Skandālā iekļuvušos britu konsultantus PLL kampaņai piesaistījis Šlesera biznesa partneris Viesturs Koziols

3 komentāri

ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas konsultanti snieguši pakalpojumus arī Latvijas politiķiem. Tā izriet no “Cambridge Analytic” stāstītā.

Aināra Šlesera un Andra Šķēles apvienība “Par Labu Latviju” bija gatava izmantot viņu padomus, lai iegūtu varu 10. Saeimas vēlēšanas. Britu konsultantus sameklēja un uz Latviju atveda Šlesera biznesa partneris Viesturs Koziols. Kādas metodes ieteiktas neizlēmušo vēlētāju pārliecināšanai Latvijā, tomēr paliek bez atbildes, jo kampaņā iesaistītie apgalvo, ka sadarbība ar ārvalstu konsultantiem aprāvusies.

2010. gada pavasarī tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti” saņēma pasūtījumu no Londonas. Cilvēki, kuri stādījās priekšā kā “SCL group”, vēlējās uzzināt sabiedrības noskaņojumu pirms gaidāmajām 10. Saeimas vēlēšanām.

Aigars Freimanis
“Latvijas Fakti” direktors

Ārzemnieki nekad nav bijuši. Tāpēc tas izskatījās mazliet eksotiski.

Rīgā ieradās trīs jauni cilvēki. No visiem tikai viens radīja pētnieka iespaidu. Ārzemnieki neatklāja pasūtītāja vārdu, ne arī to, vai  uzdevums saistīts ar kādu politisku partiju. Latvijas aģentūra vienojās par sociālpolitiskajam pētījumam nepieciešamo laiku un cenu, tie bijuši vairāki desmiti tūkstoši eiro. Viesi uzdevuši vispārīgus jautājumus un palicis iespaids, ka darīšana ir ar amatieriem, ne profesionāļiem.

Aigars Freimanis
“Latvijas Fakti” direktors

Viena lieta, kas man uzreiz bija skaidrs, viņi nav pētnieki. Šie divi noteikti nē. Viņi drīzāk atgādināja komivojažierus, tādi, kas kaut ko ātri grib pārdot, ļoti komunikabli, ļoti pretimnākoši, – tādi dinamiski, tādi, kas grib vadīt sarunu, bet viņi nevienu brīdi negribēja iedziļināties pētījuma saturā, kas man bija principiāli svarīgi, lai saprastu, par ko vispār ir runa!

Man izdevās tikai izspiest, ka runa ir par sociālpolitisku pētījumu, kas saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām. Es prasīju, vai tas ir kādas partijas interesēs, viņi atbildēja – pagaidām mēs to vēl nezinām. Visdrīzāk neteica.

Avanss tika ieskaitīts, un darbs pie pētījuma sākās. “Latvijas Fakti” iztaujāja 16 fokusa grupas un veica vairākas padziļinātās intervijas. Uz Londonu Freimanis nosūtīja pētījuma pamatsecinājumus. Un iestājās klusums. Internetā nevarēja atrast ne līgumā norādīto firmu “Arundel Research group”, ne Rīgas viesu Džeimsa Dohertija (James Doherty), ne Džeimija Olivera (Jamie Oliver) kontaktus, jo Londonā ir daudz  personu ar šādiem vārdiem.

Aigars Freimanis
“Latvijas Fakti” direktors

Beigās viņš pēc ilgāka laika man atsūtīja pavisam īsu vēsti, ka atvainojiet, viņiem naudas neesot, samaksāt nevarot un ieteica man vērsties pie Ērika Stendzenieka. Tad man atausa gaisma, ka pasūtītājs varēja būt “Par Labu Latviju”, un zinot, ka Stendzenieks vienmēr ir strādājis kopā ar Aināru Šleseru, tad bija skaidrs, ka vējš pūš no turienes.

“Par Labu Latviju” izveidoja pirms 10. Saeimas vēlēšanām un tajā spēkus apvienoja Aināra Šlesera vadītā “Latvijas Pirmā partija/ Latvijas ceļš” un Andra Šķēles “Tautas partija”. Apvienības priekšgalā iecēla bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani un vairāk nekā miljonu dārgajā vēlēšanu kampaņā savu naudu ieguldīja krīzē daudz līdzekļus pazaudējušie uzņēmēji, kas paši nekandidēja. Viens no kampaņā iesaistītajiem, reklāmists Ēriks Stendzenieks atceras, ka uzņēmējs Viesturs Koziols ieteica britu konsultantus.

Ēriks Stendzenieks
Reklāmists, radošais direktors “Par Labu Latviju” kampaņā 2010. gadā

Stendzenieks: Kaut kādi džeki brauca un kaut ko viņi tur konsultēja. Cik saprotu, kāds kādam kaut ko nesamaksāja, un tur bija uzmestas lūpas un dažādi apvainojumi, beigās visi bija dusmīgi, un kaut kā tā tas viss beidzās.

“Nekā personīga”: Kurš bija tas, kurš izvēlējās viņus kā konsultantus, kā sadarbības partnerus?

Stendzenieks: Ui, es nezinu, no kurienes tas nāca. Vai tas bija Šķēle…vai kas.

“Nekā personīga”: Tas nebija Ainārs Šlesers vai Viesturs Koziols?

Stendzenieks: Varbūt, ka Viesturs. Kāds kaut kur brauca uz kādu valsti.

Par Aināra Šlesera menedžeri uzskatītais Viesturs Koziols “Par labu Latviju” kampaņu atceras visai neskaidri. Viņš biznesa darījumos sastaptos ārzemju politiskos konsultantus patiesi esot savedis kopā ar Šleseru, taču tur viņa loma  arī beigusies.

Viesturs Koziols
uzņēmējs

Koziols: Satiku viņus Londonā, bet varbūt Šveicē. Es viņus savedu kopā ar kādu no politiķiem, neatceros kuru, un pēc tam manā pārraudzībā nekas nebija vairāk. Man bija viena, divas tikšanās ar tiem kungiem un viss. Tālāk es tur neko nedarīju vairāk.

“Nekā personīga”: Vēlme bija, lai palīdzētu Šlesera kampaņai tolaik?

Koziols: Šleseram nebija kampaņas.

“Nekā personīga”: “Par Labu Latviju” kampaņai?

Koziols: Visticamāk, ka tā bija.

“Nekā personīga”: Vai tas bija Aleksandrs Niks , ar kuru Jūs tikāties?

Koziols: Uzvārds man ir pazīstams, bet es skatījos uz nesen publicēto bildi un īsti vairs neatpazīstu. Varbūt ir palicis skaistāks, gudrāks. Nevaru atpazīt tagad.

Atšķiras versijas, vai “Cambridge Analytica” patiešām konsultēja Šķēli un Šleseru, vai sadarbība palika tikai uz papīra.

Aleksandrs Nikss finanšu medijam “Bloomberg” stāsta, ka Latvijas politiskajai apvienībai iesniegts 148 lappušu garš ziņojums. Tomēr  kampaņā iesaistītie noliedz, ka būtu redzējuši  ārvalstu konsultantu ieteikto stratēģiju vai analīzi.

Neoficiāla informācija liecina, ka “Cambridge Analytica” no Latvijas politiķiem prasījusi vairākus simtus tūkstošus, tāpēc no dārgā pakalpojuma Šķēles un Šlesera apvienība beigās atteikusies. Un lai arī “Par Labu Latviju” kampaņas tēriņi vairākas reizes pārsniedza citu partiju vēlētāju pārliecināšanai ieguldīto naudu, rezultāts vēlēšanās “Par Labu Latviju” bija vairāk nekā pieticīgs – vien astoņi Saeimas mandāti un abu Šķēles un Šlesera vadīto politisko spēku drīzs gals.

Nepierādīts paliek cits “Cambridge Analytica” šefa medijam “Bloomberg” stāstītais par konsultācijām Latvijā vēl iepriekšējās 2006.gada Saeimas vēlēšanās. Niks apgalvo, ka viņu ieteikumi izmantot etnisko spriedzi starp latviešiem un krieviem Latvijā palīdzējuši vēlēšanās kādam nacionālam spēkam. Tomēr neviens no politiskās skatuves tā laika spēlētājiem neko tādu neatceras.

“Nekā personīga” jautājumus nosūtīja arī bijušajam politiķim Aināram Šleseram, kuras personas no “Cambridge Analytica” vai tās mātes kompānijas viņš satika, un kādus pakalpojumus ārvalstu  politiskie konsultanti sniedza . Tomēr Šlesers atbildes nesniedza.

3 komentāri