Regulators uzdevis nepilnu divu mēnešu laikā novērst interešu konfliktu, kas joprojām kropļo gāzes tirgu Latvijā

1 komentārs
Regulators uzdevis nepilnu divu mēnešu laikā novērst interešu konfliktu, kas joprojām kropļo gāzes tirgu Latvijā
KASPARS KRAFTS, F64

Ap gadu miju problēmas var rasties gāzes tirgus uzņēmumam “Conexus”.

Sabiedrisko pakalpojumu regulators līdz šā gada beigām bija nolicis laiku, kad no kompānijas akcionāriem bija jāpazūd Krievijas koncernam “Gazprom”. Palikuši nepilni divi mēneši. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kura pienākumos būtu noturēt pārrunas ar Kremlim pietuvināto gāzes milzi, šo darbu nemaz nav sācis.

Gāzes tirgus atvēršana bija gadiem ilgs un skandalozs process. Agrākā monopola vietā palika divi uzņēmumi – “Latvijas gāze” nodarbojas ar gāzes tirgošanu. “Conexus” pārvalda infrastruktūru – gāzes cauruļvadus un Inčukalna krātuvi.

AS “Conexus Baltic Grid” akcionāri:

  • “Gazprom” – 34,10 %
  • “Marguerite Gas II S.à r.l.” – 29,06 %
  • AS “Augstsprieguma tīkls” – 34,36 %
  • Pārējie akcionāri – 2,77 %

AS “Latvijas gāze” akcionāri:

  • “Gazprom” – 34,00 %
  • “Marguerite Gas II S.à r.l.” – 28,97 %
  • “Uniper Ruhrgas International GmbH” – 18,26 %
  • SIA “ITERA Latvija” – 16,00 %
  • Pārējie akcionāri 2,77 %

Regulators jau pagājušā gada maijā atklāja, ka ir izveidojies interešu konflikts, ko uzdeva novērst līdz šī gada beigām – gan “Latvijas gāzē”, gan “Conexus” divi akcionāri bija vieni un tie paši – “Gazprom” un investors “Marguerite”. Tas nozīmēja – teorētiski gāzes tirgus ir atvērts, bet praktiski to kontrolē vieni un tie paši tirgus spēlētāji. Pirms nedēļas regulators secinājis, ka problēma joprojām pastāv. Bet termiņš to novēršanai tuvojas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda: “Pagaidām mūsu rīcībā nav informācija, kā šie trūkumi novērsti. Mums ir aktīvi komunikācija vismaz ar pāris akcionāriem par to, kā šo problēmu varētu novērst. Mums ir arī komunikācija ar Eiropas Komisiju par iespējamiem risinājumiem. Tā kā vismaz daļēji darbs notiek pie tā, lai trūkumus novērstu, bet vai tie trūkumi būs novērsti uz nākamā gada 1. janvāri, šobrīd ir pāragri spriest.”

Sarunas ar “Gazprom” par akciju atpirkšanu sākās iepriekšējās valdības laikā un bijušas ļoti smagnējas. Ar Latvijas valdības pārstāvjiem runāt nav sūtīti augstākā līmeņa “Gazprom” darbinieki. Jebkuras nianses viņi gribējuši saskaņot ar savu augstāko priekšniecību. Tā gājuši mēneši, bet jautājums nav izkustējies. Tāpēc bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) ir skeptiski, ka Ralfs Nemiro jautājumu varētu atrisināt nepilnu divu mēnešu laikā.

“Nē, viņi neprasīja neko nekorektu. Pirms valstis vispār sāka sarunas, viss objekts tika auditēts, un bija zināma cenu amplitūda, kurā valsts var iegādāties vai nevar. Viņi no tiem rāmjiem nekad nav izgājuši,” saka Kučinskis.

Savukārt Ašeradens pauž: “Tur bija grūti vienoties par cenu, un tajā procesā mēs palikām, kad mēs diskutējām, kas ir tā objektīvā cena un mēģinājām tuvoties tajā procesā. Tas ir tik tālu, cik es tiku kā ministrs.”

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kurš pēdējās nedēļas apbraukā Koreju un Ķīnu, telefoniski “Nekā personīga” apstiprina, ka līdz šim sarunu ar “Gazprom” viņam nav bijis. Bet ministrs kaut kad plānojot tās uzsākt. Un cerot iekļauties regulatora noteiktajā grafikā līdz šī gada beigām.

“No manis puses tādas darbības nav bijušas, bet es paredzu, ka tuvākajā laikā tas varētu notikt, kur tās sarunas varētu notikt, vai tas būs Latvijā ar viņu pārstāvjiem. Iespējams, Krievijā – grūti pateikt, bet tā situācija noteikti valstī būs jārisina un jāpiedalās sarunās,” norāda Nemiro.

Tikmēr “Gazprom” pusē ir nomainīti vadošie darbinieki, kas uzrauga gāzes eksportu. Tas nozīmē – smagnējās sarunas būs jāsāk atkal no baltas lapas.  Un tas var prasīt krietni ilgāku laiku nekā atlikušie divi mēneši. Regulators brīdina, – ja nepilnības nebūs novērstas laikā, var sekot sodi. Maksimālais ir 10% no “Conexus” iepriekšējā gada apgrozījuma. Šādu sodu piemēro tikai tad, ja var pierādīt būtisku kaitējumu tirgum un gāzes lietotājiem.

“Ja mēs redzēsim, ka joprojām tās problēmas ir ļoti būtiskas, tad regulatoram ir iespēja gan uzlikt naudas sodu, gan noteikti arī jaunus termiņus, līdz kuram ir šie uzlabojumi jāveic. Tas galējais negatīvākais lēmums ir, ka mēs atceļam sertificēšanas lēmumu kā tādu. Atzīstam, ka kompānija nav iespējams turpmāk būt kā sertificēts uzņēmums, un tad attiecīgi iestājas jau citas problēmas, jo tajā brīdī mēs neizpildām Eiropas direktīvas prasības,” skaidro Irklis.

No pagājušā gada sākuma “Gazprom” cilvēki nav “Conexus””+ padomē. Un nepiedalās akcionāru sapulcēs. Daļa no valdības ministriem uzskata, ka ar to ir pietiekami, lai ievērotu Eiropas komisijas prasības.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Tika izskatīti jautājumi, es nevaru jums pateikt detalizēti par ko, bet trauksme, ka ir kādas problēmas, nav bijusi.”

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) saka: “Tā ir ierobežota informācija, šobrīd man nav tiesības sniegt jebkādus komentārus.”

Tikmēr Kučinskis pauž: “No valsts viedokļa šobrīd Inčukalns ir diezgan drošs objekts, jo mūs tur nevar pārbalsot – tas tiktāl ir kartībā, bet pateikt, ka juridiski viss ir sakārtots, ir pāragri.”

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) gan uzskata, ka Gazprom savas akcijas uzņēmumā “Conexus” ir jāpārdod, un Ekonomikas ministrijas uzdevums ir šo jautājumu atrisināt.

“Conexus” skaidro, ka regulatora uzdoto izpildīt ir pagrūti, jo uzņēmuma valde vai padome nevar uzdot akcionāriem pārdot savas daļas. Lai apstrīdētu regulatora prasību, “Conexus” vērsies tiesā. Pagaidām gan neveiksmīgi. Administratīvā apgabaltiesa 2.septembrī nosprieda, ka uzņēmuma iebildes ir noraidāmas. Oktobrī kasācijas sūdzība iesniegta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Bet ar to regulatora iebildes nebeidzas. Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību šobrīd nodrošina kompānija “VNIGAZ”, kas ietilpst “Gazprom” struktūrā. Kā raidījumam “Nekā personīga” apliecina “Conexus”, arī pret to ir iebildis Regulators. Tāpēc tikšot izsludināts jauns iepirkums, kurā meklēs citu krātuves uzraugu.

Māja Mežaparkā, kur izmitināta kompānijas pārstāvniecība Latvijā, pēdējos deviņus gadus pieder “Gazprom”. Iepriekš to vadīja Jevgeņijs Roldugins. Viņš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina drauga – čellista un miljardiera Sergeja Roldugina brālis. Šobrīd pārstāvniecības vadībā nonācis kāds Pāvels Ļitvinovs. Līdz šim viņš nodarbojies ar dažādiem biznesiem, bet visas firmas ir pārtraukušas darbu un likvidētas.

“Nekā personīga” rīcībā ir nonācis kāds “Gazprom” pārstāvniecības iekšējais dokuments. Tajā aprakstīta situācija, kas darbinieku sanāksmē analizēta šī gada maijā. “Gazprom” ēkas un apkārtnes uzkopšanu nodrošina firma ”KVLB”. Tas ir mikrouzņēmums, kas reģistrēts kādā daudzstāvu mājas dzīvoklī Krāslavas ielā. Pārstāvniecības vadītājs Ļitvinovs esot izpētījis, ka firmai maksātie 1550 eiro mēnesī ir pārāk augsta maksa un iesaka summu samazināt uz 600 eiro mēnesī. Turklāt teritorijas uzkopēji nav nodrošinājuši, ka pagājušā gada 18.novembrī, 4.decembrī un 1.maijā pie “Gazprom” ēkas tiek izkārts Latvijas valsts karogs. Ļitvinovs uzdod atbildīgajiem darbiniekiem noskaidrot, kad tad īsti karogs ir jāpaceļ.

Kā iekšējā sarakstē piebilst pārstāvniecības vadītājs Ļitvinovs – “Gazprom” Latvijā “visu laiku esot jāstrādā nedraudzīgā vidē un jāatrodas nemitīgā likumsargu uzraudzībā.”

Neoficiāli ir zināms, ka par Margaritas fondam piederošo “Conexus” akciju atpirkšanu Latvijā braukuši interesenti gan no Japānas, gan Spānijas un viņi devušies arī uz sarunām pie regulatora. Oficiāli neviena no pusēm neatklāj, kas varētu būt iespējamais “Conexus” akciju pārpircējs.

Par regulatora turpmāko rīcību pēc gada beigām – tā vadītājs stāsta, ka janvārī viņi pieprasīs aktuālo informāciju no “Conexus”, ko vienu līdz divus mēnešus pētīs. Ja varēs secināt, ka “Gazprom” akciju pārdošanas sakarā nekas nav darīts, regulators var iedot papildus laiku. Un pēc tam jau lemt par soda naudām.