43 komentāri
Rīgas plāns nodegušās vēsturiskās mājas Kalnciema ielā vietā paredz 12 stāvu augstceltni
DĀVIS ŪLANDS, F64

Pirms 105 gadiem būvētā jūgendstila dzīvojamā ēka Kalnciema ielā nepieder pašvaldībai. Taču dome, nenoskaidrojot aizdomīgā ugunsgrēka izcelsmi, rīkojās zibenīgi. Un nolēma graustu nojaukt. Turklāt par saviem līdzekļiem. Viss kvartāls, kur nams atrodas, pieder lielai Igaunijas nekustamo īpašumu firmai. Ugunsgrēks un nama straujā nojaukšana ir negaidīta veiksme īpašniekam, jo nodegušā grausta vietā varēs būvēt jaunbūvi un nebūs jāievēro vecās, kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves ierobežojumi. Jaunajā pilsētas plānā šajā kvartālā atļauts būvēt augstceltnes.

Divi jūgendstila nami kvartālā, ko ieskauj Raņķa dambis, Kalnciema un Daugavgrīvas iela, nolaisti lēnām pārvērtās par graustiem jau vairāk nekā desmit gadus. Tiem vairākkārt mainījās īpašnieki, tomēr namus neviens neatjaunoja. Rosība sākās naktī uz 25. novembri, kad vienā no pamestajiem namiem izcēlās ugunsgrēks.

Ugunsdzēsēji liesmas slāpēja četras dienas. Kad dzēsēji savu darbu bija pabeiguši, Rīgas domes Īpašuma departamenta eksperti izlēma, ka palikušie mūri jānojauc līdz drošam līmenim. To atļāva darīt bez projekta un saskaņošanas, jo tam nebija laika.

“Šodien es ierosināju sasaukt operatīvo sanāksmi, lai apspriestu situāciju, kas šobrīd notiek ar šīs mājas konservācijas darbiem pirmkārt, un risināt jautājumus par satiksmes ierobežojumiem,” sacīja Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Lielākā daļa ēkas jau ir nojaukta. Nav vairs pagalmā korpusa, gar Kalnciema ielu no sešiem stāviem palicis tikai pusotrs. Neskarta ir tikai fasāde uz Raņķa dambi. Tai paredzēts nojaukt tikai augšējo stāvu.

 

Oļegs Burovs

Oļegs Burovs
Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs (GKR)

Šeit es gribu vēlreiz pateikt. Šobrīd viss notiek, lai likvidētu pašsabrukšanas iespējas. Lai ēka paša nevar sabrukt.

 

Izmeklēšanu par grausta aizdegšanos sākusi policija, taču pagaidām nekādus secinājumus par ugunsgrēka iemesliem tā neatklāj. Aizdomas rada tas, ka ēka nodegusi laikā, kad lemts par tās iekļaušanu valsts aizsargāto kultūras pieminekļu sarakstā. Ja nams būtu aizdedzies pēc tam, kad atzīts par pieminekli, īpašniekam tas būtu jāatjauno iepriekšējā izskatā.

 

Inguss Vircavs

Inguss Vircavs
Rīgas būvvaldes vadītājs

(NP: Un ko tur tagad var būvēt vietā? Vai īpašnieki jau ir nākuši uz būvvaldi kaut ko konsultējušies, kas tur varētu vietā parādīties?) Pie manis viņi nav nākuši. (NP: Ko tur var būvēt?) Atbilstoši attīstības plānam. Nu, sešus stāvus tur, protams, var būvēt. Ideāli būtu, ja viņi paņemtu to pašu vēsturisko projektu, pārrēķinātu slodzes un kaut ko līdzīgu. Bet nu nebūsim… Tas būtu utopiski cerēt, ka viņi viens pret vienu atjaunos jūgendstila ēku. Tas arī varbūt nav nemaz tik ļoti nepieciešams. Galvenais, ka tam jaunajam apjomam ir jābūt ar pievienotu vērtību, tas ko mēs arī izvirzīsim, ka ir nepieciešams integrēt tās vēsturiskās vērtīgās fasādes daļas, kas beigās tiks saglabātas. Tas ir viens. Un otrs, ka ir jābūt nolasāmām nākošajām paaudzēm, ka tur vēsturiski ir bijis šāda veida apjoms.

 

Rīgas teritorijas plānojums šajā vietā ļauj būvēt sešstāvu namus. Taču šobrīd pašvaldība gatavo jaunu plānu, kas te atļaus būvēt 12 stāvu augstceltnes un pat debesskrāpi.

Jauno teritorijas plānojumu izstrādā Pilsētas attīstības departaments. Pirmoreiz publiskai apspriešanai projekts nodots pagājušā gada sākumā. Tagad tiek gatavota otrā redakcija. Jaunajā plānā samazinātas teritorijas, kur pieļaujamas augstceltnes. Kvartālā, kur atrodas nodegusī māja, ir otrādi. Līdzšinējais apbūves augstums bija seši stāvi. Jaunajā plānā attīstības departamenta speciālisti to palielinājuši uz divpadsmit.

 

INESE SIRMĀ

Inese Sirmā
Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietniece

(NP: Attiecībā uz šo zemes gabalu, jums nenāca īpašnieki un nestāstīja: “ļaujiet mums te būvēt 12 stāvus?”) Nē, nav mums nākuši. Par Āgenskalnu mums ir salīdzinoši maz priekšlikumu.

 

Visi īpašumi kvartālā, kurā atrodas degušais nams, pieder Igaunijā reģistrētai kompānijai “Novira Capital”. Igaunijā tā ir nopietna nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības kompānija. Trīs gados firma Tallinā uzbūvējusi un renovējusi dzīvokļus un birojus vairāku desmitu tūkstošu kvadrātmetru platībā.

Kalnciema ielas un Raņķa dambja seštūkstoš kvadrātmetru plašo kvartālu “Novira Capital” īpašumā ieguva no septembra. Uzņēmumam tas izmaksājis vismaz divarpus miljonus eiro. Kvartālā ir trīs īpašumi un kā pēdējo decembrī firma izsolē nopirka tobrīd jau nodegušo ēku Kalnciema ielā 2b.

Lursoft dati liecina, ka ugunsgrēka brīdī īpašums faktiski bija Novira Capital saistītu personu kontrolē. Tas bija reģistrēts firmai “K2B”. Valdes loceklis tajā ir Igaunijas pilsonis Augusts Kaars. Viņš un “Novira Capital” pārstāvis Aleksejs Nikolajenko ir juristi Igaunijas juridiskajā firmā “Novira Corporate Services”.

Rakstiskā atbildē raidījumam “Nekā personīga” Nikolajenko skaidro, ka ugunsgrēks jaunajam īpašniekam bijis nepatīkams pārsteigums. Tā kā firmai šajā kvartālā jau piederēja divi īpašumi, tā izsolē pirkusi arī trešo.

 

Aleksejs Nikolajenko
Novira Capital pārstāvis

Īpašuma Kalnciema ielā 2b iegāde tika plānota jau vairākus mēnešus, zinot, ka tajā atrodas cienīga ēka, ko varēsim renovēt. Diemžēl situācija ir mainījusies un mums ir jāmaina visi plāni. Tas ir fakts, ka mēs viennozīmīgi nebūvēsim 12 stāvu ēku nodegušās vietā, bet šobrīd ir pāragri runāt, ko un kad ir plānots tur būvēt. Ugunsgrēks mums ir nepatīkams pārsteigums, un tas viennozīmīgi samazināja īpašuma vērtību.

 

Lai gan eksperti atzīst, ka nodegušais nams un tam blakus esošais grausts ir kultūrvēsturiski nozīmīgas jūgendstila būves, līdz šim valsts tās neaizsargāja. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tagad apņēmusies to steigšus mainīt, pieminekļu sarakstā iekļaujot uguns neskarto piecstāvu būvi. Viss kvartāls būs pieminekļa aizsardzības zona.

 

Jānis Asaris

Jānis Asaris
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas nodaļas vadītājs

Šī Pārdaugavai ļoti nozīmīgā, es teiktu panorāmas ziņā, vieta zināmā mērā ir pakļauta apdraudējumam. Tas bija viens no iemesliem. Protams, ka mēs izvērtējam, jo šī iekļaušana process ir ļoti svarīgs un arī sarežģīts, jo tas zināmā mērā uzliek apgrūtinājumus īpašniekiem uz kādu laika periodu un tai pat laikā jārēķinās ar to, ka ja gadījumā mēs iekļaujam un īpašnieki nepiekrīt, tad ir iespējamas arī kādas finansiālas saistības, jo viņi ir tiesīgi prasīt kādas kompensācijas.

 

Procedūru abu namu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pārvalde sāka jau maijā un kopš oktobra gaidīja īpašnieku reakciju. Pēc ugunsgrēka pārvalde procesu apturēja. Atbildes no nama īpašniekiem joprojām neesot. Pārvaldē to tulko kā klusējošu piekrišanu.

Lai arī blakus esošais nams būs piemineklis, īpašniekam nebūs pienākums atjaunot degušā nama fasādes tās iepriekšējā izskatā.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl