Komentāri

Partijas sola palielināt pensijas, mazināt nodokļus, padarīt zāles lētākas, bet jaunās Saeimas un valdības pirmais darbs būs nākamā gada budžets. Tas daļēji jau ir gatavs un lemšanu atlikt nevarēs.

13. Saeima uz pirmo sēdi sanāks 6. novembrī. Tobrīd vecā valdība jau būs izstrādājusi nākamā gada valsts budžetu, bet jālemj par to būs jaunajam parlamentam. Likums ļauj vēlēšanu gadā budžetu pieņemt četrus mēnešus pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Ja par valdību neizdosies vienoties raiti, valsts turpinās dzīvot pēc 2018. gada budžeta. Tas apturēs reformas veselībā, banku uzraudzībā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS): Banku sektors, kas ir visnotaļ trausls. Mēs esam jauno likumu par kontroli nodevuši parlamentam. Ceram gan, ka oktobrī to apstiprinās, bet pašam dienestam jāsāk strādāt. Tā ir lieta, ko var sabeigt, ja kāds ļoti grib, bet pagaidām viss ir kārtībā.

“Nekā personīga”: Vai Jums ir kādas indikācijas, ka kāds vēlētos sabeigt?

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS): Es domāju, ka šajā sektorā – ar to visu čaulas kompāniju, nerezidentu, tai skaitā uzturēšanās atļauju nolikšanu malā un faktiski likvidāciju – ir ļoti daudz neapmierināto, kas pilnīgi noteikti var mēģināt arī atgriezt jautājumu dienaskārtībā.

Nākamā valdība mantos šīs valdības uzsāktas reformas, ko apturēt būtu ļoti grūti – jauno izglītības satura ieviešanu, pārmaiņas veselības aprūpes finansēšanā.

“Nedrīkstētu pievilt ne ārstus, ne visus veselības nozarē strādājošos – tos, kas gaida tālāko soli gan algu pacelšanai, protams, arī pilnveidot e-sistēmu. 1. janvārī parādīsies arī ziņas par to, cik tad mums patiesībā ir to, kas nepiedalās – nemaksā nodokļus, bet ir darbspējīgi. Noteikti būs vai nu likums jāprecizē, vai arī jāizdara kādas citas darbības,” norāda Kučinskis.

Valdība vēl cer paspēt pabeigt mājokļu atbalsta programmu īres namu būvēšanai un apstiprināt OIK likvidēšanas plānu. Taču vairs nepaspēs tikt galā ar pašvaldību reformu.

Kučinskis skaidro: “Jautājums, kas bija rīcības plānā par sadarbības teritorijām, no VARAM, ejot cauri visām pašvaldībām, bija noplicināts tik tālu, ka tas uz Saeimu nav vairs nekur liekams. Tas nozīmē, ka nākamajai valdībai un Saeimai jādomā, kā aktivizēt pašvaldības.”

Arī parlamentam ir darbi, ko tas cer pabeigt līdz nākamā sasaukuma pirmajai sēdei – pieņemt Trauksmes cēlēju likumu, kā arī izlemt, vai Valsts prezidentu turpmāk vēlēs atklātā balsojumā. Savukārt tas, vai prezidents būs tautas vēlēts – būs jālemj jau nākamajai Saeimai.

Pie nepadarītajiem darbiem paliks sodu politikas maiņa, jo nav līdz galam izstrādāts jauns Administratīvo pārkāpumu procesa likums.

Gaidis Bērziņš
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (VL-TB/LNNK)

Daļa likumprojektu ir saistīti ar jaunā Administratīvās atbildības likumprojekta ieviešanu. Šobrīd komisija skata trešajam lasījumam šo likumprojektu, mums ir apmēram 350 priekšlikumu. Mēs ļoti ceram, ka šī Saeima izskatīs. Līdz ar šo likumprojektu, ja Saeima atbalstīs, būs jāgroza virkne likumu saistībā ar sodu politikas maiņu kopumā. Viena daļa likumprojektu ir saistīta ar šo likumu. Tātad tas būs nākamās Saeimas atbildības jautājums. (“Nekā personīga”: Šis likums jau gandrīz četrus gadus ir lietvedībā.) Jā, šis likums ir pilnīgi jauns likums. Juridiskā komisija kopā ar Krimināltiesību politikas apakškomisiju faktiski šo likumprojektu ir kardināli pārstrādājusi. Mēs ļoti ceram, ka šis darba rezultāts arī tiks pieņemts gan komisijā, gan Saeimā vēl šajā sasaukumā.

Vēl no 11. Saeimas ir mantots likumprojekts par pašvaldību referendumiem. Arī 12.Saeima to nodos tālāk 13. Saeimai.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs (“Saskaņa”) Sergejs Dolgopolovs: Man, godīgi sakot, nav īpašas pārliecības, ka mēs paspēsim pašvaldību referendumu likumu pabeigt.

“Nekā personīga”: Kāpēc tas neizdevās līdz šim?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs (“Saskaņa”) Sergejs Dolgopolovs:  Tāpēc, ka uz trešo lasījumu ir iesniegti tādi priekšlikumi, tai skaitā no Ministru kabineta, no ministrijas, kuri principā maina likuma būtību, līdz ar to sāksies diskusija. Godīgi sakot, tāda, kas var nevainagoties ar rezultātiem pozitīviem.

Vairs nepagūs pieņemt jaunu Valsts dienesta likumu, ar kuru bija iecerēts ieviest augstāku atbildību valsts dienestā strādājošajiem un atklātus konkursus uz visiem amatiem. Nebūs arī grozījumu Valsts kontroles likumā, kas ļautu piedzīt zaudējumus no amatpersonām, kas pieļāvušas pārkāpumus.

“Valsts kontroles likums otrajā lasījumā ir iestrādāts tā, – ja viņu palaistu uz trešo lasījumu, tad tur var būt… Jūs jau redzat, kas tagad notiek parlamentā, tur var notikt viss kaut kas. Tāpēc komisija ir vienojusies atstāt to nākamajai Saeimai,” min Dolgopolovs.

Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas deputāti rosināja uz izmeklēšanas laiku atņemt centrālās bankas vadītājam pilnvaras vadīt banku.

Jānis Vucāns
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs (ZZS)

Šis te likums… Jūs ziniet, ka bija 25. septembrī Eiropas tiesa, kurā skatīja gan Rimšēviča kunga, gan Eiropas Centrālās bankas prasības, un tas lēmums mūsu komisijā bija tāds – iekams nav šī tiesas sprieduma, no kura izejot mēs varam lemt par tālākajām darbībām, tad arī tālākas rīcības attiecībā uz grozījumiem likumā par Latvijas Banku acīmredzot nebūs.

Visdrīzāk, ka nē, visdrīzāk, ka tas likumprojekts paliek uz nākamo Saeimu.

Nu jau aizejošā 12. Saeima ar mainīgām sekmēm cenšas pieņemt dažus nozīmīgus lēmumus. Iecere samazināt ātro kredītu procentu likmes pirms galīgā lasījuma izčākstējusi, un tās vietā nācis ierosinājums aizliegt ātro kredītu reklāmas. Toties lielā steigā deputāti virza “čekas maisu” publiskošanu. Nepilnu mēnesi pirms parlamenta pilnvaru beigām galīgajā lasījumā šim likumam iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumu.

Inese Laizāne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja (VL-TB/LNNK)

Es nevaru nosaukt kā savādāk, – ka tā bija vēlme, lai šī Saeima nepieņemtu šo likumu.

Gandrīz pusi no priekšlikumiem bija sagatavojusi VDK zinātniskās izpētes komisija, bet tos iesniedzis – deputāts Veiko Spolītis. Lai procesu paātrinātu, atbildīgā komisija tos visus noraidīja.

“Arhīvam līdz 3.decembrim tiek nodoti “.pdf” formātā no Totalitārisma seku likvidēšanas centra. Līdz gada beigām pirmā daļa, kas ir kartotēkas un dažādi statistiskie dokumenti tiek publiskoti internetā, visi pārējie dokumenti tiek publiskoti līdz nākamā gada maijam,” skaidro Laizāne.

Iveta Maura
Satversmes aizsardzības biroja preses sekretāre

Aģentu vārdu publiskošana ir sensitīvs jautājums, jo arī šobrīd drošības iestādes – nav noslēpums – strādā un sadarbojas ar cilvēkiem, kurus sauc par aģentiem vai uzticamības personām, un šī sadarbība ir ļoti būtiska, lai drošības iestādes varētu pildīt savas likumā noteiktās funkcijas. Mēs, kā drošības iestāde, protams, jūtam to satraukumu, kas notiek apkārt saistībā ar aģentu vārdu publiskošanu.

VDK dokumentu publiskošana internetā vēl jāapstiprina nākamajā Saeimas sēdē. No jaunās Saeimas būs atkarīga arī Latvijas nostāja par tālāku bēgļu uzņemšanu. Šis jautājums Eiropadomes dienaskārtībā varētu nonākt nākamā gada sākumā.

Lasi vēl