Saeimas deputāti ar likumu steigā cenšas ieviest jaunu kārtību, kas ļaus atkritumu tirgu pārdalīt no jauna

12 komentāri

Vasarā Konkurences padome apturēja “Tīrīgas” monopolu, kas bija iecerēts uz 20 gadiem. Pēc tam nespēja laikus nodrošināt kārtību bija par pamatu Rīgas domes (RD) atlaišanas procesam. Tagad ir noslēdzies RD iepirkums par atkritumu izvešanu, kas daudz maz atbilst konkurences prasībām. Pašvaldība nu slēdz līgumus uz septiņiem gadiem. Pilsēta ir sadalīta četrās zonās, kurās saimniekos četri uzņēmumi.

Tomēr stāsts vēl nav galā. Saeimā deputāti no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “Jaunās Vienotības” (JV) rosina vēlreiz mainīt Rīgas atkritumu saimniecības regulējumu. Nākamnedēļ iecerēts pieņemt likumu, kas atceltu Rīgas sadalīšanu zonās un ieviestu brīvāku konkurenci. Tā būtu revolūcija nozarē, kam nav gatava ne Rīgas pašvaldība, ne Vides ministrija. Tas anulētu konkursa rezultātus, dotu tiesības firmām iesūdzēt valsti. Cerības uz cenas samazināšanos iedzīvotājiem ir niecīgas.

Šonedēļ bez strīdiem un sūdzībām ir noslēdzies Rīgas domes konkurss par atkritumu apsaimniekošanu nākamajiem septiņiem gadiem. Tomēr var izrādīties, ka šī nav pēdējā ietekmes pārdale netīrajā biznesā. Tagad Rīgas mēsliem pieslēgusies arī Saeima.

Mēslu vākšanas dūžu cīņas par ienesīgo, bet necaurspīdīgo atkritumu biznesu ir sīvas visā Latvijā, taču Rīgas atkritumi ir “viskārdinošākie”. Rīdzinieki rada vairāk nekā pusi no Latvijas atkritumiem, turklāt te tos var savākt nebraukājot tālus ceļus.

Aizdomās par konkurences kropļošanu, Konkurences padome vasarā apturēja Rīgā iecerēto gandrīz 700 miljonu vērto darījumu, ar kuru Rīga visu atkritumu savākšanu 20 gadus uzticēja sabiedrībai “Tīrīg”a. Tajā apvienojušies divi lielākie privātie atkritumu apsaimniekotāji “Clean R” un “Eko Baltija vide plus” pašvaldības “Getliņi Eko”.

“Clean R” saista ar Andra Šķēles interesēm, jo viņa ģimene vēl nesen bija uzņēmuma īpašniekos. Firmas vadībā joprojām ir viņa biznesa partneris un uzņēmumu impērijas darbinieks Harijs Krongorns. “Eko Baltija vide” daļas pieder Eiropas Rekonstrukcijas un investīciju bankai, gan savstarpējos strīdos ieslīgušajiem uzņēmējiem Mārim Simanovičam un Viesturam Tamužam.

Tā kā Konkurences padome iespējamo pārkāpumu pētījumu var veikt divus gadus, Rīgas domei bija pienākums nekavējoties sludināt jaunu konkursu. Vilcināšanās kļuva par iemeslu likumam par Rīgas domes atlaišanu.

Tagad konkurss ir noslēdzies. Atkritumu izvešanas cenas ir par eiro kubikmetrā zemākas, nekā solīja Tīrīga. Konkursā Rīga sadalīta četrās zonās. Divās uzvarēja “Clean R”,  pa vienai dabūja “Eco Baltia vide” un apvienotais SIA “Pilsētvides Serviss” un “Lautus” kopuzņēmums. Lielākais ieguvējs ir “Eco Baltia vide”, kas savu tirgus daļu audzējis par 10-15%. Ar Šķēli saistītais “Clean R” daļu tirgus pazaudējis.

Rīgas izvēlētais jaunais apsaimniekošanas modelis pagaidām iezīmēts tikai pašvaldības noteikumos. Partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, kuras pārziņā ir Vides ministrija, to grib iestrādāt likumā.

Daniels Pavļuts

Daniels Pavļuts
Saeimas deputāts (A/P)

“Mēs gribējām likumā skaidri noteikt, kā tieši Rīgai jārīkojas. Lai nākotnē neatkārtotos tādi “Tīrīgas” gadījumi, ka Rīgā ir jātaisa vismaz četras zonas, starp citu, kas interesanti – Rīgas dome tieši tā arī iepirkumā ir izdarījusi. Viņi, acīmredzot, lasīja to mūsu piedāvājumu un saprata – aha, likumdevēja griba būs apmēram tāda.”

Saeimas tautsaimniecības komisija pirms nedēļas likumu gatavoja otrajam lasījumam Saeimā.   Deputātu vairākums negaidīti pieņēma lēmumu, ka Rīgā atkritumus nevāks pēc Pavļuta prāta. No  2021. gada 1. janvāra būs brīvā konkurence.

JKP deputāta Krišjāņa Feldmana  priekšlikums paredz, ka galvaspilsētā atkritumus varēs izvest ikkatrs, kas atbildīs Ministru kabineta noteiktām prasībām. Šāds pavērsiens radīja aizdomas, ka deputāti metušies aizstāvēt ar Šķēli saistīto biznesu, kas Rīgas konkursā zaudējis daļu tirgus. “Clean R” līdz šim  apkalpoja Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotās mājas. Tās ir divas trešdaļas tirgus. Atkārtota tirgus pārdale ļautu pacīnīties par tā saglabāšanu.

Krišjānis Feldmans

Krišjānis Feldmans
Saeimas deputāts (JKP)

“Nu, es kategoriski nepiekrītu tam. Man, piemēram, ar Šķēli saistīti cilvēki vakar vēl vakarā sociālajos tīkos ir veikuši darbības, lai parādītu, kādi viņi man ir ienaidnieki. Tur ir Edgars Dupats “atsekojies” no manis, “laiko” Daniela Pavļuta tvītus, kas lamā mani, Riekstiņu un citus deputātus no Tautsaimniecības komisijas. Tas arguments par kaut kādām tur interesēm ir pilnīgi muļķīgs. Te vienīgais ir par to, ka mēs vēlamies novērst cilvēku, atkritumu radītāju atdošanu taka verdzībā uz septiņiem gadiem. Tas arī viss.”

Ideju, ka Rīgā jāievieš brīva konkurence, jau decembrī izdomājis Rīgas domes deputāts, mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis no “Jaunās Vienotības” (JV). Tobrīd vēl nebija zināms, kas Rīgā iegūs kontroli pār atkritumiem.

Vilnis Ķirsis

Vilnis Ķirsis
Rīgas domes deputāts (JV)

“Pirmkārt, mēs Rīgas domē rudenī aktīvi cīnījāmies pret “Tīrīgas” monopolu, un pēc tam, kad konkurences padome to apturēja, bija skaidrs, ka nu mēģinās pa sētas durvīm dabūt to pašu “Tīrīgu”, tikai citā izskatā. Nu, kā mēs viņu saucam, “Tīrīgas” kartelis. Pēc būtības iepirkuma nolikums liecināja par to, ka uz to ved. Un mēs arī šobrīd redzam, ka principā tanī iepirkumā ir uzvarējuši tā pati “Tīrīga”, tikai nevis kā veselums, bet pa saskaitāmajiem. Vienīgais veids, kā šo situāciju apiet, ko mēs spriedām, paturēt Rīgā brīvo tirgu. Ko šis brīvais tirgus dotu – ka jebkurā brīdī var ienākt un iziet jauni spēlētāji.”

JKP un JV likuma labojums nozīmē to, ka no 1. janvāra Rīgā atkal būs jauni atkritumu savākšanas noteikumi. Šonedēļ noslēgtie septiņu gadu līgumi zaudēs savu spēku, konkursa dalībnieki varēs tiesāties un prasīt zaudējumu atlīdzību no valsts. Nu jau kārtējiem jaunajiem spēles noteikumiem nav gatava arī Vides un reģionālās attīstības ministrija.

Juris Pūce

Juris Pūce
Vides un reģionālās attīstības ministrs (A/P)

“Ir skaidrs, ka Latvijā var ieviest jebkuru atkritumu savākšanas modeli, tas, kas vienā galā varētu būt pašvaldību monopolu, vai valsts monopolu veidošana šajā jomā. Otrs, otrā pusē ir kaut kāds regulētas konkurences modelis un viens no tiem var būt variants, ka ir licencēšanas kārtība, kur katrs komersants var pieteikties izpildot noteiktos kritērijus, un izvest atkritumus. Šāda modeļa Latvijā šobrīd nav! Lai to ieviestu mums likumā nepietiek ar vienu teikumu, ka Rīgā turpmāk tāds modelis būs. Tā vietā ir vajadzīgs protams komplekss pilns regulējums.”

Līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ir jārada noteikumi, lai brīvā tirgus režīmā firmām būtu pienākums  par saprātīgu cenu apkalpot arī neizdevīgos, pilsētas nomalēs dzīvojošos cilvēkus, jāizdomā, vai tām būs tiesības atteikties no klientiem. Jārada arī uzņēmumu licencēšanas kārtība, lai komersanti pildītu saistības un necūkotu vidi. Ministrs uzskata, ka līdz gada beigām to nav iespējams paspēt.

Juris Pūce

Juris Pūce
Vides un reģionālās attīstības ministrs (A/P)

“Ir vajadzīgs regulējums, kas pilnībā nodrošina pakalpojuma sniegšanu. Atgādināšu, ka atkritumu apsaimniekošana ir arī cilvēka pienākums, ne tikai tiesības un mums ir jānodrošina iespēja cilvēkam šo pienākumu arī realizēt.”

Nu jau gandrīz pavisam atlaistajā Rīgas domē par Saeimā iecerēto galvaspilsētas atkritumu sakārtošanas plānu izturas relaksēti. Pašvaldība savu pienākumu ir izpildījusi, konkurss ir noticis, bet atbildība par nākotni tagad būs uz Saeimas deputātu sirdsapziņas.

Vjačeslavs Stepaņenko

Vjačeslavs Stepaņenko
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs (21.02.20 izstājies no Gods kalpot Rīgai)

“Ņemot vērā sagaidāmās ārkārtas vēlēšanas, tā jau ir daļa no politiskās spēles. Katra politiskā partija grib uz karstā temata mazliet pozicionēties un uzspiest savas idejas gan pārējiem likumdevējiem, gan sabiedrībai, tā ir normāla politiskā cīņa. ”

Satraukti ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Eco Baltia Vide šonedēļ parakstīja līgumu ar Rīgas domi par atkritumu izvešanu. Pēc Saeimas komisijā lemtā tagad nav skaidrs, vai līgums būs septiņus gadus vai tikai pusgadu.

Jānis Aizbalts

Jānis Aizbalts
SIA “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs

“Un tad 1. janvārī viss palaižas, nosacīti palaižas brīvajā tirgū, visām iestādēm tad vēl jāpaspēj līdz 1. janvārim uztaisīt savus iekšējos konkursus, valsts iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības un tad paliks kādi 10-20%, lielākoties tie būs privātpersonas, rīdzinieki ar privātmājām, kuriem tad vajadzēs pirmajā janvārī skriet kaut kur un domāt, kas viņiem vedīs. (NP: Ir tās aizdomas, ka bija tas “Tīrīgas” projekts, ka arī šobrīd nav nekāda konkurence, ka nav nekāda konkurence bijusi, ka šis konkursa rezultāts ir sarunāts.) Nu, kaut vai pirmkārt starpība ciparos. “Tīrīgā” bija divi dalībnieki “Eco Baltia vide” mums bija 20%, un “Clean R” bija 80%, tad šobrīd jau tie ir četri tirgus dalībnieki… Nu, nezinu, var teikt, tā praktiskā lieta, ka Latvijā ir tikai četri privātie operatori. Vienkārši viņu vairāk nav. Un visi kas varēja, visi Rīgas konkursā gribēja ņemt dalību, visi arī ņēma dalību un katrs kaut kādu daļu ir uzvarējis, un tas sadalījums šobrīd ir pavisam sajaukts, “Clean R” paliek 50-51%, mums ir 35% un 15% ir apvienībai “Pilsētvides serviss” un “Lautus”. Tas sadalījums pat procentuāli nekādi nav līdzīgs “Tīrīgai.” ”

Valerijs Stankevičs

Valerijs Stankevičs
SIA “Clean R” izpilddirektors

“Viennozīmīgi, šī iniciatīva no mūsu puses nav atbalstāma. Tāpēc, ka šajā tirgū (biznesā) esmu pārliecināts konkurence notiek par tirgu, nevis tirgū. Tas ir pierādīts fakts, ir arī atbilstoši pētījumi. Šeit būtiska lieta ir infrastruktūra, nevis pakalpojumu sniedzēju skaitam. Mazāka cena pie pilnīgas brīvas konkurences, ko mēģina ieviest šajā konkrētajā gadījumā novedīs pie kā, viņa novedīs pie labākiem nosacījumiem lielākiem atkritumu radītājiem. Respektīvi korporācijām, ražotājiem, vai veikalu tīkliem. Gala patērētājs diemžēl vienalga būs zaudētājs, jo to starpību tarifos kompensēs uz iedzīvotāju pleciem.”

Ja Saeima likumu pieņems, tad var iestāties ļoti interesants juridiskais jūklis. Šā brīža konkursa nosacījumos ietverta atruna, ka tas ir spēkā vai nu septiņus gadus, vai līdz brīdim, kad tiesības apsaimniekot atkritumus Rīgā atgūst “Tīrīga”. Ja Saeima no 1. janvāra ievieš nosacīti brīvo tirgu, tad tiesības vērsties pret valsti var rasties gan “Tīrīgai”, gan četrām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām, kas tagad ir dabūjušas katra kādu daļu galvaspilsētas.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā atkal uzvarēja pašvaldību lobijs. Ar likuma grozījumiem bija paredzēts aizliegt pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas monopolus, kuru pakalpojumi ir dārgāki, nekā privātajiem. Taču deputāti šo normu izņēma. Saeimas sēdē likumam bija jānonāk jau šonedēļ. Tomēr to atlika un darbs turpināsies nākamnedēļ – gan koalīcijas sanāksmēs, gan Saeimas sēdē.