3 komentāri

Jelgava. Teritorija pilsētas nomalē. Aiz vārtiem paslēpti atkritumu maisi. Vietējais iedzīvotājs zina stāstīt, ka vēl pavisam nesen te bijis atkritumu kalns.

Te saimnieko uzņēmums SIA “Green World”, otrs lielākais atkritumu importētājs valstī. Valsts Vides dienests (VVD) uzskata, ka daļu atkritumu tas ir ievedis nelikumīgi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Inga Koļegova
VVD vadītāja

Jau iegūtā informācija liecina par tādiem apstākļiem, kurus mēs varam tulkot, kā kravu ievešana un uzdošana par vietējām kravām. Mēs Jelgavā esam atklājuši arī šādus ievestus atkritumus, par kuriem mums iepriekš nebija ne jausmas. Ir kaut kādas citas atkritumu shēmas, ne tādas, par kurām mēs zinājām, un tās mēs šobrīd arī pētām.

“Green World” nodarbojas ar atkritumu pārstrādi. Kaut ko ievedis legāli, kaut ko nelegāli. Samaksājis sodu un strādājis tālāk.

Hārdijs Vērbelis
VVD Jelgavas reģionālās pārvaldes priekšnieks

Mēs viņus pastiprināti arī uz šo brīdi kontrolējam, sevišķi pēc šī te Jūrmalas gadījuma un arī esam izrakstījuši pārkāpuma protokolus.

“Green World” sadarbojas ar lielāko atkritumu importētāju Latvijā SIA “Agregare”. Par abu uzņēmumu pārstrādāto atkritumu izcelsmi interesējas VVD.

“Agregare” nelielu daļu atkritumu savāc Latvijā, lielāko daļu ieved. 80 tonnas atkritumu aizvedis uz Slokas atkritumu glabātuvi, kur tie pirms Jāņiem sadeguši. Uzņēmuma vadītājs Roberts Redko apgalvo, ka noticis savādāk. Uz Sloku atkritumus aizveduši kļūdas pēc, taču viņš iejaucies, mašīnas nav ļāvis izkraut Slokā, bet atkritumus aizvedis kādam uzņēmumam Jēkabpilī.

Roberts Redko
SIA “Aggregare” līdzīpašnieks

Gadījums ar Slokas “Prima M”, es saprotu, ka piederošu vietu. Zviedrijas aģentūra bija norādījis, ka gala saņēmējs šai kravai bija “Aggregare”. “Aggregare” saņēma šīs te kravas, šīs te kravas tālāk no mūsu uzņēmuma tika sūtītas uz Jēkabpili. Mūsu sadarbības partnerim “SPU Zvaigznei”, kuriem ir atļauja šķirot iepakojumu, nezināmā veidā bija nonākušas Jūrmalā. Un no Jūrmalas tika atgrieztas atpakaļ pie izcelsmes, izcelsme esam mēs, jo mums tika šīs mašīnas uzkrautas. Kā viņas nonāca tur, man nav ne jausmas, bet katrā ziņā mēs viņas izkrāmējām pie sevis ārā un piegādājām citam sadarbības partnerim.

VVD uzskata, ka tieši “Aggregare” 80 tonnu kravu nogādājis Slokā. Par to liecina gan no Zviedrijas saņemtās ziņas, gan paša dienesta noskaidrotais.

Par atkritumu pārstrādāšanu var saņemt dabas resursu nodokļa atlaidi. Taču atkritumiem jābūt savāktiem Latvijā. “Aggregare” palīdz tikt pie nodokļa atlaides ražošanas atbildības sistēmai “Zaļais centrs”.

Andrejs Jurčenko
SIA “Zaļais centrs” valdes loceklis

NP: Šie apjomi caur jums gāja ražošanas atbildības, jums tak būtu jāzina, vai tie ir Latvijas vai nav Latvijas?

Skatieties, ko nozīmē, jūs sakāt – šie apjomi gāja caur mums. Jāsaprot darba specifika tādām kompānijām, kas strādā ar dabas resursu nodokli. Man personīgi izsekot, vai “Agregāre” vai kāda cita kompānija ir izpildījusi rūpnīcas jaudas, tas praktiski man ir nereāli. Tas ir VVD uzdevums. Tas ir VARAM auditoru uzdevums.

Atskaitēs VVD “Aggregare” visus atkritumus uzrāda kā ievestus. Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka tā esot kļūda. Pie nepareizās atskaites vainīgs grāmatvedis.

Roberts Redko
SIA “Aggregare” līdzīpašnieks

Kā tas nākas? Mums ir Latvijā savāktas un Latvijā pārstrādātas tonnas, bet nesen, pavisam nesen mēs atklājām to, ka mēs nebijām iesnieguši Latvijā savāktās tonnas atskaites žurnālā. Šobrīd tas tiek labots un rītā tiks iesniegts koriģēts uzskaites žurnāls. Kurā būs redzami visi Latvijā savāktie apjomi. Kas pie tā vainīgs? Kā izrādās, mūsu iepriekšējais grāmatvedis nebija iesniedzis vispār Latvijā savāktās tonnas.

Pagājušajā nedēļā VVD uzlika 13 miljonu eiro sodu uzņēmumam “Riepu bloki” par to, ka tas Rīgas centrā bija uzkrājis riepu kravu. Par riepu pārstrādi uzņēmums bija saņēmis dabas resursu nodokļa atlaidi.

Vides ministrija aprēķinājusi, ka shēmas ar dabas resursu nodokļa atmaksu un importa atkritumu ievešanu valstij ik gadu rada 30 miljonu eiro zaudējumus. Ministrija uzrakstījusi likumu, kas palielina vides inspektoru pilnvaras.

Paralēli ministrs Kaspars Gerhards ķēries pie reformas, kas līdz šim nav izdevusies. Igaunijā un Lietuvā darbojas depozīta sistēma. Dzērieni veikalos maksā dārgāk, bet sadārdzinājumu var atgūt, tukšo taru nododot tai pašā veikalā. Līdzīgus likuma grozījumus arī iepriekšējā Saeima noraidīja. Gerhardu grūtības nebiedējot un viņš atkal virzīs šo priekšlikumu.

Kaspars Gergards
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA)

Bija iedzīvotāju iesniegums Saeimā, Saeimas komisija uzdeva mums izvērtēt situāciju, kāda ir pašreiz kaimiņvalstīs. Igaunijā un Lietuvā ir ieviesta, mēs savulaiku, pareizāk sakot iepriekšējā sasaukumā, Vides ministrija nepieciešamos likuma grozījumus bija Saeimā jau iesniegusi un šobrīd mēs jau gatavojam šo izvērtējumu par to, kad šī sistēma varētu darboties Latvijā.

Priekšlikums nav izdevīgs dabas resursu nodokļu atlaides saņēmējiem. Un vismaz pagaidām tam Saeimā nav balsu. To negrasās atbalstīt ne “Saskaņa”, ne ZZS.

Ingemārs Līdaka
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs (ZZS)

Igauņi un lietuvieši jau gana sen ieguldīja tātad šajā depozītu sistēmā, igauņi senāk, lietuvieši pavisam nesen. Un pēdējā saruna jau bija tāda, ka jāizanalizē, teiksim, Lietuvas pieredze, kas praktiski nesen sāka šo te depozītu sistēmu un tad redz, kas lietuviešiem iznācis, jo tieši VARAM rīcībā esošie dati liecināja par to, ka lietuvieši, ļoti iespējams, ka savu šo te eksperimentu varētu pārtraukt.

Ivars Zariņš
Saeimas deputāts (“Saskaņa”)

Ja kāds jums mēģina ieskaidrot, ka kaut kas deg, kaut kas nestrādā un steidzami kaut kam ir vajadzīgi miljoni, visdrīzāk, tas ir vienkārši iemesls, kad nu, jāapsaimnieko kārtējā nauda. Un dotajā gadījumā, kā mēs zinām, Latvija ir ntos miljonus iztērējusi esošajā sistēmā, tagad VARAM, kurš pats bija atbildīgs par šīs sistēmas veidošanu, pasaka – šī sistēma nestrādā, tagad liksim miljonus nākošajā.

Savu izmeklēšanu par ugunsgrēku Slokā turpina Ekonomikas policija.

Pēteris Bauska
Ekonomikas policijas priekšnieks

Kriminālprocesā trijām personām ir piemērots aizdomās turamo personu statuss un ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Notiek pirmstiesas izmeklēšana, sadarbojoties ar prokuratūru, kā arī mantas aresti ir piemēroti. Izmeklēšanas interesēs es diemžēl neko sīkāku nevaru komentēt.

Policijas priekšnieks Bauska sola līdz gada beigām aizdomās turētajiem uzrādīt apsūdzības. To, vai viņu vidū ir arī “Aggregares” īpašnieki, neatklāj. Redko noliedz, ka viņam būtu aizdomās turamā statuss Slokas krimināllietā.

TOP komentāri

  • Andis Kazāks
    +1 +1 0

    Andis Kazāks

    Nepagāja ne 26 gadi, ka kādam atkal palielina pilnvaras. Tas nozīmē, ka likmes konvertors būs iespaidīgākais. Kā ar tiem likumiem kuri piejūras kāpu zonā liedz jelkādu darbību, bet ir auni kuri tur ceļ savas villas un nejūtas traucēti?
  • :)
    +1 +1 0

    :)

    Ministrijā salasījusies pilnīga nespējnieku komanda - paskatīsimies kas notiek Lietuvā,kas Igaunijā,centīsimies ieviest pie mums,paši neko jēdzīgu nevar izdomāt, varbūt tāda ministrija vispār nav vajadzīga.
  • s
    +1 +1 0

    s

    Tracina un vienlaikus smidina bosu bezpalidzība-sak, nezinu, kā tās mašinas tur nokļuva.Dienesti ari infantili-kur šoferi, kur celazimes vai kā tās tagad sauc.Vai tiešām kāds domā, ka tauta ir tik stulba un nesaprot, ka aklumu un neziņu kāds sponsorē.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl