5 komentāri

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šonedēļ vērsās prokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā, lai izvērtētu Saeimas darbinieku, iespējams, nolaidīgu vai pat ļaunprātīgu rīcību. Informācija ir slepena, jo saistīta ar finanšu izlietojumu drošības nodrošināšanai parlamentā. Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka runa ir par jaunās Saeimas ēkas rekonstrukciju, kur pieļauts, ka telpas Saeimas Nacionālās drošības komisijas slepenajām apspriedēm restaurējuši būvnieki bez industriālās drošības sertifikāta.

Trauksmi par to, ka Saeimas slepenā Nacionālās drošības komisija savas apspriedes notur telpās, kur nav droša telefonsakaru slāpēšana, cēla vēl iepriekšējais komisijas vadītājs, eksprezidents Valdis Zatlers. Savās pēdējās pilnvaru dienās viņš izstrādāja nolikumu, kas paredzēja jaunu, daudz stingrāku kārtību, kā tiek organizēts darbs ar klasificētas informācijas apriti un aizsardzību Saeimā, kurš par to atbild un kāda ir parlamenta sadarbība ar specdienestiem. Zatlers bija drošs, ka Saeimas nopirktajā jaunajā namā, Jēkaba ielā 6/8, rekonstrukcijas laikā tiks radītas modernas, slepenības režīmam piemērotas telpas. Tomēr tas tā nenotika.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Nacionālās drošības komisijas sēdes bija ieplānotas jaunās ēkas cokolstāvā aiz režģotajiem logiem. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem ir skaidrs, ka tagad šeit apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts. Vēl vasarā žurnālā ”Latvijas Būvniecība” tika izrādītas tikko restaurētās telpas Jēkaba ielas namā. Arī kāda pagrabstāva telpa, kas, iespējams, ir tā, kur bija plānotas slepenās Nacionālās drošības komisijas sēdes. Saeimas administrācijas izpilddirektors Valdis Ziemelis žurnālam stāsta, ka par jaunās ēkas ekspluatācijas vieglumu vai problēmām vēl esot grūti izteikties, jo ēku pamazām apgūs rudenī. Tad arī bija pirmie signāli par to, ka ēkas rekonstrukcijā Saeima pieļāvusi brāķi.

“Tas bija novembris, decembris, kad mēs sapratām, ka kaut kas darīts nepareizi,” saka Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. “(NP: Un tā pirmā rīcība bija izveidot izmeklēšanās komisiju?) Jā!”

Jauno ēku parlaments iegādājās par 2,5 miljoniem un par 5 miljoniem eiro restaurēja. Projekta autori bija ”Arhis Arhitekti”, būvnieks ”Velve”. Apakšuzņēmēji – “RE&RE” meistari, elektrību un vājstrāvas ievilka Māra Martinsona pārstāvētais ”Moduls”, par mehāniskajām sistēmām atbildēja ”Lafivents”, bet stiklotās konstrukcijas lika ”Alumax group”. Nekā personīga noskaidroja, ka četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem, ieskaitot arhitektu biroju, būvnieku, “Moduls” un “Alumax group” nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību. Bet tas nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.

Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja (VL-TB/LNNK)

Saeimā pēdējā laikā ir atklāts pārkāpums, kas ir atklāts pārkāpums, kas ir saistīts ar naudas līdzekļu tēriņiem saistībā ar drošības prasībām.Vairāk komentāru nebūs.

Atklātie konkursa organizētāju un būvniecības uzraudzītāju pārkāpumi apspriesti arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē. Tā iepazinusies ar dienesta izmeklēšanas ziņojumu un izlēmusi, ka informācija jāvērtē arī no krimināllikuma viedokļa.

Solvita Āboltiņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja (“Vienotība”)

Ziņojumā minēta tāda informācija, kas tomēr baudīja visu komisijas locekļu – gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātu – viedokli, ka faktus nepieciešams izvērtēt kompetento iestāžu ietvaros. Un NDK lēma nosūtīt informāciju gan SAB, Drošības policijai, gan prokuratūrai. Lai saskatītu, vai tur nav saskatāmi kādi ļaunprātīgi pārkāpumi.

