“Rixport” norvēģu īpašnieki no Latvijas valsts šķīrējtiesā prasa piedzīt 65 miljonus par neīstenotu biznesa parku lidostas teritorijā

12 komentāri

Parīzē šonedēļ noslēgusies norvēģu investoru prasības izskatīšana starptautiskajā arbitrāžā pret Latvijas valsti.

Spriedums vēl nav pasludināts, bet prasījuma summa par it kā investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu ir iespaidīga – norvēģu avoti ziņo, ka no Latvijas valsts tiek prasīti  65 miljoni eiro.

Norvēģi bija iecerējuši celt biznesa ēku kompleksu pie lidostas Rīga, taču iecere neīstenojās. Uzņēmēji neveiksmēs vaino Latvijas pusē mainītos attīstības plānus. Taču Satiksmes ministrija, kas ir lidostas īpašniece, apgalvo, ka tā nevar atbildēt par kapitālsabiedrības uzņemtajām saistībām un pārāk ambiciozu biznesa projektu.

Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par prioritāti vēl būdams premjera biedrs Einara Repšes valdībā. Ambīcijas tikai pieauga pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā 2004. gadā. Šlesers apņēmās, ka Rīgai jākļūst par nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru. Desmit gados jāsasniedz 10 miljonu pasažierus gadā, kas prasīja termināļa paplašināšanu. Ar ekskluzīviem līgumiem Šlesers uz Rīgu atveda vairākas zemo cenu lidsabiedrības, pasažieru skaits tiešām sāka ievērojami kāpt.

Laikā, kad lidostai tika solīta grandioza attīstība, krāniem un buldozeriem to pārvēršot līdzīgu citām metropoles lidostām, Rīgā ar savu piedāvājumu ienāca norvēģu investori. Viņi solīja viesnīcas, konferenču zāles, biroja ēkas un autostāvvietu. Lidostai patika biznesa centra autoru iecere un tā savu zemi iznomāja uz 25 gadiem ar tiesībām līgumu vēl pagarināt.

Starptautiskā konkursa uzvarētājs “Staur Eiendom” un vēl divām norvēģu kompānijām piederošais SIA “Rixport” attīstību sāka ar biroja ēkām, paplašinātā termināļa priekšā bija ieplānota viesnīca un daudzstāvu autostāvvieta. Kopējais iecerētais investīciju apjoms biznesa centra pirmajā kārtā –  430 miljoni eiro.

Taču sākās neplānotas izmaiņas. “Rixport” bija lidostai jāatdod atpakaļ viens no četriem nomātajiem gabaliem, jo zeme bija nepieciešama termināļa infrastruktūrai. “Rixport” pilnībā piederoša firma uz cita zemes gabala sāka celt biroju ēku, taču drīz sabiedrība kļuva maksātnespējīga. Ēku bankrota procedūrā nopirka cita meitas sabiedrība, un šī nepabeigtā celtne netālu no lidostas termināļa stāv joprojām.

Tika izbūvēts pievedceļš, bet ar to arī visas investīcijas apstājās. Ekonomikā iestājās dziļa krīze, norvēģi un lidosta meklēja risinājumu. Tomēr sarunas nedeva rezultātus un “Rixport” vērsās pret lidostu Latvijas tiesā. Divās tiesu instancēs spriedumi bijuši labvēlīgi lidostai. Nesagaidot, ko lems Augstākā tiesa, ”Rixport” īpašnieki vērsās starptautiskajā investīciju šķīrējtiesā. Šoreiz atbildētājs ir Latvijas valsts.

Agnese Medne
zvērināta advokāte, SIA “Rixport” pārstāve

Pārkāpums ir investīciju līguma nepildīšana, kas ir investoru ieguldīto līdzekļu tāda kā piesavināšanās, angliski “creeping expropriation”. Tas ir pamats. Cita pamata nav.

Bizness neesot devis cerēto, jo lidostas attīstības plāni nemitīgi mainījušies. Tā esot arī valsts atbildība. “Rixport” atsaucas uz Aigara Kalvīša valdības laika rīkojumu par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju, kurā viens no mērķiem minēta arī lidostas biznesa parka pabeigšana līdz 2010. gadam. Investoram neesot bijis iespējams plānot tālāku 23 hektāru lielās teritorijas attīstību, kamēr Mārupes novada būvvaldē tapis jauns detālplānojums.

“Galvenais traucēklis bija attīstības plānu maiņa. Plāni, ko nosprauž Latvijas valsts, galvenokārt, Satiksmes ministrijas personā, kas mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā. Nekustamā īpašuma attīstīšanā vieta ir vissvarīgākā un, ja kāds sola vislabāko vietu un to nepilda, tad tas ir saistību pārkāpums,” norāda Medne.

Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa norāda: “Tas tā gluži nav. Lidostā ir realizēti vairāki projekti. Pēc tā paša detālplānojuma, kas neapmierināja konkrēto komersantu. Līdz ar to, tas atspoguļo tikai divas iespējas, vai nu projekts bija sagatavots ar nepietiekamiem biznesa aprēķiniem, vai arī bija vēlme izdarīt izmaiņas detālplānojumā, kas projektu mainītu.”

Investors prasa atlīdzināt zaudējumus un cerētos ienākumus no neuzceltā biznesa parka Rīgā. Norvēģu reģionālais laikraksts “Adresseavisen” raksta, ka no Latvijas valsts norvēģu investors cer piedzīt 65 miljonus eiro.  Investīciju politikai veltītā mājas lapā minēta cita summa – 26 miljoni.

Agnese Medne
zvērināta advokāte, SIA “Rixport” pārstāve

Konkrētu ciparu es nedrīkstu izpaust, bet tie ir zaudējumi, kurus investors sagaida, ka būs iespējams piedzīt no Latvijas valsts starptautiskas šķīrējtiesas ceļā.

“Rixport” pārstāvji Latvijā ar lidostas valdi centušies izlīgt un prasījuši kompensāciju. “Nekā personīga” zināms, ka 2013. gadā norvēģu pārstāvju vārdā pie lidostas valdes uz sarunām gājis arī advokāts Aldis Gobzems.

Uģis Zeltiņš
zvērināts advokāts, lidostas “Rīga” pārstāvis

Zinot, kāda ir dažu investoru prakse citās valstīs, es varu minēt, ka tas ir veids, kā motivēt valsti izlīgt un likt valstij samaksāt kaut kādu atkāpšanās summu. Mainoties politiskajai situācijai, varbūt kāds varētu cerēt, ka šāds izlīgums kļūst ticams.

Lēmums neizlīgt, bet tiesāties tika pieņemts Māra Kučinska (ZZS) valdības laikā. Satiksmes ministrijas pusē arbitrāžā strādā starptautisks advokātu birojs no Šveices Lalive.

“Pēc manas pieredzes, ja ņem advokātu, (arī šobrīd valstij ir kaut kāds uzvaras procents). Un, ja izredzes ir ne mazāk par 70%, tad arī šī izšķiršanās ir. Ja ir lēmums iet uz zaudējumu, man šķiet, tādus lēmumus neviena valdība nepieņem,” norāda Kučinskis.

Savukārt bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) pauž: “Es domāju, ka tā prasība ir pilnīgi nepamatota. Ja uzņēmējs neko neizdara, mēģina izspiest naudu, neļauj attīstīties arī lidostai, es domāju, nav nekādu izredžu viņiem šajā tiesvedībā vinnēt.”

Viens no Šlesera mantojumiem gan lidostai jau maksājis pusotru miljonu starptautiskajā šķīrējtiesā. Toreiz par Šlesera laikā slēgta līguma nepildīšanu arbitrāžā vērsās īru zemo cenu lidsabiedrība “Ryanair” un prāvu vinnēja. Spriedums norvēģu investoru prasībā pret Latvijas valsti sagaidāms pusgada laikā.

Ar “Rixport” saslēgtie nomas līgumi vairs nav spēkā. Lidosta atturējās no jebkādiem komentāriem, ko plāno darīt ar atbrīvotajām zemēm. Lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce kādā intervijā teikusi, ka no kļūdām vajagot mācīties, un visa lielā teritorijā noteikti vairs netikšot nodota viena attīstītāja rokās kā iepriekš.