5 komentāri

Šajā piektdienā, pēc septiņus mēnešus gaidīšanas Ogres rajona tiesa beidzot uzrakstīja pilno spriedumu lietā, kurā apsūdzēts Ogres mērs. Spriedumu nolasīja jau pavasarī, taču trīs reizes atlika tā rakstīšanu. Likums šādu izņēmumu pieļauj tikai vienu reizi. Ārkārtas pārbaudē par darba organizāciju Ogres rajona tiesā, atklājies, ka spriedumu kavējusī tiesnese krimināllietās bieži atliek vai groza iztiesāšanas laiku. Pirmajā instancē neizskatīta kāda lieta “guļ” jau 17 gadus. Pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta.

Tiesnese Zeltīte Kusiņa karjeru sākusi, kā izmeklētāja, ilgu laiku bijusi prokurore, līdz 2005. gadā nonāca Ogres rajona tiesā. Oktobrī tieslietu ministra izveidota komisija ārkārtas pārbaudē šajā tiesā konstatējusi vairākus trūkumus. Viens no tiem – pārāk ilgie termiņi tiesneses Kusiņas skatītās lietās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Krimināllieta par kādas auto avārijas izraisīšanu pirmās instances tiesā atrodas jau astoto gadu. Sēdes atliktas piecas reizes, vairākkārt grozīts iztiesāšanas laiks un divas reizes lieta vispār noņemta no izskatīšanas. Katra nākamā tiesas sēde nozīmēta pēc gada vai pat ilgāk. Cietušie sūdzējušies ministram, ka tiek pārkāptas viņu tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

 

Egita Gintere
TM Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktore

Ir tiešām argumenti, kuros ir vērts ieklausīties un tie nav no tiesneša puses ietekmējami. Tajā pašā laikā ir jāatceras viena lieta – procesu vada tiesnesis un viņš ir tas, kurš ir atbildīgs par lietas izskatīšanas ilgumu.

 

Ar Kusiņas vadītās prāvas gaitu medijos neapmierinātību izteikuši arī Ogres pašvaldības policista izraisītā avārijā bojāgājuša puiša radinieki. Vēl kāda Kusiņas tiesvedībā esoša lieta nav izskatīta 17 gadus.

 

Arnis Naglis
Ogres rajona tiesas priekšsēdētāja p.i.

(NP: Jūs zinājāt un zināt, ka tiesneses lietvedībā atrodas lieta, kas nav izskatīta 17 gadus? Bet gribu pateikt, ka šī lieta ir saņemta mantojumā. Bet es gribētu pateikt, ka tie apstākļi ir tādi, ka nav tā, ka tiesnese ļaunprātīgi būtu gribējusi šo lietu neizskatīt.)

 

Komisija atklājusi, ka astoņos gadījumos nav ievēroti saprātīgi termiņi. Tieslietu ministrs šonedēļ pret Kusiņu ierosinājis disciplinārlietu.

Pirmais tiesneses komentārs sarunā ar “Nekā personīga” ir skops. Tomēr nākamajā dienā viņa skaidro, kāpēc komisijas un ministra kritikai nepiekrīt. Viņa septiņus gadus krimināllietas šajā tiesā skatījusi praktiski viena un neizskatītās lietas esot tikai sekas lielajai slodzei. Viņas lietvedībā patlaban ir vairāk nekā 100 lietu.

 

Zeltīte Kusiņa
Ogres rajona tiesas tiesnese

Mums stabils otrs tiesnesis sāka strādāt, tad mēs bijām divas. Un tad lēnām, pamazām tas starplaiks starp sēdēm sāka samazināties. Bet tas nav dažu mēnešu jautājums. Es, ticiet man, ne ar prieku, ne ar baudu skatos uz tām atlikušajām lietām, kuras joprojām ir manā tiesvedībā un kurās es nevaru nonākt pie gala rezultāta.

 

Tiesnese Kusiņa pavasarī pabeidza skatīt krimināllietu, kur par naudas izspiešanu grupā apsūdzēts arī Ogres mērs Egils Helmanis. 27. martā Helmani pasludināja par vainīgu un piesprieda viņam naudas sodu. Pilno spriedumu pēc divām nedēļām kā solīts tiesnese neuzrakstīja. Tas nebija pieejams arī divos citos nozīmētajos datumos, bet tika pabeigts tikai šonedēļ, 1. decembrī. Tiesnese skaidro, ka šo septiņu mēnešu laikā, nav varējusi uzrakstīt spriedumu, jo slimojusi.

“Jā, es neaprēķināju savus spēkus, nosakot šo 31.oktobri. Atgriežoties ne tik labā formā. Jā, es pārsteidzos, diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir un es noteicu citu datumu šo pirmo decembri,” saka tiesnese.

Atlikt pilna sprieduma sastādīšanu krimināllietā var tikai vienu reizi. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja tagad vērtē, vai pret tiesnesi Kusiņu nav rosināma vēl viena disciplinārlieta.

Egils Helmanis, kuram tiesnese kavēja sprieduma rakstīšanu, ir Nacionālās apvienības biedrs. Tieslietu ministrs pārstāv to pašu partiju. Tiesnese domā, ka pastiprinātā interese no tieslietu ministrijas par viņas darbu ir cieši saistīta ar notiesājošo Helmaņa spriedumu.

 

Zeltīte Kusiņa
Ogres rajona tiesas tiesnese

Vai es varu atļauties kritizēt ministru? Diezin vai. Taču teikšu pēc būtības, neiztiesātās lietās prasīt paskaidrojumu, manā skatījumā šādā griezumā, to varētu traktēt kā ietekmēšanu, jo neiztiesāta lieta ir diezgan sensitīva. Un mums ir ļoti jāuzmanās, lai mēs kādu viedokli nepaustu vēl pirms gala lēmuma.

 

Tieslietu ministrija ārkārtas pārbaudes tiesās veikusi arī iepriekš. Četros gadījumos atklātais bijis pietiekams, lai rosinātu disciplinārlietas pret tiesnešiem. Ministrija uzsver, ka tiesu priekšsēdētājiem ir vienlīdz liela atbildība par lietu skatīšanas ilgumu.

 

Egita Gintere
TM Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktore

Ja ir zināms, ka tiesnesis ilgstoši slimos, tad varbūt ir vērts izvērtēt iespēju un pārdalīt lietas, lai neizskatītās virzās tomēr uz priekšu. Jo no ministrijas nevar gaidīt, ka mēs sāksim pārdalīt lietas, norādīsim, kas ir jādara tiesnesim. Tiesas priekšsēdētājam ir savas pilnvaras un pienākumi, viņš ir uz vietas tiesā, viņam jāizvērtē situācija, lai lietas ietu uz priekšu.

 

 

 

Arnis Naglis
Ogres rajona tiesas priekšsēdētāja p.i.

(NP: Bet, cik tālu tā ir jūsu atbildība, ka jūs redzat tiesneses noslodzi, bet lietas nepārdalāt?) Es varu pateikt, ka mums tiesā ir divas tiesneses , kuras skata krimināllietas, un otram slodze nav mazāka. To atbildību jūs ar viņu nedalāt? Es uzskatu, ka nē. Katram tiesnesim ir jāatbild par savu rīcību, par lietu skatīšanu saprātīgos termiņos.

 

Jau nākamgad pavasarī Ogres rajona tiesa beigs pastāvēt kā atsevišķa tiesa. To, saskaņā ar tiesu teritoriālo reformu, pievienos Jelgavas tiesai.

Saņem notifkācijas par jaunākajām ziņām! Izvēlies ziņas, izklaide vai abus!
Kas ir notifikācijas?

TOP komentāri

  • Sandra
    +1 +1 0

    Sandra

    Dažiem rosina disciplinārlietas, dažiem nerosina, dara kā vajag un pēc ''deguniem'', kad problēma ir sistēmā un ''augšās''. Es, piemēram saņēmu rājienu vienā no disciplinārlietām par to, ka lēmumu prasībā, kur ir ap 85-86 prasītāji, rakstīju 7 darba dienas, bet likumā noteikto termiņu nokavēju 10 dienas, lai gan prasību saņēmu tikai pēc 3 dienām (iepriekš CPL lēmuma pieņemšanas termiņš par lietas ierosināšanu 3 kalendārās dienas, tagad 7 dienas),tas ir, ka tīšām nepildu pienākumus un novilcinu lietas pieņemšanas izskatīšanu. Te jāpiebilst, ka pēc atvaļinājuma saņēmu uzreiz ap divdesmit lietām, un vienā no tām 85- 86 prasītāji, kā arī izskatīšanā vēl bija tekoši nozīmētās steidzīgās lietas. Varbūt, ja mēs ar palīgu būtu ņēmušas klāt naktis, tad būtu ātrāk, bet likumā noteiktais 3 dienu termiņš, skaitot no reģistrācijas tiesā, jau bija notecējis, kad saņēmu lietu. Te jāpiezīmē, ka sodu uzlika pēc gada, kad lieta jau bija pie cita tiesneša, kurš rezultātā lietu izbeidza, jo ar dokumentiem apstiprinājās tas, kas bija norādīts manā lēmumā par lietas atstāšanu bez virzības, pieprasot papildus dokumentus. Tā, lūk safabricē disciplinārlietas, kad vajag kādu pārmācīt par ''nepaklausību''.
    Kā arī, vajag papētīt cik efektīvi, pie tam, rakstiskā procesā, strādā administratīvās tiesas- tās novilcina lietu izskatīšanu tik ilgi, ka efektīva aizskarto tiesību atjaunošana, vairs nav efektīva, nav aktuāla un nav iespējama, pat veicina iestādes tālāku prettiesisku rīcību pret personu, arī konkrēti pret mani, jo tur turpina darboties mobings un bosings par ''nepaklausību'', kas apaudzis ar jauniem ''moberiem'' (tā zin.lit.) bet par to būs atsevišķs raksts, un man ir ļoti daudz tēmas un pierādījumi par ko rakstīt, kas man ļoti patīk, un piepildīt sapni par žurnālistiku, bet īstu un patiesu, jo problēma ir sistēmā, vajadzībās un savējos.
    Sūdzības par iestāžu lēmumiem un amatpersonām pirms 2004.gada, kad izveidoja administratīvās tiesas, skatīja vispārējās tiesas un tās bija jāizskata mēneša laikā. Administratīvās tiesas, kurām lieta būtu jāizskata ne ilgāk kā mēneša laikā katrā instancē, ņemot vērā kādos termiņos jāatbild uz personu iesniegumiem un iestādēm jāpieņem lēmumi, bet kad lieta nonāk administratīvā tiesā, tad jāsecina, ka vispār nebija jēgas meklēt taisnīgu tiesu, jo uz tiesu ātrie termiņi, kas noteikti citām iestādēm, nedarbojas,- tad kāda jēga bija izveidot administratīvo tiesu?!. Taisnīga tiesa nozīmē arī taisnīgu un adekvātu lietas izskatīšanas termiņu. Administratīvā procesa likumā ir norādīti tiesību principi, kas patiesībā tie tiek ignorēti, un rodas iespaids, ka administratīvās tiesas radīja kā šķērsli personai ātri un efektīvi saņemt taisnīgu tiesas spriedumu.
  • Sandra
    0 0 0

    Sandra

    Vēl papildus, noskatījos video kā G.Kūtris aizstāv mūžīgo priekšsēdētāju amatu un tam cauri ''spiežas'' garantēt sev darbu Augstākajā tiesā, ja netiks ievēlēts atkārtoti, bet G.Kūtrim un pārējiem juristiem, kam nav zināms, kas notiek tiesu sistēmā, iesaku sāk ar pirmās instances tiesu un tur tā labi pastrādāt, paskatoties tautai acīs!!!
  • Sandra
    0 0 0

    Sandra

    Ja es nebūtu 2005.gadā kandidējusi uz Liepājas tiesas priekšsēdētāja amatu, tad tik daudz represiju no Liepājas tiesas priekšsēdētāja I.Jaunģelžes puses nebūtu. Viņš pats rosināja disciplinārlietas un pats disciplinārkolēģijā arī lēma, kā arī citādā veidā realizēja mobingu un bosingu, ļaunprātīgi izmantoja savu amatu, līdz mani noveda līdz veselības sabrukumam. Priekšsēdētāji protams nevēlas atstāt savus krēslus, jo viņiem ir liela vara, lielāka nauda, ir savstarpēji saistīti un nosaka visas tiesu varas politiku, par kuru tauta un uzņēmēji tik daudz sūdzas. Vienreiz man Liepājas tiesas priekšsēdētājs I.Jaunģelže uz maniem iebildumiem par notiekošo tiesu sistēmā, atteica kā savā ''privātā bodītē'',- ja nepatīk, ej prom, bet es taču studēju un pilnveidoju savas zināšanas, lai veidotu tiesisku valsti. Ja parlaments neierobežos šo patvaļu, kas saistīta ar varaskāri un citu tiesnešu noniecināšanu, tas ir bīstami demokrātiskas valsts iekārtai, jo cilvēktiesības jau tā tiek rupji pārkāptas. Šī iesēšanās ir liela stagnācija, mūžīgās varas un pārrākuma sindroms. Ja Liepājas tiesā būtu bijis domājošs un gudrāks priekšsēdētājs, tad viņš nebaidītos par savu krēslu, un atbalstītu tiesnešu aktivitātes tiesu sistēmas uzlabošanai, bet pie varas esošajiem tas nav vajadzīgs Man safabricēja disciplinārlietas, iemina dubļos, lai gan es cīnījos ne tikai par tiesiskumu vispār, bet arī par pašu tiesnešu tiesībām - gan par apmaksu par dežūrām brīvdienās, par izdienas pensiju, panācu, ka disciplinārkolēģijas lēmumus var pārsūdzēt, iepazīties ar materiāliem, atmaksā ceļu uz Rīgu utt., ar ko es nokaitināju ''augšas'', kas tām ''nebija ienācis prātā ''. Tiesu sistēmā ir stagnācija no apakšas līdz augšai, un arī visatļautība, paskatieties to tiesu priekšsēdētāju sejās, kas par visu varu grib saglabāt tos krēslus, un rodas jautājums, cik viņi paši ir spējīgi atgriezties tiesnešu smagajā ikdienas darbā, studēt un risināt jautājumus koleģiāli?! -

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 2

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl