“Saskaņas” kongresā uzstājas ”krievu skolu aizstāve” Dragile 

3 komentāri

Sestdien pēdējo kongresu pirms Saeimas vēlēšanām aizvadīja populārākā Latvijas partija “Saskaņa”. Partijas mērķis, kā pirms katrām vēlēšanām, ir beidzot nokļūt pie varas.

Iepriekš “Nekā personīga” stāstīts, ka tam pieaicināti amerikāņu polittehnologi un partija sola būtiskas pārmaiņas arī programmā un deputātu kandidātu sarakstos. Šis kongress kardinālās pārmaiņas neparādīja.

Saaicinātie ārzemju viesi un izkārtnes ar Eiropas sociālistiskās partijas logotipu radīja butaforijas iespaidu. Partijas vadība solīja kongresā kritiski izvērtēt savu līdzšinējo darbību un formulēt jaunu pieeju politikai, tomēr tas nenotika.

Kārtējais “Saskaņas” kongress notika Melngalvju namā. Pasākumā partija centās parādīt, ka ir pati eiropeiskākā partija no visām Latvijas partijām un tās prokremliskajai pagātnei ir pielikts punkts. Reģistrācija kongresam sākās plkst. 9. Delegāti bija disciplinēti un ieradās savlaicīgi. Partijas vadība jau iepriekš izsludināja, ka neapspriedīs deputātu sarakstus vēlēšanām. Ierindas partijas biedriem pirms kongresa nebija skaidrs, kāds ir kongresa mērķis.

Pasākuma vadīšana bija uzticēta Rīgas domes deputātam un “Saskaņas” jauniešu organizācijas “Restart” valdes loceklim Aleksejam Rosļikovam. Kongresā netika pieņemti nekādi būtiski lēmumi. Partijas biedrus neinformēja ne par vēlēšanu kampaņu, ne premjera kandidātu vai iecerēto valdības sastāvu, ja partija vēlēšanās uzvarēs. Notikums vairāk liecināja par mēģinājumu demonstrēt, ka “Saskaņa” ir Eiropas sociālistu partijas pilntiesīga locekle un vienīgā patiesā Eiropas vērtību aizstāve.

Precīzāk partijas mērķus iezīmēja partijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs. Viņš partijas biedrus aicināja gatavoties pēc vēlēšanām veidot valdību ar tiem politiskajiem spēkiem, kas tagad noliedz sadarbības iespēju ar “Saskaņu”.

Pirmā kongresa daļa par pārmaiņām Eiropā un mazākumtautībām bija veltīta “Saskaņas” sadarbības partneriem no Eiropas, kas uz kongresu bija saaicināti kuplā skaitā. Piedalījās 42 delegāti no 12 valstīm. Diskusija notika angļu valodā.

“Šis kongress notiek ļoti īpašā laikā. Ir atlicis viens gads līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kritiski svarīgas vēlēšanas nākotnei,” atzina Eiroparlamenta Ārlietu komitejas politiskais padomnieks Eldars Mamedovs (“Saskaņa”).

“Liels paldies par uzaicinājumu, es esmu ļoti lepns un priecīgs būt šeit Rīgā otro reizi mūžā,” par dalību kongresā sacīja Vācijas parlamenta Sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Renē Rospels.

Ārzemju viesi bija steidzīgi un kongresu pameta uzreiz pēc uzstāšanās. Pasākums viņiem patika un viņi labprāt atbalsta savus Latvijas kolēģus.

Marija Lafebere
Eiropas Sociālistu partijas ģenerālsekretāra vietniece

Es domāju, ka šodiena ir ļoti nopietna diena “Saskaņai”. Rīkot kongresu, kurā piedalās tik daudz Eiropas viesu, es uzskatu, ka tas ir lieliski. Kāpēc mēs esam šeit – mēs ļoti ceram, ka “Saskaņa” veiks labu darbu tuvojošās vēlēšanās, oktobrī.

Kad vairums ārvalstu viesu bija prom, pasākuma ritējums ieņēma partijas delegātiem saprotamāku virzienu. Ekonomikas, izglītības un sociālās sfēras ekspertu lomā uz kongresa skatuves iejutās gan “Saskaņas” biedri, gan daži pieaicinātie neatkarīgie eksperti. Drūmu nākotni ekonomikā iezīmēja Vjačeslavs Dombrovskis no domnīcas “Certus”, valdības sociālo politiku pēla bijušais arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Runātāji pēla valdības darbu, taču par “Saskaņas” pārvaldīto pilsētu nebūšanām neteica neko.

Īpaši aktīvi partijas cilvēki kritizēja Kārļa Šadurska iecerētās izglītības reformas par minoritāšu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Margarita Dragile
Krievu skolu aizstāve

Paldies par doto iespēju uzstāties šeit, pārstāvot speciālistus, un izteikties par galvenajām bažām un sāpēm, kuras ir vairumam pedagogu saistībā ar jaunajām Šadurska reformām. Es iztikšu bez preambulām, lai pateiktu, ka tie ir murgi.

Par šo “Saskaņas” elektorātam būtisko jautājumu ar video translācijas palīdzību bija ļauts izteikties arī Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam un Daugavpils domes deputātam Andrejam Elksniņam.

Bartaševičs: Reformas izskaidrojums ir, ka tā ir nevis par latviešu valodu, bet pret krievu valodu. Šadurska mērķis ir samazināt skolnieku konkurētspēju!

Elksniņš: Mēs uzskatām, ka Šadurska reforma ir mērķēta, lai “Vienotība” varētu pavingrot pirms vēlēšanām un radīt daudz negatīvākas attiecības starp krieviem un latviešiem.

Partijas vadība pirms kongresa solīja, ka tajā eksperti kritiski novērtēs “Saskaņas” līdzšinējo darbu, tomēr šī sadaļa pasākumā izpalika. Arī solītie kardinālie jaunumi partijas programmā neizskanēja.

Nils Ušakovs
SDP “Saskaņa” priekšsēdētājs

“Nekā personīga”: Vai jūs dzirdējāt, vai iezīmējās kaut kas tāds, kas atšķirsies, ja runājam par programmu, kas atšķirsies no iepriekšējās programmas, kas tagad būs tas jaunais?

Nē, nu, mēs esam konsekventa partija, kur notiek nevis pārmaiņas, bet attīstība. Un skaidrs, ka mūsu programmas pamati ir absolūti visiem zināmi, no vienas puses tās ir sociāldemokrātiskas vērtības, no otras puses – “Saskaņas” vērtības.

Uz kongresu klātienē nebija ieradies ilggadējais Ušakova sadarbības partneris Rīgas domē, partijas “Gods kalpot Rīgai” vadītājs Andris Ameriks. Viņš bija sagatavojis ierakstītu sveicienu saskaņiešiem. Tas netika rādīts sākumā ar citiem prominentu personu video sveicieniem, bet gan pasākuma otrajā daļā.