Rīgas dome aizdomās par dokumentu viltošanu vērsīsies pret bijušo RD Informācijas centra vadītāju Ēriku Zēģeli

6 komentāri

Pirms nedēļas Rīgas apgabaltiesa nosprieda, ka amatā jāatjauno Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītājs Ēriks Zēģelis. Iemesls – atlaišana nav tikusi saskaņota ar arodbiedrību, kurā Zēģelis esot iestājies. Domes vadība tiesas lemtajam nepiekrīt. Turklāt uzskata, ka Zēģeļa pievienošanās jau iepriekš vairākos skaļos skandālos iesaistītai Apvienoto daudznozaru arodbiedrībai, ir apšaubāma. Tāpēc gatavojas prasīt izvērtējumu, vai nav notikusi dokumentu viltošana.

Skandāls un reiderisms. To 2012.gadā teica firmas “Palink” uzņēmēji, kam piederēja veikalu tīkls ”IKI” un ”Cento”. Rīgas Kurzemes rajona tiesa kompāniju pasludināja par maksātnespējīgu. Iemesls – strīds ar būvnieku, kas vēl pirms finanšu krīzes izvēlēts veikala “IKI” celšanai Vecmīlgrāvī. Bet tad ”Palink” pārdomāja. Celtnieki vērsās tiesā. Viņus pārstāvēja advokāts Aldis Gobzems. Kurzemes rajona tiesa nosprieda, ka veikalu ķēdes īpašnieks, kas apgroza 60 miljonus latu, iespējams, neīsta 30 000 parāda dēļ jāpasludina par maksātnespējīgu.

Aldis Gobzems
Advokāts, būvfirmas Landekss pārstāvis (2012.gads)

Ir pilnīgi skaidrs, ka šī brīža maksātnespējas likums šādu kompāniju, neatkarīgi no tā, vai tā ir miljardu vērta kompānija, vai šai kompānijai vispār nav naudas līdzekļu, šādu kompāniju ir tiesības atzīt par maksātnespējīgu. Tāds tas likums Latvijā ir.

Šaubīgais spriedums sacēla skandālu valdībā un Saeimā. Iesaistījās arī premjers Valdis Dombrovskis. ”IKI” īpašnieki solīja valsti sūdzēt starptautiskajā tiesā. Augstākās tiesas Senāts spriedumu atcēla. Lietuviešu uzņēmums no Latvijas aizgāja.

Šajā skandalozajā lietā būtisku lomu spēlēja kāda arodbiedrība. Tā aktīvi iestājās par būvnieku firmu, kas sāka apšaubāmo maksātnespējas lietu. Organizēja it kā dažu celtnieku piketus. Mītiņi pat notikuši starptautiski Vācijā un Francijā.

Latvijas brīvo arodbiedrību savienības līderis Egīls Baldzēns toreiz bija kritisks – šādu biznesu interešu lobēšanai uzturētu arodbiedrību pastāvēšana grauj godīgo arodbiedrību tēlu.

Biznesa strīda risināšanā izmantoto ”Apvienoto daudznozaru arodbiedrību” nodibināja 2010.gadā.

Tajā iestājas nepilns simts darbinieku no “Rīgas satiksmes”, “Latvijas dzelzceļa”, lidostas ”Rīga”, taksometru uzņēmumiem, apsardzes firmām. Kā liecina nosaukums – arodbiedrība sola aizsargāt visus pret visiem. Par valdes priekšsēdētāja vietnieku kļuva antifašistu organizāciju aktīvists Jānis Kuzins. Viņš dibinājis pat vairākas arodbiedrības, regulāri mainījis politiskās partijas. Pēdējās vēlēšanās startēja no ”Jaunās Saskaņas”.

Pirms deviņiem gadiem Apvienotā daudznozaru arodbiedrība uzņēma arī divus skolotājus. Viens no tiem šobrīd Tatjanas Ždanokas ”Krievu savienības” biedrs Vladislavs Rafaļskis. Savulaik bijis aktīvs izglītības reformas pretinieks. Filmējies Kārlim Šadurskim veltītajā klipā.

Rafaļski no darba 40. vidusskolā pieprasīja atlaist Izglītības kvalitātes valsts dienests  pēc tam, kad ”Radio Baltkom” ēterā viņš paziņoja, ka šai valstij esot nelojāls un “šo režīmu” vienkārši nicinot. Jautājumu pacēla pat Saeimas komisijā.

Apvienotā daudznozaru arodbiedrība iestājās, ka vienkāršu skolotāju šādi sodīt nevarot. Rafaļskim skola izteica tikai rājienu, un viņš darbu saglabāja.

Daudzus gadus par arodbiedrības darbu nekas nebija dzirdēts. Arī oficiāli reģistrētajā adresē Rīgā, Imantā arodbiedrību atrast nav iespējams. Jānis Kuzins ar kolēģiem no organizācijas esot izslēgti. Ar ko tā šobrīd nodarbojas – nezinot.

