Simtiem nepārvēlēti pašvaldību vadītāji pēc amata zaudēšanas tikuši pie īpašām izdienas pensijām

19 komentāri

Maija vidū Valsts kontrole nāca klajā ar brīdinājumu, ka izdienas pensiju sistēma ir pārāk dāsna un var kļūt par nepanesamu slogu. Nākotnē šis drošības spilvens policistiem, prokuroriem un transporta darbiniekiem valsts budžetam var izmaksāt līdz 4,5 miljardiem.

Tagad Valsts kontrole citā revīzijā atklājusi, ka īpaši pabalsti, kas pielīdzināmi izdienas pensijām, izkārtoti arī bijušajiem pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem, kam nav izdevies amatu saglabāt. Tos dod pat tādiem pagastvečiem, kas no amata bijuši spiesti aiziet ar krimināllietu.

Uz 860 eiro pabalstu var pretendēt ikviens amatu zaudējis pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks, ja tam paveicies amatā nostrādāt divus termiņus un viņš sasniedzis 58 gadu vecumu. Tā faktiski ir slēpta  izdienas pensija, jo to izredzētajiem maksā līdz mūža galam.

Pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki ir vienīgie politiķi, kam ir šāds nodrošinājums pēc karjeras beigām. Šāda atbalsta nav ne Saeimas deputātiem ne bijušajiem ministriem.

Izbijušo pagastveču pabalsts valsts kontroles redzeslokā nonāca, kad revidenti pētīja, vai pašvaldību sociālās iekļaušanas politika samazina nabadzību. Izrādījās, ka daudzviet maksājumi izbijušajiem politiķiem pārsniedz summas, kas maksātas trūkumcietējiem.

Ieva Vārava

Inga Vārava
Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore

“Mēs revīzijās veicām tikai 21 pašvaldībā un no šīs 21 pašvaldības šādu te pabalstu maksāja 15 pašvaldības. 2018. gadā šis te kopējais apjoms kas tika izmaksāts tikai šajās 15 pašvaldībās ir 307 000 eiro. Un ja mēs gribam salīdzināt, tad par šādiem līdzekļiem tajā pašā 2018. gadā GMI pabalstu varētu izmaksāt 69 pašvaldībās.”

Tiesības uz pabalstu ir iekļautas likumā par pašvaldības deputātu statusu. Tās paredz, ka vēlēto amatu zaudējušam pašvaldības vadītājam, viņa vietniekiem ir tiesības mēnesī saņemt pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā, ja viņam nav citu ienākumu piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ja bijušās amatpersonas saņem pensiju, tad pašvaldībām jāpiemaksā starpība starp pensiju un divām minimālajām mēnešalgām. Ja bijušais tautas kalps atrod darbu, kur samaksa ir lielāka par pabalstu, viņam no tā jāatsakās.

Inga Vārava

Inga Vārava
Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore

“Arguments garantiju ieviešanai bija fakts, ka nepieciešams politiķu darba novērtējums atbilstoši tam, kāds tas ir attīstītajās rietumu demokrātijās. Un tāpat protams ir uzsvērts, ka pārejot vēlētā amatā pašvaldību amatpersona zaudē konkurētspēju un nevar atgriezties darbā. Te gan mums kā Valsts kontrolei gribētos norādīt, ka Nodarbinātības valsts aģentūra paredz plašu pakalpojumu klāstu.”

Pabalstu var saņemt arī personas, kas darbu zaudējušas ne vien tāpēc, ka nav guvušas vēlētāju uzticību, bet arī tādi politiķi, kas no amata bijuši spiesti šķirties kriminālu pārkāpumu dēļ.

Pabalstam uz īsu brīdi 2018.gadā bija pieteicies bijušais Talsu domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus.  Togad viņš notiesāts par fiktīvu šofera nodarbināšanu pašvaldībā. Viņš domes priekšsēdētāja amatu ieņēmis vairākkārt  jau no 2001.gada. Amatu pameta, kad prokuratūra viņam cēla apsūdzību.

Aivars Lācarus

Aivars Lācarus
Bijušais Talsu novada domes priekšsēdētājs

“Domē es savus pienākumus beidzu kā deputāts un ne dēļ krimināllietas – tāpēc, ka es pats aizgāju prom no domes. Man nav nekādu lēmumu, ka es nedrīkstētu būt deputāts un tamlīdzīgi. (Tā krimināllieta bija par notikumiem, kas notikuši jūsu darba laikā, kamēr jūs bijāt domes priekšsēdētājs!) Nu labi, tagad mēs sāksim skaldīt matus, ja jūs domājat, ka tas ir tā vērts, nu tad es varu vienīgi atbildēt, ka tas nav tā vērts.”

Pabalsts pienāktos arī odiozajam Garkalnes novada vadītājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam, kurš janvārī paspēja atstāt amatu dažas dienas pirms viņu atstādināja Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Bauze-Krastiņš vainots pašvaldības naudas nelietderīgā izmantošanā,  nosakot nesamērīgi zemus ūdens tarifus un piemērojot nekustamā īpašuma atlaides, kādas nemaz nav paredzētas.  Kā skaidroja pašvaldībā, viņš esot paziņojis, ka pabalstu neprasīšot.

Grozījumi likumā par deputātu statusu ir pašvaldību lobija – Latvijas pašvaldību savienības priekšlikums. Likums pieņemts 2007.gadā. Tobrīd bija ideāla situācija šāda likuma pieņemšanai. Vēl bija ekonomikas uzrāviens, naudas bija daudz, algas auga strauji un visi prasīja vēl. Premjers bija Aigars Kalvītis no Tautas partijas, par pašvaldībām atbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisiju vadīja viņa partijas biedrs Māris Krastiņš. Tobrīd komisijā darbojās arī Māris Kučinskis (ZZS). Viņš skaidro, ka ar šo drošības spilvenu bijis iecerēts atbalstīt tikai pirmās teritoriālās reformas upurus, kad no gandrīz 500 pašvaldībām izveidoja 119 un daudzas politiskās amatpersonas palika bez iztikas.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Saeimas deputāts (ZZS)

“Protams, ka man tagad arī ir pārsteigums, ka to izmanto vēl šobrīd. Tas tajā brīdī bija nepieciešams, pie tā es palieku, tas bija nepieciešams kaut kādā periodā noteikti jā.”

Tad Pašvaldību savienība bija aprēķinājusi, ka uz pabalstu varētu pretendēt 226 bijušie pašvaldību vadītāji, no kuriem lielākā daļa bija pensijas vecumā. Šobrīd datu par pabalsta saņēmējiem nav.

Māris Pūķis

Māris Pūķis
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks

“Par paraugu tika ņemts toreiz augstākās padomes deputāti kas nobalsoja par neatkarību. Pensija, tāda pastāv, un par to sākās sarunas. Sarunas ilga ilgi, jo finanšu ministrija teica, ka valstij tas ir par grūtu, kad nevar, beigu beigās tika atrasts kompromisa variants, ka to nosauks par pabalstu, tas toreiz tika saskaņots ar labklājības ministriju un finanšu ministriju un ka tas būs šajā apmērā divu mēnešu un ka tas attieksies tikai uz ļoti nelielu skaitu personu.

2021. gadā stāsies spēkā jaunā administratīvi teritoriālā reforma, kad darbu zaudēs aptuveni divas trešdaļas no pašreizējiem novadu vadītājiem un vietniekiem. Ja likumu nemainīs, arī viņiem būs tiesības saņemt šo pabalstu.

Jau tagad vairākās pašvaldībās maksājums bijušajiem politiķiem ir lielāks nekā sociālajai palīdzībai mazturīgajiem. Rekordists ir nelielais Dundagas novads. Te pabalstiem bijušajiem pagastu priekšsēdētājiem  2018. gadā tērēti deviņi tūkstoši, bet sociālajai palīdzībai seši tūkstoši.

Aldis Felts

Aldis Felts
Dundagas novada domes priekšsēdētājs (Mūsu cilvēkiem)

“Abas divas ir bijušās pagasta pārvaldes vadītājas, kuras kā pats teicāt, ir nokalpojušas divus termiņus. Varētu būt slogs uz iedzīvotāju vislielākais. Redziet kas, tur jau likumdošana paredz, to mēs nevaram izmainīt.”

Tomēr par pašvaldībām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nesteigsies rosināt politiķiem privilēģijas atcelt.

Ilze Oša

Ilze Oša
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos

“Mēs šobrīd neesam domājuši, ka šīs reformas ietvaros mēs piedāvātu šo mainīt, bet protams, varbūt situācija, ka visām pusēm sanākot kopā būtu svarīgs arī pašvaldību un pašvaldību savienības viedoklis, ja visas puses sanākot kopā redz, ka šīs sociālās garantijas un tie pamatojumi, ko pašvaldību savienība pati ir iesniegusi vairs nav aktuāli, tad mēs protams varam to vērtēt un virzīt jautājumu par šādu te atbalsta pasākumu samazināšanu.”

Ministrijā uzskata, ka normu, iespējams, vajadzētu koriģēt, lai to nevarētu izmantot pretēji sākotnēji iecerētajam. Tagad šis maksājums ir kļuvis nevis par pabalstu uzreiz pēc darba zaudēšanas, bet tam var pieteikties arī daudzus gadus pēc tam, kad darbs pašvaldībā jau zaudēts. Pret izmaiņām neiebilst arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Māris Pūķis

Māris Pūķis
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks

“Protams, varētu runāt par nākotnē šīs normas atcelšanu, bet šinī brīdi te nav vieta pārmetumiem, bet otrkārt ir vieta diskusijai, kā tālāk uzlabot šo sistēmu. (NP: Tad jūsuprāt būtu maināms uz to, ka pēc darba saņem trīs algas vai pusgada algu? Jā, tas būtu tāds mūsdienīgāks paņēmiens.”

Tiem bijušajiem pašvaldību vadītājiem un vietniekiem, kas saņem  nevis pilnu pabalstu, bet piemaksu pie pensijas, pabalstu atņemt nevar. Likuma mainīšana attiektos tikai uz tiem, kas joprojām ir amatos un tiem, kas pabalstiem nav pieteikušies.