Saeimas atbildīgā komisija rosina medībās atļaut šaut arī pusaudžiem

185 komentāri

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi izmaiņas Ieroču aprites likumā, kas ļautu medībās ieročus izmantot arī pusaudžiem. Ierosinājumu lobē Latvijas Mednieku asociācija (LMA). Priekšlikumu jaunā ieroču aprites likuma tapšanas laikā izbrāķēja gan Iekšlietu ministrija, gan Ministru kabinets. Bet Saeimā mednieki sastapa pretimnākšanu.

Pēc  teroraktiem Francijā un Beļģijā Eiropa 2017. gadā pieņēma direktīvu par ieroču kontroles stiprināšanu. Dalībvalstīm tā bija jāiestrādā likumos līdz 2018. gada septembrim. Mūsu Iekšlietu ministrija izlēma rakstīt jaunu likumu. Steiga bija liela. Lai gan Eiropas Padomes direktīvas mērķis ir ieroču apriti ierobežot, Zemkopības ministrija (ZM) ierosināja, ka attiecībā uz medniekiem varētu būt pretēji.

Katru gadu Latvijas mežos 22 000 mednieku nomedī ap 100 000 briežu, stirnu un cūku. Medīt drīkst personas, kam ir medību apliecība un policijas atļauja rīkoties ar ieroci. To var saņemt tikai no 18 gadiem. Mednieki grib, lai šaut var arī pusaudži. Pret to iebilst tiesībsargs, policija un dabas draugi.

Jānis Dūklavs
bijušais zemkopības ministrs (ZZS)

Iniciatīva radās no pašiem medību kolektīviem, tas tika plaši diskutēts. Ir ārvalstu pieredze, kur tas tā ir, lai jauniešus piesaistītu medību sportam.

Es nevaru tā precīzi pateikt savu viedokli – vai atbalstīt, vai neatbalstīt. Jo es pats šinīs sarunās pats personīgi neesmu iesaistījies, neesmu tur diskutējis ar mednieku kolektīviem un visus tos argumentus es tik smalki nezinu.

ZM piedāvā Ieroču aprites likumā paredzēt izņēmumu, ka medībās ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka uzraudzībā šaut ar bisi var arī 14 gadus un vecāki pusaudži un jaunieši, kas nokārtojuši mednieku eksāmenus. Tas esot nepieciešams, jo mednieku skaits sarūkot, arī jauniešu interese par medībām plok. Bērni esot jāvilina mežā, un iespēja pašiem šaut to veicināšot. Turklāt mednieki tāpat atļaujot pusaudžiem iemēģināt ieročus, lai arī tas ir aizliegts.

Jānis Bārs
ZM Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents

Ja šobrīd tēvs grib paņemt līdzi uz medību torni pasēdēt plecu pie pleca ar dēlu un arī iedot viņam to plinti paturēt, lai tam puikam nebūtu tikai tā, ka viņš ir mocījies un karstumā gājis, līdis caur zariem, caur grāvjiem, caur niedrēm, kāvies ar odiem un par to nekāda prieciņa viņam nav. Bet tā plinte tomēr ir tas vilinājums. Tā viņš diemžēl ir. Tad uz šo brīdi tas var beigties ar divām krimināllietām. Viena krimināllieta ir tēvam par ieroča nodošanu un otra ir tam jaunietim.

ZM neatbalstīja ne Iekšlietu ministrijas darba grupā, ne arī vēlāk valdībā. Iekšlietu ministrija nevēlas, ka tiek vainota nepietiekamā ieroču uzraudzībā, ja medībās kāds pusaudzis ar ieroci izraisīs nelaimes gadījumu.

“Protams, negribētos nonākt to vecāku vietā, kuriem bērni netīšām vai savādāk nodara kaitējumu sev vai apkārtējiem. Saprotams, ka tas ir saistīts ar ļoti lielu atbildību un, protams, ka šādi gadījumi ir bijuši citās valstīs, un, protams, šādi gadījumi arī pēc tam ļoti asi atsaucās uz Iekšlietu ministriju tieši, jautājumā par to, kā Iekšlietu ministrija un kamdēļ Iekšlietu ministrija nav nodrošinājusi šo bīstamo priekšmetu, kas ir ieroči, pareizu apriti, lietošanu, glabāšanu un tā tālāk,” viedokli pauž Iekšlietu ministrijas valsts  sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.

Pagājušā gada beigās Ieroču aprites likums nonāca Saeimā. 12. Saeima likumu pieņēma pirmajā lasījumā bez strīdīgā priekšlikuma. Dienaskārtībā tas atkal parādījās Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur jauno likumu gatavoja 2. lasījumam. To iesniedza nu jau bijušais deputāts Inesis Boķis no Zaļo uz Zemnieku savienības. Tā autori ir Latvijas Mednieku asociācija.

Linda Dombrovska
LMA valdes locekle

Mēs izgājām cauri šaujamieroču direktīvai un sapratām, ka direktīvas 5. pants attiecībā uz šaujamieroču izmantošanu medībās paredz izņēmumu. Proti, pants paredz, ka Eiropas Savienībā šaujamieročus var izmantot tikai no 18 gadiem, izņemot medībās un šaušanai mērķī. Līdz ar to, ejot cauri šīm prasībām, secinājām, ka – kāpēc mums neizmantot šīs tiesības, kas tiek plaši izmantotas citās valstīs.

Komisijas deputāti pagājušajā nedēļā izlēma, ka piekāpsies medniekiem. Deputāti priecājas, ka izdevies atrast labu vidusceļu starp medniekiem, kas prasīja šīs tiesības no 14 gadiem, un policiju, kas grib saglabāt esošo 18 gadu vecumu. Medīt ar bisi varēs 16 gadus veci pusaudži.

“Manuprāt, šis aspekts ir ļoti sabalansēts un komisijai neradās šaubas par to, ka tas būtu sasteigts, vēl jo vairāk, gribu teikt, ka Somija, Zviedrija, Norvēģija, Īrija, vesela rinda citu, arī Vācija, šis regulējums ir ļoti līdzīgs,” uzsver Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP).

Komisija neieklausījās Tiesībsarga biroja speciālistu viedoklī, ka lēmumam trūkst argumentācijas. Tiesībsargs uzskata, ka medību lobija organizācijas manipulē un maldina sabiedrību, lai pierunātu parlamentu pieņemt strīdīgo priekšlikumu.

Juris Jansons
tiesībsargs

Man kā tiesībsargam ir ārkārtīgi svarīgi, runājot par bērnu, par psiho emocionālo veselību vai labklājību, labsajūtu, vai tas tiešām ir pietiekami izvērtēts, vai mums ir pētījumi, kur bērnu psihologi vai citi speciālisti bērnu tiesību jomā sniedz savu viedokli vai pētījumos balstītus secinājumus, jā, tas ir labi, vai – nē, tas ir slikti. Tādu pētījumu nav.

Biedrība ”Latvijas ainavas” jau vairākus gadus strīdas ar medniekiem par lūšu un vilku medībām. Lielie plēsēji, ko Eiropas direktīva ļauj medīt tikai izņēmuma gadījumos, tiekot šauti pārāk daudz un netiek pasargāti pat zvēru mazuļi. “Nelikumīgas medības tiek konstatētas katru gadu, medību pārkāpumu tiešām ir daudz, un jautājums, vai uz šī fona šajā kontekstā būtu adekvāti šobrīd pieņemt šādu lēmumu,” noteica biedrības valdes locekle Astrīda Notte.

Astrīda Notte
biedrības “Latvijas ainavas” valdes locekle

Vēl ir jautājums par direktīvas sugām, kas pie mums Latvijā tiek medītas ļoti intensīvi. Medību sezona ir ļoti gara. Vilcēniem 15. jūlijā, kad sākas vilku medības, ir tikai knapi trīs mēneši. Ja šajā procesā piedalās jaunietis ar ieroci rokās, nevis dzinēju medībās, nevis kā dzinējs, bet piedalās šajā procesā, nogalināšanas procesā, tad mums tas ir nepieņemami.

Medniekiem iebildumi nepatīk. Viņi uzskata, ka nevienam nav ne tiesību, ne zināšanu, lai varētu diskutēt, ko mežā drīkst un ko ne. Medību pārkāpumi neesot daudz, tie gadās kā jebkurā sfērā.

“Sabiedriskā diskusija ir vajadzīga. Bet to, ko es esmu dzirdējusi no daudziem medniekiem, ir jautājums, kāpēc sabiedrība pēkšņi sāk viņiem mācīt kā audzināt viņu bērnus. Jo mums ir bērnu tiesību aizsardzības likums, kas uzliek primāro atbildību par bērnu tiesībām rūpēties vecākiem, un mums ir cilvēktiesību normas un konvencijas, kas pasaka tieši to pašu, ka vecāki var savus bērnus audzināt, atbilstoši savai pārliecībai, protams, likuma ietvaros, mēs nemēģinām izkāpt ārpus likuma, mēs gribam padarīt tās vecāku tiesības šajā gadījumā likumīgas,” papildina Dombrovska.

Jānis Bārs
ZM Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents

Par kontroles trūkumu noteikti nepiekrītu. Jo.. vai dieniņās. Pilnīgi rokas nolaižas. Rokas nolaižas, nevis no tā, ka jārunā, nevis ar ekspertiem, bet jārunā ar cilvēkiem, kas jautājumā neorientējas, un šajā gadījumā nedomāju jūs, bet domāju tautas ekspertus, kuri šos jautājumus pārsvarā uzdod masu informācijas līdzekļos un savus pieņēmumus pozicionē kā sabiedrības viedokli. Ir rakstīts, ir stāstīts, cilvēki vienkārši neņem pretī.

Pašu mednieku vidū nav vienprātības, ko jaunās likuma normas atļaus un ko – ne. Priekšlikuma iesniedzējs Inesis Boķis uzskata, ka jaunajiem medniekiem nevajadzētu piedalīties dzinēju medībās, kur iesaistīts liels skaits cilvēku, bet tikai individuālajās. Tāpat nav skaidrs, vai ieroča īpašnieks arī pats varēs medīt, kamēr paralēli uzraudzīs jaunieti, kam būs nodots otrs ierocis. Bārs uzskata, ka par to būs jālemj ieroča īpašniekam. Papildu ierobežojumus nevajagot.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ir tikai vīriešu dzimuma deputāti. Otram dzimumam, kas komisijā nav pārstāvēts, savu viedokli būs iespēja izteikt ceturtdien, kad Saeima likumu skatīs otrajā lasījumā.