”Nekā personīga”: “Kas tālāk notika ar arodbiedrību? Kā rokās tā nokļuva un kas tur skaitās priekšniecība? Tāds Oleksandrs Boranovs?”

Jānis Kuzins: “Tas bija tur visu laiku. ”Rīgas Satiksmes” šoferis. Viņš pieņēma Ukrainas pilsonību, man šķiet, un kļuva par Oleksandru.”

”Nekā personīga”: “Viņš ir ”Rīgas Satiksmes” darbinieks?”

Jānis Kuzins: “Jā, viņš tur arī vadīja arodbiedrību!”

Jaunā Rīgas pilsētas vara ķērās klāt diviem ietekmīgiem un ilglaicīgiem darbiniekiem. Tie ir nu jau bijušais Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītājs Ēriks Zēģelis.

Šī gada sākumā priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis Aļeksejenko atstādināja, jo saredzēja interešu konfliktu un iespējamu fiktīvu nodarbinātību. Aleksejenko departamentā algoja savu bijušo un arī esošo sievu. Pirms gada izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere no amata atstādināja Ēriku Zēģeli. Tika atklāti pārkāpumi iepirkumos.

Kad sākās atlaišanas procedūra, atklājās, ka Aļeksejenko un Zēģelis iestājušies Apvienotajā daudznozaru arodbiedrībā. Likums nosaka, ka darba devējam atlaišana jāsaskaņo ar arodbiedrību. Abos gadījumos saskaņojuma nebija.

Māris Knoks
Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks

Arodbiedrībai mēs prasījām viedokli. Arodbiedrība mums divos darba uzteikšanas gadījumos pateica, ka viņi nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Kā rezultātā darba devējs bija spiests vērsties ar prasību tiesā, ko mēs esam arī izdarījuši. Divas prasības esam iesnieguši par darba līguma izbeigšanu. Un ceram, ka tiesvedības procesa gaitā saņemsim tiesas akceptu, ka ir pietiekošs pamats, lai uzteiktu darba līgumu. 

Aļeksejenko domei uzrādīja pārskaitījumu izdrukas, kas apliecina biedru naudas maksāšanu arodbiedrībai vairāku gadu garumā. Vai tiešām viņš bijis biedrs ilglaicīgi, vai iestājies tikai nesen –  no komentāriem ”Nekā Personīga” atlaistais departamenta direktors izvairījās.

Anatolijs Aļeksejenko: “Viss, kas ir, ka es esmu arodbiedrības biedrs. Vairāk neko es jums paskaidrot nevaru.”

”Nekā Personīga”: “No kura laika, to jūs varat teikt?”

Anatolijs Aļeksejenko: “Tā. Labs jautājums. No 2016.gada, laikam.”

”Nekā Personīga”: “Kurā vietā fiziski tā arodbiedrība atrodas, jūs pats zināt?”

Anatolijs Aļeksejenko: “Pagaidiet, jūs jau par daudz uzdodat jautājumus! Es saprotu, ka Knoka kungs cenšas visādi mani nomelnot. Tāpēc vairāk neko es jums nesniegšu.”

Pirms dažiem gadiem tika mainīts likums, ka darba ņēmējam arodbiedrībā ir jābūt vismaz sešus mēnešus. Lai izslēgtu situācijas, ka darbinieks tajā iestājas īsi pirms plānotās atlaišanas.

Informācijas tehnoloģiju centra atstādinātais vadītājs un arodbiedrība šī ziņas domei neesot atklājis. Turklāt pastāvošā kārtība kādā arodbiedrības veic biedru naudu uzskaiti un iekasēšanu ir bez īpašas uzraudzības. To var maksāt gan ar banku pārskaitījumiem, gan skaidrā. Ja arodbiedrība un atlaižamais darbinieks par to slēpti vienojas, arī iestāšanās iesniegumu var noformēt ar atpakaļejošu datumu. Un arī to pārbaudīt ir sarežģīti vai pat neiespējami. Domes vadība uzskata, ka Zēģeļa gadījumā iespējams izmantotas tieši šādas metodes, tāpēc plānots vērsties policijā ar aizdomām par dokumentu viltošanu.

Māris Knoks: “Tas ir noteikta formāta noteikts iesniegums arodbiedrībai. Arodbiedrība, ņemot vērā, ka tā ir brīva privāta organizācija, viņai jau ir pašai sava reģistrācijas kārtība. Tas nav tā kā Valsts iestādē dokumenti tiek reģistrēti. Tas ir iesniegums, kur it kā kaut kas ir uzrakstīts – lūgums pieņemt arodbiedrībā – un ir akceptēts ar kaut kādu datumu.”

“Nekā personīga”: “Bet tā kārtība un iesnieguma izskats ļauj to darīt kaut vai vakar, ar domu, ka tas ir noticis pirms pus gada?”

Māris Knoks: “Ja dara ļaunprātīgi, tad var mēģināt izdarīt. Un šajā gadījumā tas ir izdarīts. Un kāpēc mums tā liekas? Divu apsvērumu dēļ. Viens ir tas, ja viņam būtu šāds dokuments tajā mirklī, kad viņam prasīja par arodbiedrībā esamības faktu, viņš viennozīmīgi šādu dokumentu iesniegtu. Un, ja viņš nevarētu ātrumā iesniegt, viņš varētu pateikt, ka tūdaļ divu dienu laikā dabūšu un iesniegšu šo dokumentu. Vai arī apstiprināt ar biedru naudas maksāšanām vai kādus faktus norādītu, kas liecinātu, ka viņš ir biedrs. Bet, ņemot vērā, ka Zēģelis atteicās vispār sniegt informāciju, cik viņš ilgi ir arodbiedrībā, lai gan viņam tieši tika prasīts – vai tu esi sešus mēnešus, vai tu neesi sešus mēnešus – viņš atteicās sniegt. Un arodbiedrība arī atteicās sniegt. Kas ir pilnīgi neloģiski un nesaprotami no darbinieka un arodbiedrības puses. Un tikai tiesas procesa gaitā tika šis dokuments iesniegts. Līdz ar to, vērtējot šīs lietas apstākļus kopsakarībā, un pierādījumi, ne tikai man, bet arī tiesai, šādā veidā ir jāvērtē, tie viennozīmīgi norāda uz to, ka tas dokuments, kas tiek iesniegts tiesas procesa laikā, ir ļoti aizdomīgs no ticamības viedokļa. Un mums ir visas tiesības kā lietas dalībniekiem lūgt tiesu noteikt ekspertīzi, un mēs to arī lūgsim. Un arī lūgsim šajā lietā uzsākt kriminālprocesu par dokumentu viltošanu.”

Arodbiedrību uzraudzība valstī ir ļoti formāla. Uzņēmumu reģistrs pārbauda vai ievērota procedūra, kad arodbiedrība tiek dibināta. Valsts ieņēmumu dienestam jāsniedz ziņas par iekasētajām biedru naudām. Latvijas brīvo arodbiedrību savienības vadītājs gan nespēj atcerēties gadījumu, kad VID iebildumu dēļ kādu pat šaubīgu arodbiedrību darbs būtu ticis apturēts.

Galvenā valsts notare Guna Paidere raidījumam “Nekā personīga” skaidro: “Kas attiecas uz arodbiedrības biedriem, tad pašlaik normatīvajā regulējumā nav ietvertas prasības iesniegt biedru sarakstu valsts iestādēs arī Uzņēmumu reģistrā. Un biedru sarakstu vešana ir tīri arodbiedrības pašas iekšējā lieta.”

“Nekā personīga”: Ja viņi, piemēram, to nedara vai dara pavirši, kas ir tas, kas to apskatās – vai tai arodbiedrībai vispār ir biedru vai nav?

Guna Paidere: Pašlaik tik detalizēti likums arī neapraksta šīs situācijas. Tāda viena konkrēta uzrauga pār arodbiedrību darbu nav.

Egīls Baldzēns
Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

Egīls Baldzēns: Ir tādas, kas tika radītas, lai, nevis aizsargātu pamatā darbinieku intereses, bet, lai kaut kādus citus biznesa jautājumus sakārtotu. Tajā brīdī ir jautājums par tiesvedību un pierādīt šīs lietas.

“Nekā personīga”: Kas ir tas, kas to uzrauga, lai tādas varētu izķert?

Egīls Baldzēns: Sāksim ar Valsts darba inspekciju, VID, kas var kontrolēt biedru naudas iemaksas faktu.

“Nekā personīga”: Tas ir noticis? Ir bijuši gadījumi, Kad ir aizklapēta ciet, tāpēc, ka ir VID atnācis un pateicis, ka jums tur kaut kas ir ne tā?

Egīls Baldzēns: Redziet, mums LBAS tādu gadījumu nav…

“Nekā personīga”: Jums nē, bet vispār Latvijā ir dzirdēti?

Egīls Baldzēns: Nu tad godīgi teikšu, ka es nezinu. Es domāju, ka visas iespējas likumā tā rīkoties ir. Bet tad atkal VID ir ne tikai jāuzliek sods, bet kopā ar citām Valsts institūcijām jāvirza prasība slēgt.

Raidījums “Nekā personīga” centās arī ar Apvienotās daudznozaru arodbiedrības iespējamo biedru Ēriku Zēģeli. Bet viņš visas nedēļas garumā uz telefona zvaniem neatbildēja.

6 komentāri