Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

47 komentāri

Latvijā ekskomunistu pozīcijas joprojām ir spēcīgas. Tie ir valdībā un vada piecas Saeimas komisijas. Likums prasa uzrādīt čekas ziņotāja statusu, ja cilvēks kandidē vēlēšanās, bet nekur nav teikts, ka jādeklarē sava komunista pagātne.

Saeimā šādu deputātu ir vismaz 19. Pieci no “Saskaņas” (Igors Pimenovs, Jānis Ādamsons, Ivans Ribakovs, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs), pa vienam deputātam no Reģionu apvienības (Mārtiņš Šics), “Vienotības” (Juris Šulcs) un Sudrabas partijas paliekām (Gunārs Kūtris). Divi ekskomunisti pārstāv Nacionālo apvienību (Andris Buiķis, Kārlis Krēsliņš).

Visvairāk bijušo komunistu ir ZZS – deviņi (Augusts Brigmanis, Aija Barča, Andris Bērziņš, Andris Siliņš, Ainārs Mežulis, Jānis Vucāns, Inesis Boķis, Jānis Trupovnieks, Valdis Skujiņš), ja vien partijā nav bijis arī Latvijas armijas ģenerālis, iepriekš PSRS Iekšlietu karaspēka majors Juris Vectirāns (1987. gadā beidzis Minskas Augstāko Milicijas skolu, vadījis Augstākās padomes un Latvijas Drošības dienestu, tagad ZZS). Viņš vienīgais no Saeimas deputātiem atteicās no paskaidrojumiem par savu pagātni, jo par šādu interesi bija aizvainots.

Foto: Ekrānšāviņš no video

Zināmākais Saeimas komunists ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas Pieprasījumu komisijas un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, Saldus rajona LKP komiteju vadīja no 1985. līdz 1987.gadam).

Skarbākais stāsts par Brigmaņa komunista pagātni ir aculiecinieku atmiņas, kā 1987. gadā viņš licis vest kūtsmēslus uz Oskara Kalpaka piemiņas vietu. Pats Brigmanis šādu rīcību noliedz.

Partijas struktūrās ilgi strādājusi Aija Barča (Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, iestājusies partijā 70.gados, strādājusi Liepājas izpildkomitejā, vēlāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kļuvusi par Saeimas deputāti no LSDSP saraksta, ilggadējā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja. Tagad pārstāv ZZS sastāvā esošo Liepājas partiju).

Aija Barča
Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja (ZZS)

“Nekā personīga”: Vai esat bijusi komuniste?

Barča: Esmu.

“Nekā personīga”: Kad iestājāties?

Barča: Vai. Grūti pat pateikt, tas bija 70.gados.

“Nekā personīga”: Kāpēc iestājāties?

Barča: Iestājos tādēļ, ka tai laikā to prasīja mans ieņemamais amats, es biju vienas vidusskolas direktora vietniece. Audzināšanas darbā.

Barča darbojusies Liepājas izpildkomitejā un tur vadījusi pilsētas partijas organizāciju.

Kompartijas funkcionārs bijis “Vienotības” frakcijas deputāts Juris Šulcs (LKP iestājies 80.gadu sākumā. 17 gadus bijis Tukuma mērs, bijis partijā “Latvijas ceļš”, paša izveidotajā partijā “Tukuma pilsētai un novadam”, tagad “Vienotības” frakcijā). Darbs partijā arī viņam palīdzēja mūsdienās izvirzīties par Tukuma mēru.

Juris Šulcs
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs (“Vienotība”)

“Nekā personīga”: Bet toreiz darba vajadzībām vajadzēja to?

Šulcs: Protams.

“Nekā personīga”: Ko Jūs strādājāt toreiz?

Šulcs: Es biju arī pašās beigās. Mani ievēlēja par partijas komitejas otro sekretāru, kad nometa, jo bija tā demokrātiskā forma, ka partijas konferencē nometa iepriekšējos partijas sekretārus un tad ar ziediem, ar lielu tautas atbalstu ievēlēja par partijas otro sekretāru. Un pēc tam mēs arī šo partiju sagrāvām.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Latvijas Bērnu fonda prezidents, LKP iestājies 1960. vai 1970. gadā, vada Saeimas Publisko un revīzijas komisiju, bijis biedrs Jaunajā partijā un Latvijas ceļā, darbojies Komjaunatnes struktūrās) kompartijā iestājies 70.gados, jo to prasījusi viņa darbavieta meliorācijā.

Andris Bērziņš
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priešsēdētājs (ZZS)

“Nekā personīga”: Vai Jūs esat bijis komunists?

Bērziņš: Mmm. Jā.

“Nekā personīga”: Kad iestājāties?

Bērziņš: Es neatceros.

“Nekā personīga”: 60.gadā, 70.gadā?

Bērziņš: Es neatceros. Es neatceros. Izstājies esmu 80…neatceros, kurā gadā.

“Nekā personīga”: Kādā pirmorganizācijā bijāt?

Bērziņš: Nu, autotransporta uzņēmumā.

“Nekā personīga”: Un tur visi stājās?

Bērziņš: Nu, nu, nu, tā tas bija. Jūs man tādu ekspresjautājumu uzdodat tagad. Tā kā, es jums nevaru pašlaik tā vēsturiski tik precīzi pateikt.

Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (LKP iestājies 1986. gadā, matemātikas doktors, 10 gadus Ventspils augstskolas rektors, partijas “Latvijai un Ventspilij” biedrs) par komunistu kļuvis 1986. gadā. Esot bijis viens vienīgs mērķis – sagraut partiju no iekšienes.

Universitātē kompartijas rindas bija papildinājis arī bijušais partijas “No sirds Latvijai” līderis Gunārs Kūtris (LKP iestājās 1982. gadā, savulaik vadījis Finanšu policiju, bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, 10 gadus bijis Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tagad Saeimas prezidija sekretārs), kā arī Nacionālās apvienības deputāts Andris Buiķis (LKP iestājās 1972. gadā, matemātikas profesors, bijis “Jaunā laika” un “Vienotības” biedrs).

Andris Buiķis
Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Nu es izstājos 1989. Mēs Salaspilī tur ļoti nopietni strādājām. Klaucēns pie mums bija, man neļāva runāt, es viņam uzdevu riebīgus jautājumus. Tad Mihailovs, kas bija interfrontē, tas ar neļāva vispār runāt.

Gunārs Kūtris
Saeimas prezidija loceklis

“Nekā personīga”: Kad iestājāties ?

Kūtris: 1982. gadā.

“Nekā personīga”: Kāpēc?

Kūtris: Lai varētu palikt par pasniedzēju universitātē. Pateica, ka vajag iestāties, pretējā gadījumā. Tad, kad jau bija par pasniedzēju, tad bija kvotas, tad nevarēja būt.

“Nekā personīga”: Kas Jums tā teica?

Kūtris: Kolēģis.

“Nekā personīga”: Un cik ilgi sabijāt partijā?

Kūtris: Nu…80., kad viss izjuka. Atmoda – 1986., 87., – tā apmēram.

1989. gadā, gadu pirms padomju savienības sabrukuma par komunistu kļuva bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis, kurš padomju gados vadījis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmumu (LKP iestājās 1989. gadā, bijis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmuma vadītājs, vēlāk ilgus gadus Valmieras mērs no “Tautas partijas”, vēlāk izveidoja savu partiju “Valmierai un Vidzemei”, šogad no tās izstājās, lai pievienotos ZZS, bet viņu neuzņēma vietējā Valmieras LZS nodaļa).

Līdzīgā kārtā gadu PSKP pavadīja arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (iestājies LKP 1989. gadā, vairākkārt bijis Balvu mērs no TB/LNNK, tagad pievienojies ZZS) un deputāts Ainārs Mežulis (LKP pievienojies 1989. gadā, bijis Smiltenes mērs. Bijis “Latvijas ceļā”, LPP/LC un Reģionu aliansē, tagad ZZS).

Ainārs Mežulis
Saeimas deputāts (ZZS)

“Nekā personīga”: Kāpēc iestājāties?

Mežulis: Tāpēc, ka tajā laikā es man neļāva skolā strādāt.

“Nekā personīga”: Bijāt direktors?

Mežulis: Skolotājs.

Arī Ivanam Ribakovam vajadzējis stāties partijā, jo to prasījis darbs skolā. Viņa komunista stāžs – četri gadi (LKP iestājies 1986. gadā, bijis direktors divās Rēzeknes skolās, no 2002. gada “Saskaņas” Saeimas deputāts).

Ir arī komunisti veterāni, cilvēki, kas partijā iestājušies 60. gados. Aiz pārliecības. Piemēram, tagadējais cīnītājs pret skolu latviskošanu Igors Pimenovs (iestājies LKP kaut kad padomju gados, Atmodas laikā darbojās Tautas frontē, kopš 2005.gada “Saskaņas” aktīvists), Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (LKP iestājies 1967. gadā, strādājis partijas centrālkomitejā, bijis valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, Rīgas mēra Gundara Bojāra vietnieks, 2015. gadā “Saskaņa” viņu izvirzīja par Valsts prezidenta kandidātu) un pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš (LKP iestājies 1969. gadā, vēlāk bijis LSDSP un kreiso spēku koalīcijā “Darbs un taisnīgums”, bijis Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieks).

“Toreiz es biju pietiekami jauns, man tas tika piedāvāts un es iestājos. Es biju strādnieks un arī pēc tam biju strādnieks, tad nebija saistīts ne ar kādiem karjeras jautājumiem, ne ar ko. Es biju tā audzināts, ka toreiz bija padomju laiki,” norāda Siliņš,

Sergejs Dolgopolovs
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs (Saskaņa)

“Nekā personīga”: Kad iestājāties partijā?

Dolgopolovs: Tik sen tas ir bijis, 1967. gadā laikam.

“Nekā personīga”: Kāpēc iestājāties?

Dolgopolovs: Man patika tie ideāli, kas tur bija.

“Nekā personīga”: Kur Jūs strādājāt tolaik ?

Dolgopolovs: Tai laikā es strādāju rūpnīcā.

Jānis Ādamsons (PSKP iestājās armijā, no 1979. līdz 1992.gadam dienējis PSRS, vēlāk Krievijas flotē, iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, bijis “Latvijas ceļā”, LSDSP, “Saskaņā”), Mārtiņš Šics (PSKP iestājies 80. vai 70. gados, 10 gadus vadījis Katastrofu medicīnas centru, bijis Rīgas domes deputāts no Pilsoniskās savienības, tagad Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāts) un Kārlis Krēsliņš (PSKP iestājās 1966. gadā, PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, 15 gadus pasniedzējs Žukova kara akadēmijā, Latvijas aizsardzības akadēmijas rektors, NBS Štāba priekšnieks, kandidējis no ZZS, vēlāk pieslējies NA) kompartijā nokļuva padomju armijā. Tur neesot bijis citas izejas kā vien kļūt par komunistu.

Deputātam Ivanam Klementjevam par komunistu vajadzējis tapt, lai sasniegtu rezultātus sportā (LKP iestājies 1985. gadā, sporta pedagoģijas doktors, bijis Rīgas domes, tagad “Saskaņas” Saeimas deputāts).

Vēl lielāka par Saeimas komunistu kopu ir komjauniešu frakcija. Jebkurš, kas mācījies skolā padomju gados, kļuvis par komjaunieti.

Valdis Kalnozols
Saeimas deputāts (ZZS)

Man liekas, ka visi bija komjaunieši

Aivars Meija
Saeimas deputāts

Nu, kurš tad nebija komjaunatnē.

Komjaunatnes funkcionāru zināmākais veterāns ir “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

“A, kā es varēju neiestāties? Es strādāju par lielu priekšnieku celtniecībā un bija jābūt,” norāda Urbanovičs.

TOP komentāri

  • martins
  • Pensionāre
    +28 +24 -4

    Pensionāre

    BRIGMANI,netēlo muļķi.To amonjaka ūdeni un to Sudika mēslaino kūdru taču tajā naktī veda un pie Kalpaka izgāza.Vietējie visu ļoti labi atceras,kas deva pavēles un tās nakts kontroli uz Liepājas ceļa.
    Tāpat Barča ,toreiz bija komuniste,tagad baigā patriote.Toreiz lēma,tagad lemj. Tikai neviens nav aizmirsis ,ka paša maks ir pirmā vietā.raujas kur tik var tikt klāt.
    Nu neļausim sevi muļķot un cirpt kā aitas.
  • jānis gansons
    +16 +16 0

    jānis gansons

    šulcs- par kompartijas rindu graušanu izmests.
    vucāns- lai grautu kompartiju.
    un tagad jūs prostitūtas graujat Latviju.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl