Satiksmes ministrija Krievijai vēstulē lūdz atjaunot kravu plūsmu un ļaut attīstīt kravu ceļu Kaļiņingrada-Sanktpēterburga

44 komentāri
Satiksmes ministrija Krievijai vēstulē lūdz atjaunot kravu plūsmu un ļaut attīstīt kravu ceļu Kaļiņingrada-Sanktpēterburga
KASPARS KRAFTS, F64

Krievijas kravu apjoms strauji krīt. Tilts starp austrumiem un rietumiem brūk. Tranzītkravu dramatiskajam samazinājumam piemēroti dažādi epiteti.

Kravu kritumam ir vairāki būtiski iemesli – sen pieņemts Krievijas lēmums izbūvēt savas ostas un plūsmu pārvirzīt uz tām. Un ekonomiskās sankcijas. Par Ukrainu un Krimu. Tas licis Latvijai lavierēt starp politiku un vēlmi pelnīt.

Raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonākusi Satiksmes ministrijas sūtīta vēstule Krievijas augsta līmeņa amatpersonām. Tajā lūgts palīdzēt apturēt kravu kritumu. Eksprezidents Valdis Zatlers saka, – šāds lūdzošs tonis gan sarunās ar Krieviju neko nedos.

Oktobrī Latvijas ostās vislielākais samazinājums bija oglēm, kas tiek vestas uz galveno ogļu termināli Krievu salā Rīgā. No plānotajiem vidēji 118 vagoniem dienā saņemti vien tikai 39. Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem. Tā vietā vidējais dienas rādītājs – 724. Kā liecina operatīvā informācija, novembris iespējams varētu būt labākais gada mēnesis, bet tas vēl ir tikai nedaudz pāri pusei.

“Nekā personīga” rīcībā nonākusi vēstule liecina, ka “Latvijas dzelzceļš” turpina ar cerībām raudzīties Krievijas virzienā. Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis kā Krievijas un Latvijas transporta darba grupas vadītājs raksta savam kolēģim Maskavā Jurijam Petrovam, kurš vienlaikus ir arī Krievijas federācijas transporta ministra palīgs.

Godātais Jurij Borisovič!

Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas federācijas kravu pārvadātājiem.

Vēstulē Latvijas Satiksmes ministrija vērš Krievijas kolēģu uzmanību uz to, ka kravu noformēšanai ir gara birokrātiska procedūra. Un tās ietekmē kravu apjoms dramatiski sarūk.

Shēma esot tāda, ka klienti izdara pasūtījumu, tad šo sarakstu apstrādā Krievijas dzelzceļa struktūra ”Korporatīvā transporta pakalpojumu centrs”, tad jāsaņem saskaņojums Ekonomikas attīstības ministrijā un Transporta ministrijā un vēlreiz gala atzinums Krievijas dzelzceļā.

Šādā veidā oktobrī Krievijas puse nav saskaņojusi 94% no pieprasītā ogļu kravu apjoma – klienti uz Latvijas ostām gribēja saņemt vairāk kā 4800 ogļu vagonus, bet saskaņoti tikai 279. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieprasītā apjoma, kas nozīmē pilnīgu ogļu kravu piegādes apstāšanos.

Pieprasīto/saskaņoto ogļu dzelzceļa vagonu skaits:

  • Oktobris -pieprasīts 4832, saskaņots 279
  • Novembris  – saskaņots 0

“Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs,” norādīts vēstulē.

No vēstules noprotams, ka “Latvijas dzelzceļa” vadība atšķirībā no solījumiem meklēt jaunus piegādātājus citviet pasaulē, ar Krievijas dzelzceļa pārstāvjiem vēl nesen tikusies, lai attīstītu jaunu kravu virzienu no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. “Latvijas dzelzceļš” jau esot veicis projekta aprēķinus, sākta saskaņošana, bet Krievijas puse kādu politisku apsvērumu dēļ ieteikusi Krievijas dzelzceļam tajā nepiedalīties.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norāda: “”Latvijas dzelzceļa” vadība ir bijusi Kaļiņingradā un runājusi ar Kaļiņingradas puses pārstāvjiem par iespējām pārvadājums uz Sanktpēterburgas virzienu veikt caur Latvijas teritoriju. Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumu būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šī šie plāni īstenosies. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūrai darbu. Un mēs esam ieinteresēti katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju.”

“Jurij Borisovič, kā Transporta darba grupas līdzpriekšsēdētājs, lūdzu Jūsu sadarbību konkrētā jautājuma risināšanā,” teikts vēstulē.

Bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers pauž: “Lūdzoši vēstule nepalīdzēs. Tā ir Krievijas politika. Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz. Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk. Un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots, tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika.”

“Nekā personīga” zināms, ka vēstule saskaņota ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Krievijā. Neviena no iesaistītajām pusēm neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga.

Ārlietu ministrs (“Jaunā Vienotība”) Edgars Rinkēvičs norāda: “Tomēr nodalīsim to politisko situāciju, kas ir Baltkrievijā, Krievijā, kas ir mūsu, teiksim, diskusijas ar Krieviju gan par vēsturi, gan par Krimu, gan par Ukrainu, kur mums ir domstarpības. Tāpat kā situācija, kas veidojās Baltkrievijā, kur arī mūsu pozīciju skaidra. Un no kaut kādiem praktiskiem Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem. Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. Protams, ka saziņa bija, ir un būs. Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem.  Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību – tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka – nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē. Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu – būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos  jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā.”

Vēl pagājušo nedēļā Rīgā Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska intervijā TV3 Ziņām pārmeta Eiropai nespēju rīkoties un ieviest sankcijas pret Lukašenko režīmu. Tieši Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija tas, kurš asi nosodīja kādu ierobežojumu vēršanu pret Minsku un paziņoja, ka rietumvalstis mēģinot ”uzmesties par tiesnešiem” Baltkrievijas leģitīmajam vadītājam, kas esot ”nepieņemami modernajā pasaulē”.

“Pats elementārākais ar ko sākt, ir sankcijas. Mēs, protams, esam pateicīgi visām valstīm, kas ir pieslēgušās mūsu situācijai, bet, piedodiet, trīs mēnešu laikā ieviest sankciju sarakstu ar 60 cilvēkiem! 2010.gadā, kad represijas nebija tik briesmīgas, bija vairāk par 120. Saprotiet? Tagad cilvēkus iznīcina, vairāk kā 18 000 ir aizturēti. (…) Es saprotu, ka tagad ir Covid-19, visiem ir problēmas, bet šeit mēs runājam par dzīviem cilvēkiem un viņu dzīvēm. Tas ir būtiskākais, kas var būt kaimiņvalstij 21.gadsimtā. Mēs sagaidām drosmīgākus un izlēmīgākus soļus no Eiropas Savienības,” norāda Tihanovska.

“Nekā personīga” zināms, ka ir tapusi vēl kāda cita vēstule, ko, visticamāk, rakstījuši kādi ostā strādājoši biznesmeņi. Tālāk par saskaņojumiem diplomātiskajos gaiteņos gan tā nav tikusi – stāvbremzi norāvis Latvijas vēstnieks Krievijā.

“Jā, ir bijuši dažādi projekti, ir bijis viens projekts, kuru es pats nesen redzēju. Ja jūs to redzētu, tad jūs tiešām varētu teikt, ka tornis ir ne tikai lūdzošs. Tur jau tonis  bija vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij. Bet šo projektu negatavoju, cik es zinu, pat valsts pārvaldē,” saka Rinkēvičs.

Savukārt Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norāda: “Tiešām nevēlos komentēt par kaut kādiem projektiem, kas kādā etapā ir  apstājušies.”

Rinkēvičs pauž: “Tā kā cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi, kas un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs, tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā.”

Savukārt Zatlers norāda: “Vienīgais ceļš ir ciešāka integrācija Eiropas Savienībā. No Somijas prom uz Poliju, Vāciju un jāsaprot, ka visas preces kustēsies šeit. Un šis austrumu rietumu virziens, ja pagaidām ir. Iekonservēts, sauksim tā. Ne konflikts, bet iesaldēts konflikts. Un kad parādīsies iespēja, viņus varēs visu atjaunot. Jo tomēr mēs dzīvojam tirgus ekonomikā. Un pieprasījums – piedāvājums ir tas, kas dod mums vīziju, kur investēt un kā attīstīt savu transporta tīklu.”

Paļaušanās uz vienu pasūtītāju vienmēr noved vienā brīdī pie kraha.

Kā vēsta vietējie mediji, oktobrī par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma ”Ukrainas dzelzceļš” (Укрзализныця) transporta pakalpojumu centra filiāles izpilddirektoru kļuvis pēc skandāla no Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāja amata atlaistais Edvīns Bērziņš. Tieši viņš esot bijis tas, kura vadībā izstrādāts maršruts eksperimentālam Ķīnas konteineru vilciena sastāvam, kas pirms divām nedēļām atsūtīts uz Kijevu.