“Rīgas nami” konfliktē ar maksātnespējas administratoru ZEUS lietā

4 komentāri

No 2012. gada administrators Andris Daugaviņš strādāja ar firmu ZEUS. Šo valūtas maiņas firmu slepus aizdomīgiem darījumiem bija izmantojis galvaspilsētas uzņēmums ”Rīgas nami”. Firma bankrotēja un nauda, tajā skaitā – pašvaldības, varēja pazust. Administrators centies to sadzīt rokā un atdot pašvaldībai. Bet “Rīgas nami” un viņu nolīgtais advokātu birojs izvēlējies interesantu taktiku.

Viņi vērsušies pret administratoru, vainojot viņu mēģinājumos atgūto naudu nozagt. Savukārt Daugaviņš saka – viņš vēlas saņemt algu par padarīto darbu un šo skandalozo lietu beidzot slēgt.

2012. gada rudenī gaismā nāca vēl Rīgas domē nepieredzēts skandāls. Atklājās, ka pašvaldības uzņēmums ”Rīgas nami” slepus nodarbojās ar valūtas spekulācijām lielos apmēros. Uzņēmuma vadība ar valdes priekšsēdētāju Kārli Kavaci bija vienojusies, ka Rīgas budžeta naudu pārskaita firmai ZEUS, kas uzturēja valūtas maiņas punktu tīklu. Pārkāpums nāca gaismā, jo ZEUS īpašnieku starpā radās konflikts. Firmas līdzekļus, tajā skaitā “Rīgas namu” naudu, arestēja tiesu izpildītājs.

Par “Rīgas namiem” domē atbildēja tā brīža vicemērs Andris Ameriks. Bet brīdī, kad pie viņa ieradās “Rīgas namu” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs un informēja, ka 1,2 miljoni eiro iestrēguši firmā ZEUS, Ameriks nevērsās pie KNAB vai policijas. Tā vietā Kavacim tika dota nedēļa paskaidrojuma rakstīšanai. Tad Ameriks sasauca presi un trīcošā balsī paziņoja, ka esot gatavs pieņemt arī pašus radikālākos lēmumus un valdi atlaida.

Iesniegums policijai sekoja tikai pēc aptuveni mēneša. Kārli Kavaci un uzņēmuma ”Zeus” valdes locekli Ivaru Cisku aizturēja. Jau pēc dažām dienām pret 15 000 eiro drošības naudu Kavacs atkal bija uz brīvām kājām. Kāpēc bija jāgaida mēnesis un pirmo izmeklēšanu veica nevis policija, bet Amerika padotie, vicemērs skaidroja ar policijas lielo noslodzi un resursu trūkumu. Tāpēc domnieki esot darījuši policijas darbu. Pārmetumus, ka vicemērs slikti uzraudzījis “Rīgas namus” un, parakstot tā gada pārskatus, nav pievērsis uzmanību aizdomīgajām liela apmēra valūtas maiņas operācijām, Ameriks noraidīja.

Sākās vairākas tiesvedības. “Rīgas nami” par zaudējumu piedziņu vērsās pret valdi – Kārli Kavacu, Almeru Ludviku un agrāko iekšlietu ministru Mareku Segliņu. Tomēr plāns no bijušajām amatpersonām piedzīt pazudušo miljonu un 200 000 eiro izgāzās.

Papildus tam pret Kavacu ierosināja krimināllietu. Par pilnvaru pārsniegšanu, iesaistoties augsta riska finanšu darījumos. Tiesvedība Kavaca slimošanas dēļ ievilkās. Pagājušā gada nogalē arī šajā lietā “Rīgas nami” zaudēja. Gandrīz pusgadu nebija pieejams lietas pilnais spriedums, ko tiesa publiskoja tikai šī gada aprīlī. No tā redzams, ka pierādījumus par iespējamu Kavaca pretlikumīgu rīcību izmeklētājiem nav izdevies atrast.

Paralēli tiesvedībām tika sākts firmas ZEUS maksātnespējas process. Par administratoru tiesa iecēla Andri Daugaviņu. Viņa uzdevums bija atrast naudu, tajā skaitā – “Rīgas namu” līdzekļus, kas vēl bija palikuši firmas kontos, valūtas maiņas punktu kasēs. Kopā ar pašvaldības policiju viņš mēģinājis iekļūt pārņemtās firmas telpās, kas atradās lielākajos Rīgas lielveikalos. Daļa naudas tomēr bija pazudusi bez pēdām kādā Kiprā reģistrētā ofšorā.

Lai ar apjomīgo lietu tiktu galā, administrators nolīga palīgus – firmu ”Juridiskais audits”, kā arī grāmatvežus un revidentus no SIA ”Briede un Vīndedze” un SIA ”Grāmatvedības uzskaite”.

Tiesu izpildītāja kontā arestēti atradās gandrīz 600 000 eiro, kas tika izņemti no valūtas mijēju firmas. Procesa sākumposmā uzradušies vairāki šīs naudas pretendenti. Iespējams, arī fiktīvi. Kopējā prasījumu summa bija 5 755 476 eiro. Ja tos Daugaviņš nebūtu noraidījis, “Rīgas nami” saņemtu tikai niecīgu daļu no atgūtās naudas.

“Ja viss paliktu tā kā bija ar visiem kreditoru prasījumiem, ja man neizdotos viņus noraidīt, “Rīgas nami” no tā miljona saņemtu apmēram 30%, tas ir nedaudz pāri 200 000 eiro. Uz 2015. gadu summa jau būtiski pieaug. Faktiski šobrīd “Rīgas nami” saņem jau 97% no visiem naudas līdzekļiem, kas tiem pienāktos,” piebilst Daugaviņš.

Pēc fiktīvo kreditoru izslēgšanas no spēles visa tiesu izpildītāja kontā esošā nauda nu pienācās “Rīgas namiem”. Bet pašvaldības uzņēmums kopā ar nolīgto advokāta Jāņa Kārkliņa biroju mainījis taktiku. Ja līdz tam “Rīgas nami” bija paši akceptējuši, ka nav vienīgie pretendenti uz šo naudu, tad pēc citu prasījumu noraidīšanas “Rīgas nami” paziņojuši, ka arestētos 600 000 uzskata par noziedzīgi iegūtu un tā pienākas tikai viņiem.

“Līdz tam pašam 2015. gadam it kā ar “Rīgas namiem” gājām it kā roku rokā. Tika ievērotas viņu intereses, un tas process tiešām bija vadīts un virzīts uz to, lai saņemtu pēc iespējas vairāk naudas. Tad 2015. gadā gadā mums faktiski radās konflikts šī iemesla dēļ, ka viņi uzlika arestu. Tā nauda jau tāpat pienākas, nu, protams, pēc izmaksu segšanas tiem pašiem “Rīgas namiem”. Tas nav normāli, ka man kā administratoram jācīnās pret paša kreditoru par naudu, kas pienākas tam pašam kreditoram,” skaidro maksātnespējas administrators.

“Rīgas namu” advokāti uzskata, ka Daugaviņš uz šīs naudas rēķina gribot iedzīvoties. Tāpēc “Rīgas nami” naudai atkārtoti uzlikuši arestu. Kas nozīmē – tā turpina gulēt tiesu izpildītāja kontā un uzņēmums pie tās jau vairākus gadus netiek klāt.

Pagājušā gada nogalē “Rīgas nami” vērsās Maksātnespējas kontroles dienestā. Uzņēmums izlēmis, ka grib atcelt administratoru Daugaviņu no amata, jo viņa darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi. Viņš neesot saskaņojis izmaksas par palīgu algošanu. Nolīgtā atalgojuma apjoms esot astronomiski augsts – firmai ”Juridiskais audits” samaksāti 300 000 eiro. Daugaviņš saka pretējo – visas puses par atalgojumu apjomu zinājušas. Tāpēc esot dīvaini, ka procesa beigu fāzē tas pēkšņi radījis jautājumus. Kontroles dienests plašāk savu rīcību publiski nav gatavs komentēt. Tik vien apliecina, ka šādas sūdzības pastāv un dienests zem tām esot gatavs parakstīties.

“Mums ir informācija, ka Daugaviņš to naudu arī pārskatījis uz savu privāto norēķinu kontu. Aizdevis kādai fiziskajai personai. Nu, par to mēs uzzinājām tikai tagad, bet tie jau ir pavecāki notikumu, bet viņš jau tādu informāciju nekad nebija sniedzis, lai cik arī viņam jautātu,” stāsta advokāts no Jāņa Kārkliņa advokātu biroja Kristaps Zaķis.

“Veicot uzraudzības darbības, esam konstatējuši pārkāpumus administratora rīcībā, par to ir sastādīts arī lēmumus, kuru savukārt administrators ir pārsūdzējis tiesā, un, izvērtējot konstatētos pārkāpumus, esam arī vērsušies tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no ZEUS maksātnespējas procesa,” atklāj Maksātnespējas kontroles dienesta Otrā uzraudzības departamenta direktora vietniece Žanete Strode-Pastore.

Andris Daugaviņš
Maksātnespējas administrators

Šobrīd sanāk situācija, ka faktiski viss ir izdarīts. Man sanāk tikai gaidīt atalgojumu. Bet pēc Kontroles dienesta ieskata, pirmkārt, man vajadzēja visu darīt pašam, jo nav skaidrs, cik daudz ir izdarīts. Es esmu administrators. Man ir izsniegts sertifikāts. Līdz ar to es esmu ārprātīgi gudrs, varošs un man jāspēj izdarīt visu pašam gan grāmatvedībā, gan kriminālprocesā, gan civilprocesā. Pilnīgi visu. Ja es gribu kādu pieaicināt, tad man tas jāsedz no saviem līdzekļiem. Konkrētajā gadījumā, pēc viņu ieskata, man pienākas apmēram 110 eiro mēnesī, no kuriem vēl jāatskaita ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, tātad – kaut kādi 50 eiro mēnesī. Ja es pats netieku galā, tad man no savas naudas viņiem jāmaksā.

Šo otrdien Latgales priekšpilsētas tiesā tikās visas šajā strīdā iesaistītās puses, jo Daugaviņš ir pārsūdzējis dienesta ieceri viņu atcelt no administratora amata.

Starp lieciniekiem ne tikai Daugaviņa konsultanti, bet arī Jānis Liepiņš – Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs, kurš tiesā apstiprināja – procesa sākumposmā darba apjoms bijis ievērojams.

Tomēr tiesas sēde pēkšņi aprāvās, jo ēkā sākās ārkārtas evakuācija. Divu nedēļu laikā kopš sižeta veidošanas neviens no “Rīgas namu” valdes tā arī nepiekrita sarunai ar “Nekā personīga”. Par strīdu ar maksātnespējas administratoru Daugaviņu intervijai tika deleģēts tikai uzņēmuma nolīgtais advokātu birojs. Vērtēt neveiksmīgās tiesvedības pret atlaisto valdi “Rīgas namu” vadība “Nekā personīga” kameras priekšā arī nevēlējās. Un solīja atbildes sniegt tikai rakstiski.

“Rīgas namu” vadība ir politiska, un visi trīs tās locekļi – Vineta Verika, Ervins Straupe un Andrejs Kondratjuks – nāk no Andra Amerika partijas “Gods kalpot Rīgai”. Kondratjuks ar Amerika svētību amatā iecelts pat bez konkursa, jo viņam esot liela pieredze apjomīgu kultūras pasākumu rīkošanā.

Otrdien “Nekā personīga” jautāja “Rīgas namiem”, kā uzņēmums vērtē līdz šim neveiksmīgo tiesāšanos ar agrākajiem valdes locekļiem un cik par to samaksāts advokātiem. Piektdien pēcpusdienā saņemts e-pasts, ka tādu informācijas apjomu uzņēmums nav spējis četrās dienās sagatavot, varbūt nosūtīšot nākamnedēļ.

Pēc IUB datu bāzes ziņām “Rīgas nami” no 2012. gada slēguši vairākus iepirkumus ar advokāta Jāņa Kārkliņa biroju. Kopējā summa – vairāk nekā 320 000 eiro. Savukārt ārkārtas situācijas dēļ pārtrauktā tiesas sēde turpināsies nākamceturtdien.