Kārlis Seržants, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs (ZZS)

Jānoskaidro ir, vai tā bija ļaunprātība, muļķība, aizmāršība vai kaut kas tam līdzīgs. Tad arī šī informācija tiks sniegta.

Dienesta izmeklēšana ir pabeigta, taču šobrīd notiek būvniecībā iesaistīto Saeimas darbinieku atbildības izvērtēšana. Aizdomas par neizdarībām svarīgajā būvniecības iepirkumā krīt uz agrāko Drošības policijas pārstāvi Jāni Gulīti, kuru bez konkursa iecēla par Saeimas Iekšējās drošības vadītāju pirms vairāk nekā diviem gadiem. Vēlāk amatā pazemināja, līdz viņš Saeimu pavisam pameta pērn rudenī. Viņu darbā Saeimā pieņēma tagadējais Saeimas administrācijas izpilddirektors Valdis Ziemelis.

Valdis Ziemelis, Saeimas administrācijas izpilddirektors

(NP: Jūs tur redzat arī kādu savu atbildību?) Piedodiet, es negribu atbildēt, kamēr nav viss beidzies, kamēr es nezinu, nekādus rezultātus, es nevaru atbildēt. (NP: Bet tā izmeklēšana, kas notiek tiesībsargājošajās iestādēs, jūs tā uztrauc?) Neesmu lietas kursā.

Dienesta izmeklēšanā minēts arī ilggadējā Saeimas kancelejas direktora Māra Steina vārds. Viņu gan no drošības jautājumiem parlamentā atbīdīja pēc datoru zādzības atklāšanas Saeimas plenārsēžu zālē. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka jaunās Saeimas ēkas būvniecības priekšdarbi sākās vēl krietni pirms Steina amata pienākumu sašaurināšanas.

Māris Steins, Saeimas kancelejas direktors

Par būvniecību es neatbildu. Prezidijs acīmredzot ir iecēlis kādu citu, jo vispār par sadarbību ar drošības institūcijām es pārtraucu atbildēt 2014. gada 5. augustā.

Saeimas prezidija locekļi pēc dienesta ziņojuma izlasīšanas ir pārliecināti, ka vainīgajiem Saeimas darbiniekiem būs disciplinārsodi, taču atturējās minēt, vai kādam draud arī atbrīvošana no amata.

Gunārs Kūtris, Saeimas sekretāra biedrs (No sirds Latvijai)

Tā kā šī informācija ne visa šobrīd ir publiski pieejama, tad varu teikt, ka pēc tiem rezultātiem kāds cilvēks tiks sodīts. Visticamāk, jau tie ir administrācijas cilvēki, nevis deputāti, jo tas ir saistīts ar Saeimas kā institūcijas, iestādes darbu. Es domāju, tur jāseko kādam sodam, ne prezidijs par to lemj.

Izmeklēšana par savu tuvu kolēģu pārkāpumiem ir tā sarūgtinājusi Saeimas administrācijas ģenerālsekretāri Karinu Pētersoni, ka pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas viņa nolēmusi darbu Saeimā atstāt.

Karina Pētersone, Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre

Tas skar manus tuvus kolēģus, ar kuriem esmu bijusi līdzgaitniece ilgus gadus, un man tas ir smagi, un, tā kā tas ir tik smagi, tāpēc es pieņēmu šo lēmumu. Es izdarīšu visu, kas nepieciešams, lai izvērtētu notikušo un katra atbildību tajā. Bet tas nav viegli.

Pētersone pēc vienošanās ir nolēmusi darbu Saeimā atstāt no 1. marta. Kas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās viņas vadītajai komisijai jāpabeidz izvērtēt, kuriem Saeimas darbiniekiem būs jāatbild par smagajiem pārkāpumiem.

Video

TOP komentāri

  • Elīna Mikijanska
  • Linda Viña
    +1 +1 0

    Linda Viña

    Kāpēc Saeimā ir slepeno apspriežu telpa? Es zinu, ka Rīgas domē dodas pagrabā, lai apspriestu iepirkumu procentus, kur jāslēdz mobilie laukā. Saeimā arī tikpat slimi?
  • Yuris Kovalenko
    0 0 0

    Yuris Kovalenko

    attapaas tikai tagad?paraak daudz nosleepumu saak palikt,vai varbut lai vienkarshi uztaisiit kadu daargo tiesu par pilsonu nodokliem

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl