upes krastu”. Ja gadījumā Lozem prasītu sodu ar mantas konfiskāciju, no viņa būtu ko piedzīt. Bet no firmas palikusi vien tukša čaula, jo “Jūraslīča” teritoriju Loze pārdeva uzņēmumam ”Baltā kāpa”. Tā uz pusēm pastarpināti pieder Andra Šķēles ģimenei un uzņēmējam Guntim Rāvim.

Monvīds Zelčs
digitālā TV krimināllietas prokurors

Tur bija arestētas kapitāldaļas un tās nav identificējamas ar visiem aktīviem, proti, uzņēmums var rīkoties ar uzņēmuma mantu.

Kapitāldaļām, protams, ir kaut kāda nominālvērtība uz kaut kādu brīdi, un, protams, tas ir vērtējams jautājums, ja to vērtība tiek samazināta uz to brīdi. Bet principā tās ir nodalāmas lietas.

Jūrmalas dome kādreizējo ”Jūraslīča” teritoriju sadalīja 20 apbūves gabalos. Šobrīd daļu zemes ”Baltā kāpa” pārdod. Nekustamo īpašumu darījumu portālā “city24.lv” trīs aptuveni hektāru lielus zemesgabalus katru tirgo par vairāk nekā 4 miljoniem eiro.

Lozes firma zemi savulaik privatizēja par 15 eiro kvadrātmetrā. Šobrīd Šķēles ģimene un Rāvis to tirgo aptuveni 30 reizes dārgāk, sākot no 420 eiro kvadrātmetrā.

Jānis Loze
zvērināts advokāts

“Nekā personīga”: Šobrīd ir publiskais sludinājums saistībā ar “Jūraslīča” teritoriju, šobrīd to tirgo par 13 miljoniem, jūs to privatizējāt par 2,5 miljoniem. Tā ir adekvāta cena?

Paldies! Es neatbildu ne uz kādiem jautājumiem. Paldies!

“Nekā personīga”: Bet šo teritoriju Jūs privatizējāt.

Es tiešām negribu atbildēt.

“Nekā personīga”: Bet, sakiet, vai bija pareizi un likumīgi tad, kad tika arestēts jūsu īpašums ”Upes krasts”, šo zemi notirgot?

Paldies, es vienkārši negribu neko komentēt!

“Nekā personīga”: Vai šā brīža īpašnieki ir tie, kam jūs to pārdevāt?

Paldies!

”Baltā kāpa” zemi reklamē kā apbūves gabalus mierpilnai dzīvei. Teritorijā nojauktas ēkas, izbūvēta tehniskā infrastruktūra, to apsargā. Lai gan pārdošanas sludinājums publicēts pirms vairākiem mēnešiem, ar pircējiem sevišķi nevedas.

 

Juris Dreimanis
SIA ”Baltā kāpa” pārstāvis

“Nekā personīga”: Zvanu jums saistībā ar sludinājumu “city24.lv” par zemes gabalu pārdošanu. Vai zemes gabaliem ir kādi apgrūtinājumi?

Kāds apgrūtinājums?

“Nekā personīga”: Vai viņi nav ieķīlāti bankā?

Jūs kā pircējus tas interesē?

“Nekā personīga”: Mani interesē, ko jūs sakāt pircējiem, jo esmu žurnāliste.

To, ko jūs redzat zemesgrāmatā. Bet zemesgabals kā jebkurš cits tiek tirgots bez apgrūtinājumiem.

”Baltā kāpa” ir ieķīlājusi kādreizējās ”Jūraslīča” zemes par labu “ABLV Bank”. Zemesgrāmatas dati rāda, ka banka aizdevusi 20 miljonus. Cik no tā Šķēles ģimene un Rāvis atdevuši, “ABLV Bank” atteicās izpaust.

TOP komentāri

  • Arveds Roģis
    +19 +18 -1

    Arveds Roģis

    Kad beidzot Latvijai būs saimnieks kurš izmēzīs šos visus sūdus uz visiem laikiem.?
  • Cepurītis
    +11 +10 -1

    Cepurītis

    Es arī gribētu kādus gadiņus kļūt par premjeru, lai sakārtotu savas vajadzības. Man tik daudz miljonus nevajadzētu un būšu daudz pieticīgāks.
    Ja tas nav iespējams, tad gan gribētu šos mahinātorus un valsts mantas izlaupītājus, redzēt aiz restēm ar trīskāršu žogu.
  • Jan Liekmann
    +7 +7 0

    Jan Liekmann

    Saimnieki jau kādu laiku esam mēs paši - Latvijas tauta, kas vēlēšanās ievēlējam savus pārstāvjus. Šķēle kādu laiku varēja saimniekot tikai tāpēc, ka cilvēki balsoja par viņa vadīto Tautas Partiju. Šis bija rezultāts.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl