Saskaņietis Kabanovs sadarbojas ar Krievijas vēsturniekiem, kuri iekļauti Latvijas melnajā sarakstā

21 komentārs

Krievijā atkal nāk modē latviešu leģionāri. Publicēts 96 vēl dzīvu esošo vācu pusē karojušo latviešu saraksts, ar apgalvojumiem, ka starp viņiem noteikti kāds ir arī kara noziedznieks. Saraksta autori ir Latvijas melnajā sarakstā iekļautie bēdīgi slavenie Kremļa vēsturnieki Djukovs un Simindejs. Pārsteidzoši, ka ar abiem vēstures viltotājiem sadarbojas arī Latvijas Saeimas deputāts.

16. marts Krievijas ziņu dienestiem tradicionāli ir Latvijas diena. Tad rāda leģionāru gājienu no Doma baznīcas un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Vēl pirms pieciem vai desmit gadiem tas izcēlās ar plašiem antifašistu protestiem. Pēdējos gados pasākuma publicitāte ir panīkusi. Nav vairs kārtību traucējošo antifašistu masveida aizturēšanu, nav Krievijas žurnālistu bari. Covid-19 dēļ šogad pasākums vispār tika atcelts. Leģionāru maršēšanas tēma Krievijas uzturētajā apmelojumu kampaņā izčākst.

Taču leģionāru stāsts ar to Krievijas politikā un medijos nebeidzas.

”Rossija Sevodna” vadītāja

Apaļā galda tēma – Pēdējā iespēja taisnīgai tiesai. Nacistisko noziedznieku deanonimizācija. Šodien mēs iepazīstināsim ar ziņojumu ”Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 Latviešu SS leģiona veterāni, kas vēl ir dzīvi”. Ziņojumu es turu rokās, ziņojums ir arī jums. Šajā ziņojumā pirmoreiz publicēti dati par Latviešu SS leģiona karavīriem, kas šobrīd dzīvo veselā virknē valstu Austrālija, Argentīna utt.

Ziņojuma autori ir putinistu ideoloģiju apkalpojošie vēsturnieki Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs. Latvijā abi pazīstami ar to, ka no 2012. gada marta ir iekļauti nevēlamo personu sarakstā un valstī netiek ielaisti. Fonda ”Vēsturiskā atmiņa” vadītājs Djukovs “melnajā sarakstā” nokļuva pēc tam, kad izveidoja izstādi  ”Aizvestā bērnība: 1943–1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis”. Izstāde cenšas pārliecināt, ka kara laikā latviešu kolaboracionisti noslepkavojuši un verdzībā aizveduši desmitiem tūkstošu krievu un baltkrievu bērnu. Simindejs, pēc diplomāta karjeras Krievijas vēstniecībā Latvijā līdzdarbojas Djukova vadītajā fondā un daudzkārt paudis Latvijai nedraudzīgus uzskatus.

Lielās uzvaras 75 gadadienas priekšvakarā publiskotais ziņojums ”Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 Latviešu SS leģiona veterāni, kas vēl ir dzīvi”  faktiski ir tikai saraksts ar bijušajiem leģionāriem. Dzimšanas vieta,  kurā vācu armijas divīzija dienējis, pašreizējā dzīves vieta. Un viss.

Nav norādīta nekāda saistība ar iespējamiem noziegumiem, ne dienesta pakāpes, ne citi biogrāfijas fakti. Tas netraucē autoriem plaši izrunāties par iespējamajiem kara noziegumiem.

Aleksandrs Djukovs
Fonda ”Vēsturiskā atmiņa” direktors

Šobrīd pēc žurnālistu aplēsēm pasaulē dzīvi vēl ir kādi 300 – 400 bijušo SS leģionāru. Mēs savācām informāciju par 96. Kam es pievērsu uzmanību, kad mēs gatavojām šo ziņojumu? Kā jau teicu, liels skaits leģionāru dzīvo ārpus Latvijas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi tie, kas dzīvo ārpus Latvijas, nekad nav pārbaudīti par iespējamo līdzdalību kara noziegumos

Publicējot šo sarakstu, mēs ceram, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestādes, izmeklēšanas komiteja atzīmēs šo publikāciju un pārbaudīs šos cilvēkus, vai tie nav saistīti ar nacistu noziegumiem.

Brošūrā, kas ir brīvi pieejama internetā, puse ir vēstures izklāsts, kas ir SS, kāda loma bija Latviešu SS leģionam, kā tas tika izveidots no policijas bataljoniem. Atsauces arī uz Nirnbergas tribunālu, kas SS pasludināja par noziedzīgu organizāciju, izņemot tos karavīrus, kas dienestā nonāca piespiedu kārtā un nepiedalījās kara noziegumos. Djukovs un Simindejs uzskata, ka tikai puse leģionāru dienestā iesaistīti piespiedu kārtā. Pārējie uzskatāmi par brīvprātīgajiem un līdz ar to arī līdzatbildīgiem SS vienības noziegumos.

Aleksandrs Djukovs
Fonda ”Vēsturiskā atmiņa” direktors

Un visbeidzot, vēl viens moments, kuram es pievērsu uzmanību. Tas ir diezgan nozīmīgs skaits ar valsts apbalvojumiem apbalvoto no šī saraksta. No 96 cilvēkiem, par kuriem mēs spējām savākt informāciju, Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti četriem. Tie, par kuriem mēs zinām. Noteikti ir vēl kāds, par ko mēs nezinām no šī saraksta, kas arī ir apbalvots. Četri cilvēki, kas saņēmuši apbalvojumus, tostarp augstāko apbalvojumu  Trīszvaigžņu ordeni, tas nav maz. Tas ir vēl viens rādītājs, cik ļoti mūsdienu Latvijas vadība aprūpē “Waffen SS” leģionārus.

Lai gan nav publiskoti pierādījumi par sarakstā iekļauto saistību ar kara noziegumiem, 16.marta raidījumā publikācijas autori nekautrējas visus saukt par noziedzniekiem. Sarakstā iekļauto vajāšanai jākļūst par biedinājumu viņu sekotājiem.

Mihails Černovs
Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes attīstības atbalsta fonda priekšsēdētājs (Maskava)

Tas ir galvenais iemesls šim ziņojumam, tas ir galvenais izmeklēšanas iemesls, likumīgas vajāšanas iemesls, kas balstīts starptautisko tiesību sistēmā, šiem līdz galam nenosistajiem vectētiņiem, ar kuriem netika galā ne Sarkanā armija, ne NKVD spēki, ne pēckara tiesu sistēma nespēja viņus noķert.

Saraksta veidotāji sola, ka turpinās līdz šim dzīvo Latviešu leģionāru meklēšanu un sarakstu papildinās. To tulkos angļu valodā, izdalīs vēstniecībām.  Diskusijā autori atzīmēja jauno plānu līdzību ar Simona Vizentāla centra darbību, kas neatlaidīgi meklēja holokausta līdzdalībniekus un nevairījās izdarīt politisku spiedienu uz daudzām valstīm, kas neizrādīja pietiekamu atbalstu šiem centieniem.  Jautājums uz ko autori nespēj atbildēt – kāpēc šāds saraksts un prasība izmeklēt noziegumus ir tagad.

Vladimirs Simindejs
Fonda ”Vēsturiskā atmiņa” projektu vadītājs (Maskava)

Pēdējā brīdī ir īstais laiks. Pēc padomju Latvijā nebija neviena tiesas procesa pret Latviešu leģionāriem vai policistiem, kuri nodarbojās operācijās Krievijā vai Baltkrievijā. Tāpēc mēs šodien izdarījām šito darbu.

Šāda Kremļa apmaksātu vēsturnieku aktivitāte iezīmē izmaiņas taktikā, kā tematu par vācu pusē karojušajiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem un somiem  turpināt izmantot šo valstu nomelnošanā.

Andis Kudors
politologs

Es domāju, – oficiālā Krievija jūtas zināmā mērā zaudējusi iepriekšējās savās kampaņās. Stāstot par to, ka Latvija ir valsts, kurā atdzimst nacisms un ka te maršē “esesieši” pa ielām. Tas nav Rietumos aizgājis. Latvija nebūs vientuļa šajā kampaņā. Ir redzams, ka ir uzbrukumi arī Somijai, un izmeklēšanas komiteja arī pēta to, ko Somijas karavīri ir darījuši Karēlijā.

Šo darbu, sarakstu ar 96 leģionāru vārdiem nevar uzskatīt par zinātnisku veikumu. Bez pierādījumiem publicējot leģionāru vārdus, kuru vienīgais atlases princips  – vai vēl ir šai saulē, mērķis ir radīt sabiedrībā satraukumu.

Andis Kudors
politologs

Mērķis ir savilkt kopā leģionu vispār sasaistīt ar noziegumiem. Ja tagad šajā auditorijā, kur ir gājuši bijā vectēvi, tēvi, radinieki, tiek runāts par nedasistajiem, nenosistajiem, tad tas ir tāds mērķis, lai radītu afektu, reakciju emocionālu. Propaganda parasti strādā tā, lai auditorija vai nu pati ietu un rīkotos, vai arī pieprasītu tad – lūdzu rīkojaties, kas tas ir, kā nav nosisti? Tad ir jānosit? Tas ka speciāls saraksts tiek publicēts, tā ir tāda kaut kas līdzīgs raganu medībām.

Simindejs un Djukovs pagājušā gada rudenī  publicēja vēl citu ar Latviju saistītu vēsturisku sacerējumu. Dokumentu apkopojumu ”Piespiedu alianse. Padomju – baltiešu attiecības un starptautiskā krīze 1029-1940.”  viņi sagatavoja kopā ar Latvijas kolēģi, Saeimas deputātu no Saskaņas Nikolaju Kabanovu.

Nikolajs Kabanovs
Saeimas deputāts (Saskaņa)

Nikolajs Kabanovs: Liels darbs, ko es izdarīju pērn bija grāmata ar nosaukumu “Piespiedu alianse”. Tas ir apkopojums diplomātisko dokumentu kurus sūtīja Latvijas sūtnieks Maskavā Fricis Kociņš uz Rīgu 39. – 40.gadā. Es to tulkoju uz Krievu valodu, pēc tam Djukovs un Simindejs to nopublicēja ar savu priekšvārdu, ko es neietekmēju, tas ir viņu viedoklis. Viņi atbalsta mūsdienu Maskavas naratīvu, bet mans darbs bija tulkot un komentēt faktaloģiski un šķiet ka darbs ir liels ieguldījums 20.gs vēsturē.

Melu teorija: Bet ņemot vērā to, ka abi šie kungi ir iekļauti Persona non grata sarakstā Latvijā un ka jūs ar viņiem sadarbojaties, kā tas būtu tulkojams un kā uz to būtu jāraugās Latvijas sabiedrībai?

Nikolajs Kabanovs: Latvijas sabiedrībai ir jāraugās uz to atbilstoši tās uzskatiem. Es nevienu nepiespiedu nelasīt manas grāmatas žurnālus un tā tālāk. Es domāju, ka manas darbības pilnībā atbilst Latvijas likumiem un man nav kauns par to.

Šķiet ka katram ir jāatbild par saviem darbiem un Simindejam un Djukovam piemīt liela pieredze un viņi ir atbildīgi par saviem uzskatiem, bet es par saviem. Cilvēki nodarbojas ar vēsturiskiem pētījumiem un viņi nodarbojas arī ar aktuālajiem publicistiskajiem darbiem. Tie ir divi atšķirīgi plūsmi. Un es nesadarbojos ar viņiem, kas attiecas uz publicistiku

Lai arī  apkopoto dokumentu tulkojums, iespējams, ir autentisks, Krievijas vēsturnieki to izmanto, lai nostiprinātu Krievijas vēstures interpretāciju, ka 1940. gadā okupācijas nebija.

Diskutējot par grāmatu, abi Krievijas vēsturnieki nekautrējas izdarīt secinājumus, ka Baltijas valstis, īpaši Lietuva,  ir vainojamas tajā, ka 1939. un 40 gadā te tika ieviests Padomju karaspēks. Līgums par karabāžu izveidošanu bijis labprātīgs, bet 40.gada varas pārņemšana bijušas loģiskas sekas tam, ka valstis meklējušas kontaktus ar Hitlera Vāciju. Par  1939.gada 23.augusta Molotova-Ribentropa pakta mērķi sadalīt Baltiju un Poliju vēsturnieki noklusē.

Aleksandrs Djukovs
Fonda ”Vēsturiskā atmiņa” direktors (Maskava)

Padomju savienība esošos līgumus par savstarpējo palīdzību  ar Baltijas valstīm uzskatīja par status quo situāciju saglabājošiem. Padomju pozīcijas izmaiņas bija saistītas pirmkārt, ar vācu panākumiem rietumu frontē, Francijas sakāvi, un pēc principiālas politisko un militāro  apstākļu maiņas pēc Francijas sakāves, kad kļuva skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Arī tāpēc, ka Kremlī  kļuva zināmi  Lietuvas valdības slepenie centieni. Berlīnē Lietuvas valdība apsprieda jautājumus par Vācu protektorāta nodibināšanu Lietuvā, kas pārkāpa status quo situāciju.

Mēs zinām, ka vēl 1940. gada maijā Padomju varai nebija nekādu nodomu par Baltijas valstu pievienošanu.