Rīgas dome un kapitālsabiedrības advokātu algošanai desmit gados iztērē deviņus miljonus eiro

12 komentāri

Lai gan labā prakse valsts un pašvaldību iestādēm ir savus lēmumus un intereses tiesā aizstāvēt pašu spēkiem, tikai īpaši sarežģītos gadījumos pieaicinot advokātus, taču Rīgas pašvaldībā pašu juristi uz tiesām iet reti, kā rezultātā Rīgas dome un tās kapitālsabiedrības advokātu algošanai desmit gados iztērējušas deviņus miljonus eiro, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

 Rīgas pašvaldībā iegājies, ka pašu juristi uz tiesām iet reti. Tam nolīgst advokātus. Katru gadu šim nolūkam tērē ap 350 000 eiro. Vēl sešsimt tūkstošus tērē arī pašvaldības uzņēmumi.

Desmit gadu laikā Rīgā visvairāk nopelnījis advokāts Erlens Kalniņš. Ienesīgus līgumus ieguvis arī  Ušakova padomnieka Dzanuškāna birojs.

Rīgas pašvaldība un tās kapitālsabiedrības ir no dāsnākajiem advokātu klientiem. Desmit gadu laikā privātiem juristiem rīdzinieki samaksājuši gandrīz deviņus miljonus eiro. Turpmāk pašvaldība sola vairāk uzticēties saviem juristiem. Tādu ir vairāk nekā divi simti.

Rīgas īpašumā esošie 14 uzņēmumi advokātiem samaksājuši 5,6 miljonus eiro. Lielākie advokātu klienti ir “Rīgas namu pārvaldnieks” ar 1,64 miljoniem, “Rīgas meži” ar 1,5 miljonu un “Rīgas satiksme” ar 950 000 eiro.

Rīgas dome, tās departamenti un aģentūras advokātu algošanai desmit gadu laikā iztērējušas 3 270 000 eiro.  Lielākā summa – 1,2 miljoni eiro ir Rīgas mēra  parakstītie līgumi. 546 000 samaksājis Īpašuma departaments, bet 460 – Mājokļu un vides departaments.

Lauvas tiesu no šīs naudas ir nopelnījis advokāts Erlens Kalniņš, no J.Kārkliņa advokātu biroja.  Septiņu gadu laikā – 650 000. Lielākais darba apjoms viņam bijis pilsētas pārstāvēšana 20 Zolitūdes traģēdijas  civillietās.

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja  Natālija Bulgakova

‘Ļoti lielu darbu Erlens Kalniņš ir ieguldīja saistībā ar Rīgas domes lēmumiem par spēļu zāļu licenču vai atļauju atcelšanas lietās. Gan pie Rīgas domes lēmumu projektu sagatavošanas, gan pārstāvēšanai tiesā, tai skaistā Satversmes tiesā tika pārstāvēta pašvaldība un tā lieta ir vinnēta.

Kalniņš gatavojis atzinumu par Dienvidu tilta  būvniecības finansēšanu. Viņš pārstāv Rīgas domi darba strīdos ar bijušo Būvvaldes vadītāju Ingu Vircavu un Satiksmes departamenta direktoru Emīlu Jakrinu.”

Ap ceturtdaļmiljonu eiro desmit gadu laikā, aizstāvot Rīgu, nopelnījusi advokāte Zane Vilcāne. 138 000 ienākuši no līgumiem par īpašumu strīdiem un zemes komisijas lēmumiem.

“Tika pārstāvēta pašvaldība par godu un cieņas aizskaršanu lietās vairākas. Tad bija pārstāvība strīdā ar pētnieciskās žurnālistikas centru Rebaltica par informācijas sniegšanu. Tā mums ir zaudēta lieta. Viena no pēdējām lietām, kurā tika pārstāvēta pašvaldība Zanes Vilcānes personā ir darba strīdā ar Reinbaha kungu. Tā mums zaudēta lieta, Reinbaha kungs jau ir atjaunots amatā,” skaidro Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja  Natālija Bulgakova.

Vilcānei darbus devis arī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Te pastāvīgi algoti trīs advokāti. Katram gadā maksāti 17 000 eiro.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja Inga Gulbe skaidro, ka patlaban departametam ir aktīvas 118 tiesvedības. Sadalījums ir dažāds. Nu aptuveni 33, 34 lietas uz vienu advokātu. Kas ir aktīvas dažādās instancēs. Par nelielu naudu nenormēts darba apjoms un izvēloties juristus tika ņemta vērā viņu pieredze tieši darbā ar pašvaldības lietām un Administratīvo procesu. Juridiskie pakalpojumi izraudzīti ir atbilstoši Iepirkumu likumam, atbilstoši otrajā pielikumā noteiktai procedūrai, kas paredz sarunas ar iespējamiem pretendentiem.

Komentējot to, cik plašs bijis uzrunātais loks, Gulbe atzīst, ka uzrunāti konkrētie advokāti, ņemot vērā viņu pieredzi.

Vilcāne strādā Jāņa Dzanuškāna advokātu birojā. Dzanuškāns ilgus gadus  bija Nila Ušakova ārštata padomnieks. Tieši tad viņa juristu bizness uzplauka. Plašāku atpazīstamību viņš ieguva 2015.gadā. Tad atklājās, ka viņa birojs saņēmis 35 000 par teritorijas plānojuma pārvaldības pētījumu, kas patiesībā bija steigā no internetā pieejamiem avotiem sastiķēts rakstu apvienojums. Naudu birojs atmaksāja.

Zvērināta advokāte Zane Vilcāne vairs neatceras, vai viņai bijusi sadarbība ar Rīgas domi, iekams sākusi strādāt Dzanuškāna birojā jeb sadarbība izveidojās vienlaicīgi ar jaunajiem profesionālajiem nosacījumiem. Viņa uzsvēra, ka strādā ne tikai birojā, bet ir arī individuāli praktizējoša advokāte.

Ar Dzanuškānu saistītie advokāti un firmas Rīgā desmit gados varētu būt nopelnījušas līdz pat miljonam eiro.  omē ap 300 000 eiro saņēmuši  viņa birojā strādājošie advokāti. Vēl 122 000 nopelnījis SIA “Lex interpretis”, kurā Dzanuškāns bija īpašnieks līdz 2009.gadam. Firmai bizness strauji auga, kad viņš bija Nila Ušakova padomnieks.

Ar pašu Dzanuškānu “Nekā personīga” neizdevās sazināties.

Lielākas summas mēra padomnieka birojs un juristi nopelnīja “Rīgas satiksmē” un “Rīgas namu pārvaldniekā”. Kopā abas firmas vairākiem advokātiem desmit gados samaksājušas 2,5 miljonus eiro. Cik liela daļa tikusi ar Dzanuškānu saistītiem juristiem, uzņēmumi neatklāj.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieksJuris Lūkass apstiprina, ka Dzanuškānu pazīst kā Nila Ušakova padomnieku, bet ne saistībā ar “Nekā personīga” iepriekš minēto uzņēmumu.

Līgums ar SIA “Lex interpretis” četrus gadus bija arī pašvaldības policijai. Advokāti nolīgti, lai tiesā pārstāvētu iestādi strīdos par administratīvo sodu pamatotību. Jau divus gadus policija juristus no malas vairs nealgo.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass

“Viennozīmīgi nonācām pie secinājuma, ka lai uzlabotu administratīvo praksi, prakses vienveidību, lai visa lietvedība notiktu vienas iestādes ietvaros, tika pieņemts lēmums 18.gadā papildināt juridisko nodaļu ar divām štata vietām, kuru uzdevums būs Rīgas pašvaldības policiju pārstāvēt administratīvo pārkāpumu lietās pārsūdzības instancēs tiesās.”

Komentējot, vai tas sanāk izdevīgāk un lētāk, Lūkass atbildēja sekojoši: “Jā mēs esam vērtējuši no materiālo izdevumu puses. Ļoti līdzīgas izdevumu pozīcijas ir.”

Citās domes struktūrās atzīst, ka pašu darbinieki nav tik kvalificēti, lai ietu uz tiesu. Īpaši, ja pretī ir dārgi advokāti. Neviens likums tieši neaizliedz šim darbam algot pārstāvjus.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja Inga Gulbe skaidro, ja departamentā ir pašiem savi juristi, bet šie juristi ir pieņemti darbā konkrētu pienākumu veikšanai, tad šo juristu kvalifikācija neļauj viņus nodarbināt, kā piemēram, tiesvedību juristus.

Departamentā “Nekā personīga” atklāj, ka ta ir juristi, kas gatavo saimnieciskos līgumus, ir juristi, kas gatavo administratīvos aktus, kas mums ir pietiekami daudz, ir juristi, kas gatavo normatīvos dokumentus, kas tiek izskatīti Rīgas domē, ir juristi, kas raksta atbildes iedzīvotājiem.

“Nekā personīga” tapis zināms, ka vairākus simtus tūkstošus Rīgā nopelnījis advokāts Edgars Atlācis un viņa birojs. Mājokļu un vides departamentā viņš trīs gados saņēmis 43 000 eiro, no līgumiem ar domes vadību 64 000, 12 000 Rīgas domes informācijas centrā. Tomēr lielākā nauda viņam nāk no sadarbības ar Rīgai piederošo atkritumu apsaimniekotāju “Getliņi eko”, kura specialitāte ir atkritumu bizness.

