Rīgas pašvaldības policija izsprūk no izmeklēšanas par fiktīvi nodarbinātajiem

6 komentāri

Partija “Saskaņa” un GKR koalīcija ieies vēsturē ar fiktīvajiem konsultantiem pašvaldības kapitālsabiedrībās. Reti kurš pašvaldības uzņēmums iztika bez šādiem cilvēkiem, kam partijas piederība ļāva tikt pie darba, kur nav jāstrādā, bet ir stabila alga.

Opozīcijas deputātiem tas kļuva par azartisku izaicinājumu, atmaskot, kur vēl “saskaņieši” salikuši savējos. Radās aizdomas, ka tādi cilvēki ir arī Rīgas pašvaldības policijas vadībā.

“Rīgas namu pārvaldnieks”, “Rīgas satiksme”, Centrāltirgus un daudzi citi pašvaldības uzņēmumi partijas “Saskaņa” valdīšanas laikā bija kļuvuši par ērtu naudas avotu partijas cilvēkiem. Aizdomas krita arī uz pašvaldības policiju, taču KNAB kļūdas dēļ pārbaude nenotika.

Pašvaldības policija ar 1000 darbiniekiem ir viena no lielākajām pilsētas pārvaldes struktūrvienībām. Tā ir tieši pakļauta domes priekšsēdētājam. Policijas priekšniekam ir plašas pilnvaras veidot struktūru, radīt jaunas štata vietas. Dienesta vadības atbalsta nodaļā strādā arī divi partiju cilvēki. “Saskaņietis” Raimonds Rublovskis un  ”Gods kalpot mūsu Latvijai” biedrs Raimonds Nitišs.

“Uz četriem pieciem inspektoriem sanāk pa vienam vadošam darbiniekam, kas nav samērīgi. Tāpat daudz darbinieku izteicās, ka nav pat saprotama šo daudzu vadošo personu loma, ar ko tad viņi ikdienā vispār nodarbojas, kāds tad ir viņu pienesums pašvaldības policijas darbam. Par šīm personām bija rakstīts šis iesniegums, lai attiecīgi pārbauda šos faktus un veicot pārbaudi konstatētu citas personas, kas nav leģitīmas,” saka Rīgas domes deputāts Valters Bergs (Jaunā Konservatīvā partija).

Abiem iesniegumā minētajiem pašvaldības policijas darbiniekiem ir daudz kopīga. Abi 90. gados bijuši Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta darbinieki,  kur viņu kolēģis bija bijušais pašvaldības policijas šefs, vēlāk “Rīgas satiksmes” valdes loceklis no partijas “Gods kalpot Rīgai” Jānis Geduševs. Gan Nitišs, gan Rublovskis ir bijuši austrumu cīņu sporta organizāciju pārvaldē. Abi ir šovasar dibinātās Demokrātijas aizsardzības biedrības valdē.

Raimonds Nitišs pašvaldības policijā ir no 2010. gada. Paralēli viņš ieņem amatus daudzās sabiedriskās organizācijās. Pirms diviem gadiem viņš bija arī Ķekavas domes deputāts. Policijā Nitišs ir galvenais speciālists sadarbības jautājumos starp valsts un pašvaldību iestādēm, atbild par sadarbību ar citu valstu dienestiem, sadarbības vizītēm un pieredzes apmaiņas braucieniem. “Nekā personīga” aptaujātie bijušie un esošie kolēģi apliecina, ka viņš tiešām strādā.

Citādi ir ar otru iesniegumā minēto politiski aktīvo Raimondu Rublovski. Viņš sešus gadus ieņem galvenā speciālista stratēģiskās plānošanas jautājumos amatu. Līdz šim darbā parādījies reti. Kolēģi par viņa darba rezultātiem nav dzirdējuši, vadības sanāksmēs nav piedalījies, lai arī atbild par visas iestādes attīstību.

Bijušais RPP Zemgales pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Zariņš saka: “Viņi sanāksmēs nepiedalījās, es viņu, it īpaši Raimonda Rublovska funkcijas līdz pēdējam brīdim nekad nebiju sapratis un arī nesapratīšu, ko viņš tur darīja. Viņš bija politiski ielikts.”

Savukārt Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass norāda: “Es esmu tiešām pateicīgs par to, ka mūs liktenis ir savedis kopā, un es viņam piedāvāju šo te darbu. Strādāt pēc viņa profila, strādāt pašvaldības policijā.”

Lūkass apgalvo, ka abi divi ir vajadzīgi darbinieki, ko viņš uzaicinājis darbā. Abiem ir militāra pieredze armijas štābos stratēģijas jautājumos. Arī policijā viņu uzdevums ir rakstīt stratēģijas un plānot.

“Visi jautājumi, kas saistīti ar Rīgas pašvaldības policijas stratēģisko plānošanu, kas skar attīstību. Tas nav tikai kaut kāds futūristisks mērķis, mēs skatāmies reāli uz situāciju, mēs redzam, ka mums ir problēmas ar personālu. Mēs redzam problēmas ar mūsu spēku nepietiekamību, mūsu uzdevums ir noskaidrot to situāciju, kurā vietā mēs esam vis vis pieprasītākie. Tas ir viņa reālākais darbs. Protams arī gatavot stratēģisko plānu, policijas attīstības ilgtermiņa un arī īstermiņa, pie kā mēs aktīvi strādājam. Sekot viņa izpildei, šie ir viņa uzdevumi. Protams, ņemot vērā šo divu darbinieku specifiku, pastāv šad tad iespēja, ka viņi veic darba pienākumus attālinātā režīmā, jo nu vienkārši runājot mēs nestrādājam pie konveijera, darba specifika ļauj strādāt attālināti,” saka Lūkass.

Uz “Nekā personīga” lūgumu parādīt lietvedības ierakstus par Rublovska izstrādātiem ziņojumiem, vai atzinumiem, policijā norādīja, ka rakstu darbi nav reģistrēti. Turklāt daļa viņa darba ir mutvārdu konsultācijas sarunās un diskusijās.

Otrdien, kad “Nekā personīga” ieradās uz iepriekš pieteiktu interviju pašvaldības policijā, arī Rublovskis atradās savā kabinetā. Viņa darbs esot gatavot teorētiskus pamatus, uz kura pēc tam var balstīt praktisko policijas darbu.

“Nekā personīga” saruna ar Rublovski

“Nekā personīga”: Un kā var pārbaudīt Jūsu darbu?

Rublovskis: Lūdzu, šeit ir viens no pēdējiem ziņojumiem. Rīgas pašvaldības policijas iespējamās attīstības tendences. 21 gadsimta drošības izaicinājumu apdraudējumu kontekstā. Tas ir viens no

“Nekā personīga”: Un kas ir tas, ko Jums ir izdevies panākt, Jūs jau te droši vien ilgāku laiku strādājat.

Rublovskis: Nu man izdevies panākt, ka.. Pateicoties tam, ka mums ir tiešām tāda ļoti izglītota vadība, kas saprot draudus, kas ir nākotnē paredzami, ka šeit es redzu mūsu uzdevumu tajā, ka mēs reaģētu uz kaut kādām problēmām, bet viņas apzinātu, zinātu un būtu gatavi. Otrs, pie kā es strādāju, ir ASV policijas problemātika un vai un kā tas var ietekmēt policijas struktūru, tai skaitā Latvijā.

Pašvaldības policijas darbiniekiem nav aizliegts iesaistīties politikā. Rublovskis no 2014.gada bija partijas “Saskaņa” biedrs. Neveiksmīgi kandidējis uz Saeimu. Sešu gadu laikā partijai ziedojis 2000 eiro, biedru naudās samaksājis 3000 eiro.

“Nekā personīga” saruna ar Rublovski

“Nekā personīga”: Es gribēju prasīt par Jūsu partijas piederību.

Rublovskis: Es vairs neesmu nekādā partijā.

“Nekā personīga”: Jūs bijāt “Saskaņā”.

Rublovskis: Es biju, bet vairs neesmu.

“Nekā personīga”: Kad Jūs izstājāties?

Rublovskis: Vasarā.

28. jūlijā reģistrēta Demokrātijas aizsardzības biedrība, kur Rublovskis ir valdē. Tur darbojas arī  A/S “Latvijas gāze” valdes locekle Elita Dreimane, kas 2015. gadā bija spiesta aiziet no Valsts kancelejas direktores amata, kad viņai anulēja pieeju valsts noslēpumam. Valdē ir arī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, savulaik atlaistais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks, tagad sporta funkcionārs Māris Liepiņš  un odiozais publicists Sandris Točs. Viens no biedrības mērķiem ir popularizēt Latvijas valstiskumu kā vērtību, ņemot vērā arvien pieaugošo pārnacionālo veidojumu ietekmi uz Latvijas dalību dažādās starptautiskajās organizācijās.

“Nekā personīga” saruna ar Rublovski

Rublovskis: Demokrātijas aizsardzības biedrība ir biedrība. Un LR satversmē ir ierakstīts, ka biedrošanās tiesības ir neatņemamas pilsoņa tiesības. Tā ka šeit es domāju neviens neko pārmest nevar.

“Nekā personīga”: Bet tur mērķi ir politiski.

Rublovskis: Nē, to Jūs sakāt.

“Nekā personīga”: Tad tur nebūs partijas uz tā bāzes?

Rublovskis: Es neapgalvoju šobrīd neko. Jūs apgalvojat.

“Nekā personīga”: Jums ir daudz dažādu amatu. Kā Jūs varat strādāt vēl pašvaldības policijā, domāt stratēģiskus plānus, ja jūs vēl cik septiņas..

Rublovskis: Nu piemēram kur? Es vairs neesmu olimpiskās komitejas izpildkomiteja. Tas nekādā veidā neietekmē manu darbu.

Seko uzskaitījums.

Rublovskis: Un kā tas ietekmē manu darbu? Nekā. Jūs tiešām domājat, kā mēs TO darām darba laikā? Mums ir vakari, sestdienas svētdienas.

Tiesībaizsardzības iestādes nepārbaudīja, vai Rublovskis tiešām sešus gadus ir plānojis stratēģijas, vai vienkārši skaitījies policijas štatā. Deputātu iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) izskatīts nedēļas laikā un nosūtīta atbilde, ka pārbaudi nav nepieciešams veikt, jo abi kungi nav amatpersonas un nav saņēmuši algu. Tā izrādījās kļūda.

“Viņi ir iekļauti kā štata vienības un saņem atalgojumu. Raimonds Nitišs no 2010. gada un Raimonds Rublovskis no 2014. gada. Pirms nodokļu nomaksas tā alga ir apmēram 1300 eiro apmērā,” saka Lūkass.

KNAB skaidro, ka tā bijusi cilvēciska kļūda. Darbinieks nebija pamanījis, ka Pašvaldības policijā no 2018. gadā algas maksā nevis policija, bet Rīgas pašvaldība. Tagad pārbaude būs jāveic, lai gan ir skaidrs, ka konstatēt pārkāpumus, ja tādi ir bijuši, būs daudz grūtāk.

Fiktīvās nodarbinātības lietas izmeklē KNAB un policija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šīs lietas interesē, ja lietā iesaistītas amatpersonas, vai partijas interesēs tiek tērēta nodokļu nauda.

Līdz politiskajām amatpersonām, kas savā pakļautībā esošo organizāciju menedžeriem liek pieņemt darbā nevajadzīgus darbiniekus, aizrakties ir grūti. Tur nepieciešams rūpīgs operatīvais darbs vēl pirms līgumu noslēgšanas, bet pēc notikušā bez iesaistīto liecībām to izdarīt ir teju neiespējami. Līdz šim politiķu nelikumīgus rīkojumus nav izdevies pierādīt. Parasti soda darbā pieņēmējus un fiktīvi nodarbinātos.

KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule norāda: “Šajos gadījumos ir jārunā nevis par fiktīvo nodarbinātību, kas ir šī jautājuma virspusē, bet tad būtu jārunā par nelikumīgu partiju finansēšanu, jo visbiežāk konsultanti tiek iekārtoti darbos ar mērķi, lai viņi pēc tam ziedotu kaut kādu daļu partijām. Manā praksē birojā šādas lietas nav bijušas.”