Sešos gados Latvijā dzīvošana atteikta 147 personām

0 Komentāru
Sešos gados Latvijā dzīvošana atteikta 147 personām
LETA

Šogad termiņuzturēšanās programmai pieteikušies tikai 117 cilvēki. Tas ir niecīgs skaits salīdzinājumā ar tūkstošiem termiņuzturēšanās atļauju kārtotāju vēl tikai pirms pāris gadiem. Iekšlietu ministrs saka, ka programma faktiski ir apstājusies un ir pienācis laiks vai nu to būtiski revidēt, vai slēgt. Tikmēr vairākums Saeimas deputātu turpina skatīties uz jaunajiem Latvijas iemītniekiem, kā uz naudas maisiem, bez skaidra redzējuma, kas ir Latvijā uz dzīvi pārcēlušies ārzemnieki un kādu pienesumu viņi varētu dod mūsu valstij.

Latvijā termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret investīcijām aizsāka 2010. gada rudenī, un tas ļāva vieglāk amortizēt to dziļo bedri, kas radās pēc  ”gāzes grīdā”  politikas un nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas. Pretēji daudzu uzskatam, ka programmas idejas autors ir Ainārs Šlesers, priekšlikumu Saeimā patiesībā iesniedza Rīgas domes priekšsēdētājs no Saskaņas Nils Ušakovs.

2010. gada rudenī programmai pieteicās 127 personas. 2012.gadā to skaits desmitkāršojās (2012. gads 1226), un savu rekordu programma sasniedza 2014. gadā, kad termiņuzturēšanās atļaujas vēlējās saņemt 2532 cilvēku. Šogad ir niecīga atsaucība – saņemti tikai 117 pieteikumu.

Tagad neviens vairs nespēj īsti saskaitīt, kuru reizi kārtību, kādā ārzemnieks Latvijā tiek pie uzturēšanās atļaujas,  Saeima atkal maina. Šoreiz vainīga Darba devēju konfederācija, kas gribēja ārzemniekiem atcelt ikgadējo reģistrēšanos, taču tad pie atļaujas pagarināšanas pieprasot viņiem maksāt 5 tūkstošus eiro. Ikgadējo reģistrēšanas atcelšanu parlaments noraidīja, bet vienprātībā nobalsoja, ka 5 tūkstoši jāmaksā tik un tā. Priekšlikums nāca no ZZS deputāta Edgara Putras un parlamenta kuluāros tas jau ieguvis apzīmējumu ”kā Putra saputroja”.

Tikmēr Igaunija tikko atviegloja uzturēšanās atļauju procedūru tiem ārzemniekiem, kuri strādās informāciju un sakaru tehnoloģiju sektorā. Tāpat labvēlīgāka vide būs tiem, kuri būs veikuši vismaz 1 miljona eiro tiešās investīcijas. Kaimiņvalsts atšķirībā no Latvijas arī noteikusi imigrācijas kvotu, cik daudz ārzemnieku drīkst ierasties, tie ir 1317 cilvēki gadā jeb 0,1% no pastāvīgo iedzīvotāju skaita.

Savukārt par mūsu likumu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iebraucējus, kuri dzīvo uz laiku, nedomā šķirot ne pēc profesijas, ne ieguldījuma lieluma, ne lojalitātes mūsu valstij. Viņš uzskata, ka visiem ir iespēja iemācīties latviešu valodu un pēc pieciem gadiem, saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju. 7 personas to jau spējušas izdarīt.

Iepriekš termiņuzturēšanās atļaujas vairāk saistīja ar drošības jautājumiem. Drošības policija neslēpa, ka arvien pieaugošais pieprasītāju skaits neļāva rūpīgi pārbaudīt iebraucēju motīvus un to, vai viņi  nav saistīti ar kriminālajām aprindām. Dienestiem piešķīra papildus naudu un resursus. Tagad zināms, ka sešos gados Latvijā dzīvošana atteikta 147 personām.

Drošība vairs nav  šīs programmas svarīgākais  dienas kārtības jautājumus, uzsver iekšlietu ministrs. Saeimai ir jāveic reformas,  lai uzturēšanās atļaujas nestu ekonomisku labumu  un mēs zinātu , ko no jaunajiem latviešiem  sagaidām.

Foto

Video

0 Komentāru