Respektablā Francijas-Vācijas telekanālā “ARTE” demonstrē Latviju nomelnojošu filmu; apgalvo, ka Latvijā aizliegts sarunāties krieviski

45 komentāri

“Kultūru cīņa rada apdraudējumu krievu minoritātei Latvijā” – pusstundu garo reportāžu ar šādu nosaukumu Vācijas un Francijas kopējā sabiedriskajā medijā autori iesāk ar tirgus skatiem no Rīgas.

Ievadkadros redzams, ka tirgū kopīgi iepērkas Latvijas antifašistu līderis Josifs Korens ar Saskaņas Jūrmalas domes deputāti Elizabeti Krivcovu, kuru autori nosauc par nepilsoņu tiesību aktīvisti.

Fragments no filmas ” RE: Kultūru cīņa Latvijā ” (RE: ”Kulturkampf in Lettland”) 

“Tā ir Elizabete Krivcova, kas ar savu paziņu ir devusies uz tirgu. Abi pārstāv krievu tautības mazākumu un uzskata, ka viņu tiesības runāt krieviski ir apdraudētas. Jo latviešu valdība vēlas krievu valodas lietošanu stipri ierobežot, skolās un dažādās sabiedriskās vietās pat aizliegt pavisam.”

Kā galveno krievu valodas ierobežotāju Krivcova min Valsts valodas centru, ko viņa, spēlējoties ar vārdiem, sauc par “valodas policiju”. Tā visus, kuri nerunājot latviski, sodot ar naudas sodiem. No dialoga ar pārdevēju tirgū tiek radīts maldīgs priekšstats, ka, pat runājot ar tūristu no Krievijas krievu valodā, pārdevējai jāuztraucas, vai viņa nepārkāpj valodas likumu.

Māris Baltiņš
Valsts valodas centra direktors

Kas attiecās par jebkādu valodas ierobežošanu, tad tie ir absolūti meli. It īpaši attiecībā uz tirgu, protams, ir prasība, lai šis tirgotājs, vienalga kādas cilmes būtu, spētu apkalpot un sarunāties valsts valodā, bet tas viņam, protams, neuzliek nekādus pienākumus un ierobežojumus ar citiem klientiem sarunāties jebkurā citā svešvalodā, kāda vien viņam tajā brīdī vajadzīga un kādu viņš spēj un pazīst.

Filmā izvērsti stāstīts arī par 16. martu, norādot, ka oficiālā vara leģionam piederīgos uzskata tikai un vienīgi par varoņiem. Tādējādi skatītājus maldina par Latvijas oficiālo nostāju šajā jautājumā. 16. marta gājiens primitīvi tiek sasaistīts ar holokaustu..

Fragments no filmas ” RE: Kultūru cīņa Latvijā ” (RE: ”Kulturkampf in Lettland”)

[Tatjana Ždanoka, eiroparlamentāriete (LKS)] ”Mana vecmāmiņa bija viena no septiņiem bērniem ģimenē. Viņi dzīvoja Rēzeknē. Tā bija ļoti ieredzēta ģimene, taču, neskatoties uz to, tika likvidēta, pateicoties nacionālo sociālistu nenormālajām idejām. Diemžēl Latvijā šodien atkārto šo ideoloģiju, kurā cilvēkus šķiro pēc viņu izcelsmes, valodas, pilsonības un pat ģimenes vēstures pamata.”

Filmā izskanējušajiem apgalvojumiem par Latvijas valdības plāniem pilnībā aizliegt krievu valodu visās skolās un dažādas sabiedriskās vietās nepiekrīt valdības ministri. Mazākumtautību tiesības praktizēt savu  kultūru un valodu ir ierakstītas Satversmē. Arī izglītības plānos nav aizliegt mācīties krievu valodu un literatūru.

Dace Melbārde
kultūras ministre (NA)

Latvijā ne tikai tiek uzvestas izrādes, kas ir krievu autoru veidotas, Latvijā ir Krievu drāmas teātris, kur izrādes tiek izrādītas krievu valodā, arī Daugavpilī ir izrādes, ko viņi izrāda krievu valodā. Mums ir arī “Radio 4”, kas raida krieviski, sabiedriskais kanāls, tā kā ir nepamatoti apgalvot, ka ir kaut kādi ierobežojumi uzstādīti.

Kārlis Šadurskis
izglītības un zinātnes ministrs (Vienotība)

Es teikšu nediplomātiski. Ir jābūt idiotam vai absolūti nezinošam par situāciju Latvijā, lai šādi varētu domāt. Vai arī otrs variants – ir jābūt ļoti ieinteresētam, lai piespiestu kādu šādi domāt.

“Nekā personīga”: Izglītības ministrijai tika prasīts viedoklis no “ARTE”?

Nē, cik man ir zināms.

Ar jēdzienu ”kulturkampf” Vācijā apzīmē Bismarka mēģinājumu 19. gadsmita beigās pārveidot citas Vācijas daļas pēc Prūsijas mentalitātes, kas cieta neveiksmi. Šāds nosaukums vācu auditorijai ir precīzi mērķēts, un tam ir negatīvs fons, uzskata Valsts valodas centra vadītājs. Filmas autori nav sazinājušies ne ar viņu, ne citām valsts iestādēm, kas veido valodas un izglītības politiku Latvijā. Informāciju pamatā sniedz konkrētu partiju politiķi un radikāli noskaņotu organizāciju pārstāvji, kuri savu redzējumu par nepilsoņu un mazākumtautību situāciju nezinošajam televīzijas skatītājam pasniedz kā faktus.

Fragments no filmas ”RE: Kultūru cīņa Latvijā” (RE: ”Kulturkampf in Lettland”) 

ES uzņēma Latviju jau ar esošām diskriminācijas un vardarbīgas asimilācijas problēmām. Un tā asimilācija visu laiku ir bijusi. Tas ir pārkāpums!

“Šajā raidījumā iespēja izteikties ir bijusi Krievijas aģentiem Latvijā, un tas padara sižetu ļoti tendenciozu,” norāda Melbārde.

Fragments no filmas ”RE: Kultūru cīņa Latvijā” (RE: ”Kulturkampf in Lettland”) 

”Mums ir tāda valodas policija, valsts valodas inspekcija, kuri var ierasties un pārbaudīt, vai tu runā latviski bez kļūdām, vai tu lieto latviešu valodu, kur tā ir kā obligāta prasība. Un viņi var Tevi sodīt, ja Tu internetā esi krieviski runājis, lai gan Tu esi valsts institūcijas pārstāvis”

“Nekā personīga” zināms, ka sižeta veidotāji vēlējās filmēt Latvijas Jaunsardzes mācības, tuvcīņas skolas vai kādu citu militāru aktivitāti. Viņi nepiekrita. Informācija par pretrunīgo reportāžu, kurā būs atvēlēta platforma Krievijas interešu aizstāvjiem, bija ātri izplatījusies. Radikālajiem viedokļiem par mazākumtautību stāvokli filmas autori pretī lika audēju no Carnikavas un Nacionālas apvienības deputātu, kuru intervēja 16. marta gājiena laikā. Žurnālistam no Latvijas, kas palīdzēja šīs intervijas sarunāt, teica, ka filma iecerēta kā sadursme starp kultūrām. Galvenie filmas varoņi jau bijuši izvēlēti.

Igors Vatoļins
žurnālists

Pirmais jautājums, ko es pajautāju, vai netaisāties glorificēt Ždanokas kundzi un Putina politiku Latvijā. Viņi atbildēja, ka ne. Ka tas esot apcerējošais analītiskais materiāls, cik tur tā analītika, bet, domāju, ka situācijas prezentācija sanāca samērā korekta.

Par Latviju nomelnojošo un sagrozītu “ARTE” demonstrēto filmu sauc Latvijas Vēstniecība Vācijā. Tā jau dažas stundas pēc reportāžas nosūtīja vēstuli medijam, norādot uz dezinformāciju.

Vēstniecība izcēla reportāžā iekļautos izteikumus, kas nav patiesi, ka krieviski drīkst sarunāties tikai mājās, bet publiskā telpā tas ir aizliegts, vai par pārāk biežu krievu valodas lietošanu draud naudas sods. Vēstule publicēta “Facebook” un interneta komentāros pēc filmas. Filmu kritizē arī Latvijas diasporu pārstāvji vācu valodā runājošās zemēs.

“Strādājot Vācijā, uz publiski izteiktām nepatiesībām ir jāreaģē. Tāpēc, ka Vācijā ir augstas prasības pret sabiedriskajiem medijiem, ir izkopta politisko diskusiju kultūra. Skatītāji maksā gana dārgu cenu par sabiedrisko mediju un sagaida objektīvu informāciju. Saraksts ļoti garš ar nepatiesībām, mēs tālāk šo informāciju devām centram Briselē, kas analizē šo, precīzi skatās, kas ir precīzi, kas nav,” atklāj Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.

Elizabete Krivcova
Jūrmalas domes deputāte

“Nekā personīga”: Krieviski drīkst runāt tikai mājās, publiski tas ir aizliegts.

Nu tā tas nav.

“Nekā personīga”: Bet filmā tā tas izskan.

Man žēl, ka tā sanāca. Es neesmu filmas autors. Es pastāstīju par savu tēmu, es pastāstīju, par to, ko es zinu. Es zinu par valodas likumdošanu, es zinu situāciju par nepilsoņiem, es zinu situāciju ar skolām. To es arī pastāstīju, pārējais, par to lūdzu, jautājiet citiem.

Pēc Latvijas vēstniecības Vācijā vēstules saņemšanas “ARTE” mājas lapā pie filmas precizēts ievadteksts. Tajā iepriekš kļūdaini norādīts, ka lielākā daļa krievu izcelsmes iedzīvotāju Latvijā ir nepilsoņi un ka viņiem nav nevienas valsts piederības un arī nekādu tiesību. Dezinformāciju saturošos citātus vēstniecība nosūtījusi arī Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas grupai “East StratCom Task Force”.

Dace Melbārde
kultūras ministre (NA)

Žurnālistu izglītošana Eiropā, par to, kas ir Krievijas propaganda, kā tā izpaužas dažādās valstīs, kādi ir tās līdzekļi, arī ir ļoti nozīmīgs jautājums, acīmredzot šeit var pieminēt mediju ekselences centru, kas ir izveidots Latvijā un kas ir izveidots starptautisks – ar domu izglītot žurnālistus ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. Jādomā, ka arī rietumvalstu žurnālisti ir būtiska mērķauditorija.

Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa šo gadījumu uzrunājusi, tiekoties ar amatpersonām un mediju pārstāvjiem, tā, piemēram, ar deputāti un Bundestāga Parlamentārās mediju un kultūras komisijas locekli Elizabeti, Vācijas lielākā mediju koncerna ”Axel Springer SE” pārstāvjiem un citiem.