Sešos gados uzņēmumi no Latvijas “eksportējuši” 11 tonnas zelta 160 miljonu eiro apmērā

11 komentāri
Sešos gados uzņēmumi no Latvijas “eksportējuši” 11 tonnas zelta 160 miljonu eiro apmērā

Iepriekšējā Nekā personīga vēstīts par zelta lūžņu tirgotāju shēmām, kuru rezultātā no valsts budžeta varētu būt izkrāpti ap 30 miljoni eiro. Valsts ieņēmumu dienests iespaidīgās naudas zaudēšanā vainoja Finanšu ministriju, kas bremzējusi likuma pieņemšanu. Nekā personīga noskaidroja, ka tā nav taisnība. Valsts ieņēmumu dienests (VID) tiešām rosinājis izmaiņas, bet vēlāk tā laika VID priekšniece Ināra Pētersone savu priekšlikumu atsaukusi. Pingpongs starp abām iestādēm ļāva krāpniekiem rosīties vismaz piecus gadus. Igaunija līdzīgā situācijā zagšanu no valsts budžeta apturēja pusotrā gadā.

Latvijā nav zelta atradnes, tomēr sešos gados Latvijas uzņēmumi spējuši eksportēt 11 tonnas zelta 160 miljonu eiro apmērā. Patiesībā Latvijas zelts eksistē tikai uz papīra. Īstas ir tikai Pievienotās vērtības nodokļa atmaksas, ko no Valsts ieņēmumu dienesta saņēmušas veiklās firmas. Dienests blēžiem uzdāvinājis ap 30 miljoniem eiro, ko citi uzņēmēji iemaksājuši Valsts kasē.

Krāpnieki zelta iepirkšanu veic uz papīra. Saviem fiktīvajiem darījumiem aprēķina PVN. Tālāk neesošo zeltu it kā pārdod uz ārzemēm, bet pašu izdomāto PVN atprasa no valsts budžeta. Izkontrolēt šos darījumus ir grūti, jo vērtīgais zelta stienis ir mazs un neatšķiras no citiem. Visos darījumos var uzrādīt to pašu zelta gabalu. Pamanīt krāpniecību varēja tad, kad eksporta rādītājos Latvija kļuva par zelta lielvalsti.

Igaunijas Nodokļu un muitas departaments krāpšanas pazīmes darījumos ar zeltu pamanīja 2010. gada beigās. Pusotra gada laikā šajā nozarē ieviests Reversais pievienotās vērtības nodoklis. Īsu brīdi krāpšana samazinājusies, taču blēži atraduši citas spraugas likumos. Igauņi mehānismu atkal uzlabojuši.

Rainers Laurits, Igaunijas Nodokļu un muitas administrācijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs:

2014. gadā Igaunijā ieviesa reverso PVN visiem dārgmetāliem. Ja 2014. gada februārī valstij bija jāatmaksā dārgmetālu tirgotājiem 1,4 miljonus eiro, tad jūlijā valsts saistības samazinājās līdz 43 000 eiro.

Zelta lūžņu eksports nav tradicionāla nozare Latvijā. Pirmie eksporta darījumi notika 2009. gadā divsimt tūkstošu eiro vērtībā. 2010. gadā eksporta vērtība ir jau 1,8 miljoni, bet 2011.gadā 8 miljoni.

Jau tad Valsts ieņēmumu dienestam bija jāpamana aizdomīgo izaugsmi. Taču dienests nereaģēja. Pirmā reakcija seko tikai 2012.gadā, kad krāpnieki no Igaunijas pārmetās uz Latviju un izkrāptās summas četrkāršojās. Tāpat kā igauņiem, arī mums situāciju būtu glābusi reversā pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kārtība. Taču Latvija to neieviesa. Ideja noslīka ierēdņu sarakstēs, līdz pazuda pavisam. 2013.gadā Valsts ieņēmumu dienests Finanšu ministrijai ierosina ieviest uzlabojumus zelta tirdzniecībā.

Finanšu ministrija atbild, ka tas ir pārāk sarežģīti. Vajadzīgs pētījums, ko ar zelta tirdzniecību darīt. Tikmēr krāpnieku firmas no valsts iekasējušas 14 miljonus eiro.

Parakstījis Ilmārs Šņucins Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos: “Ieviešot iepriekš minētos priekšlikumus, tiks palielināts administratīvais slogs ne tikai uzņēmējiem, kas nodarbojas ar dārgmetālu uzpirkšanu, bet arī daiļamatniekiem. Tādējādi šobrīd nevaram atbalstīt izteiktos priekšlikumus līdz brīdim, kad varēsim pārliecināties par to pamatotību ar VID veiktu situācijas un statistikas analīzi.”

Sarakste turpinās visu 2014. gadu. No valsts budžeta zelta eksportētājiem samaksā vēl 6 miljonus eiro, bet 2014. gada nogalē VID atsakās no idejas kaut ko mainīt zelta tirdzniecībā.

Fragments no 2014. gada 17. decembra VID vēstules Finanšu ministrijai, Parakstījusi Ināra Pētersone: “Ņemot vērā minēto un to, ka apgrieztās PVN maksāšanas kartības ieviešana pilnībā nenovērsīs PVN izkrāpšanu darījumos ar zeltu un dārgmetāliem, savukārt apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešana prasīs papildu resursus, būs grūti administrējama, kā arī palielinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, VID neatbalsta apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu darījumos ar zeltu un dārgmetāliem.”

Vēstuli parakstījusi bijusī ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Tagad viņa saka, ka nav bijis pamata neuzticēties ieņēmumu dienesta ekspertiem, kas sagatavoja dokumentu. Viedokli gatavojusi Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Vallija Šalamaja.

Vallija Šalamaja, VID Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore:

[Telefona saruna] Prasiet komunikāciju daļai, savu personisko viedokli nevaru paust.

Finanšu ministrija uzskata, ka pie notikušā vainīgs Valsts ieņēmumu dienests, kas sākumā prasījis ieviest reverso Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību, taču vēlāk no idejas atteicies.

Ilmārs Šņucins, FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos:

No VID attiecīgi tie viedokļi, viens no tiem bija piemērot šo apgrieztās kārtības maksāšanu, bet vienā brīdī Valsts ieņēmumu dienests ir atteicies, ka šī nebūs efektīvākā norma. Attiecīgi 2014. gadā mēs esam no VID ģenerāldirektores tādu vēstuli saņēmuši.

Bet ieņēmumu dienestā uzskata, ka vainīga Finanšu ministrija. Viņi izrāvuši no konteksta vienu plānoto pasākumu un norakuši visas reformas.

Dace Pelēkā, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja:

Valsts ieņēmumu dienests visu laiku ir turpinājis veikt savu ikdienas darbu attiecībā uz kontroles pasākumiem. Es negribu pieņemt šos te pārmetumus, ka tikai tādēļ, ka valsts ieņēmumu dienests ir norādījis vienā vēstulē 14 gada nogalē, ka ir jāskatās plašāk, ka nav jāskatās tikai uz PVN reversu, Finanšu ministrija, kurai nepārtraukti ir sniegta visa mūsu pieejamā informācija, neko nedara.

Gan Finanšu ministrija, gan Valsts ieņēmumu dienests apgalvo, ka reversā PVN ieviešana nav 100% glābiņš, ka nepieciešamas arī citas izmaiņas, lai apturētu miljonu izkrāpšanu no budžeta. Tomēr 1. janvārī, septiņus gadus pēc pirmajiem aizdomīgajiem darījumiem, spēkā stāsies vienīgi šī norma.

Ilmārs Šņucins, FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos:

(NP: Vai jūs jūtaties līdzatbildīgs par pazudušajiem miljoniem?) Līdzatbildīgs par zaudētajiem miljoniem? Tas ir mūsu darbs šo sistēmu pilnveidot un tur ir ieguldīts FM un FM darbinieku, ir milzīgs darbs ieguldīts šo normu pilnveidošanā. Un tas, ko mēs redzam, ir ēnu ekonomikas samazināšanās no 15. gada.

Dace Pelēkā, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja:

Nē, es esmu ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā kopš 15.gada aprīļa. Un pirms tam jūs bijāt… Pirms tam es biju nodokļu pārvaldes direktora vietniece un mana pārraudzības joma bija metodisko materiālu gatavošana, uzziņu rakstīšana un konsultāciju sniegšana.

Aizdomīgi, ka Reverso pievienotās vērtības nodokli Finanšu ministrija un VID veiksmīgi piemēroja kokmateriāliem, elektronikas ierīcēm un graudiem. Taču, lai šo efektīvo mehānismu ieviestu dārgmetāliem, bija nepieciešami septiņi gadi.

Video

11 komentāri