“Atlāča kunga sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu izstrādi un visu nepieciešamo pavadošo dokumentu izstrādi, tai skaitā arī starpinstitūciju sanāksmju piedalīšanās, virzība Saeimā no pašvaldības puses, tātad viss, kas saistīts ar apsaimniekošanas likuma grozījumiem,” skaidro Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Natālija Bulgakova.

Atlācis ir gatavojis arī Rīgas domes saistošos noteikumus, konsultējis pašvaldību strīdos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, sniedzis atzinumus par tiesisko regulējumu atkritumu apsaimniekošanā.

Pats zvērinātais advokāts  Edgars Atlācis skaidro, ka attiecīgajā lietā interešu konflikta viņa dalībai neesot nekāda. “Es nezinu īsti, par kuru konkrēti dokumentu jūs runājat šobrīd, bet konceptuāli es varu atbildēt, ka savā darbībā vienmēr ievēroju pienākumu nodrošināt interešu konflikta neesamību,” viņš teica.

Advokāts Atlācis bijis klāt lēmumu pieņemšanā par atkritumu sistēmas pārveidošanu Rīgā. 2019.gadā pašvaldība un “Getliņi eko” noslēdza publiskās – privātās partnerības līgumu ar “Clean R” un “Eco Baltia vide” apvienību, nododot kompānijai Tīrīga visu atkritumu saimniecību uz 20 gadiem. Par šo darījumu pārkāpuma lietu ierosināja Konkurences padome. Tagad līgums ir apturēts. Nelikumības atkritumu apsaimniekošanā bija viens no iemesliem Rīgas domes atlaišanai.

Tikmēr Rīgas domes Juridiskā pārvalde patlaban ir bez priekšnieka. Ilggadējais vadītājs Jānis Liepiņš ir pārcelts zemākā amatā – uz Attīstības departamentu. Ar jaunu vadītāju Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis nesteigšoties.  Lēmumu, vai uz šo amatu rīkot konkursu, viņš  pieņemšot kopā ar izpilddirektoru, kurš arī vēl nav nosaukts.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis

“Es teiktu tā, ka es gribētu protams, lai Bulgakovas kundzei tiktu dota iespēja šobrīd arī kā pienākumu izpildītājai sevi parādīt, un es droši vien šo lēmumu mazliet atlikšu, līdz brīdim, kad būs jauns izpilddirektors, jo Juridiskā pārvalde ir tieši izpilddirektora pakļautībā un tad mums visticamāk kopīgi ir jālemj, vai tad mēs sludināsim konkursu, vai arī esošā pienākumu izpildītāja gribētu turpināt vadīt.

Jā tiešām, iepriekšējā vadība tērēja miljonus ārpakalpojumiem, savukārt pati juridiskā pārvalde, es teiktu, tika atstāta novārtā. Un tas noteikti nav pareizi. Ārpakalpojumam kā tādam, ir jābūt, mums ir daudz specifiskas lietas, kur ir vajadzīga palīdzība no ārpuses, tam drīzāk ir jābūt kā izņēmumam nekā sistēmai.”

Darbs pie šā jau ir uzsākts, protams, ka pārmaiņām pārvaldē ir jāsākas ar vadību, bet jau 2020.gada budžetā mēs ārpakalpojumiem esam šo finansējumu samazinājuši gandrīz uz pusi, par 118 000.

Staķis norāda, ka viņa nākotnes redzējums ir mēģināt šo pakalpojumu centralizēt. “Šobrīd sanāk tā, ka departamenti paši pasūta šos pakalpojumus, un bieži vien tas paliek bez tādas īstas atskaites sistēmas un kontroles. Manuprāt, tam visam būs jābūt centralizēti, caur juridisko pārvaldi, tieši tāpēc mums ir tik svarīgi šo pārvaldi būtiski stiprināt. Ir kapitālsabiedrības, kurām, es zinu ir daudz tiesvedību, daudz lietu un tas būtu tā kā attaisnojams. Savukārt ir citas kapitālsabiedrības, kur, manuprāt, šie tēriņi ir nesamērīgi lieli. Man pašam arī ir bijusi tāda situācija,  kurā sarunā ar kapitālsabiedrības valdi klāt ir arī algots advokāts. Un tad ir jautājums, vai mēs šāda veidā rūpējamies par mūsu mantu,” uzskata Rīgas mērs.

Lasi vēl:

12 komentāri