Rebenoka vadītā padome piedāvājusi “Latvenergo” apsvērt ieceri iegādāties kādu jau strādājošu vēja parku

15 komentāri

Iepriekšējā raidījumā “Nekā personīga” stāstīja, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) vēlas tikt vaļā no valsts sekretāra Ērika Eglīša, kurš iebilda pret ministra padomnieka Pāvela Rebenoka iecelšanu “Latvenergo” padomē. Un plānu Eglīša vietā iecelt valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti.

Pirms nedēļas Eglītis pēc Ministru prezidenta rezolūcijas, ka ministrijai beidzot jāsakārto mājokļu politika, pret Valanti rosināja dienesta pārbaudi. Mums zināms, ka šonedēļ Nemiro to ir apturējis. Un nedēļas nogalē ar Nemiro rīkojumu Eglīša amata pienākumus pilda Valantis, jo Eglītis slimības dēļ darbā nevar ierasties.

Šī pēkšņā apstākļu sakritība ļāvusi Rīgā izplatīties runām, ka Valantis varētu izmantot situāciju un valsts sekretāra pilnvaras, lai apstiprinātu “Latvenergo” padomi. Iespējams, ar ministra padomnieku Rebenoku tajā.

Bet Rebenoka un viņam pietuvināto saikne parādās arī komisijā, kas Saeimā vērtē OIK jeb obligātās iepirkumu komponentes sistēmu. Pēc četrām nedēļām tai jānāk klajā ar gala ziņojumu. Bet komisijas locekļi “Nekā personīga” izsaka šaubas par darba gala rezultāta kvalitāti.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro šonedēļ atskaitījās, kāds viņam bijis gads Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā. Izpalika gan paskaidrojumi skaļās lietās – nespēja apkarot OIK un dīvainības ap koncerna “Latvenergo” padomi.

Advokāts un ekonomikas ministra ārštata padomnieks Pāvels Rebenoks “Latvenergo” padomē par priekšsēdētāju ar ministra Nemiro svētību paguva pastrādāt no pagājušā gada 19. jūnija līdz 1. jūlijam.

Valsts uzņēmumu padomju pilnvaras ir ievērojamas – tajās ietilpst iespēja principā kontrolēt visu uzņēmuma darbu. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka Rebenoka vadītā padome jau no pirmās dienas aktīvi ķērusies pie darba. Tā kādam no “Latvenergo” valdes locekļiem piedāvājusi apsvērt iespēju iesaistīties vēja energostaciju projektu izveidē un arī jau gatavu vēja parku iegādē. Iespējams, ar to domājot arī ar Andra Šķēles ģimeni saistīto projektu Grobiņā.

Tobrīd uz diviem krēsliem gan Rebenoka vadītajā padomē, gan Vēja enerģijas asociācijas valdē strādāja Kristaps Stepanovs. Viņš bijis arī starp tiem, kurš pirms diviem gadiem Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paspārnē gatavoja jauno plānu subsīdijām zaļās elektrības ražošanai. Ko politiķu aprindās nodēvēja par OIK-2.

Pēc straujā karjeras izrāviena “Latvenergo” Vēja enerģijas asociācijas biedri bijuši sašutuši un nolemts Stepanovu no asociācijas vadības izslēgt. Uzņēmumu reģistrs izmaiņas publiski vēl nav paguvis reģistrēt. Stepanovs bija pieteicies arī jaunās “Latvenergo” padomes atlases konkursā, bet tālāk par otro kārtu tā arī netika.

Andra Šķēles ģimenes biznesam – vēja parkam Grobiņā, kur īpašumtiesības iepriekš tika slēptas aiz citām Šķēles uzticamības personām, tuvākajā laikā beidzas īpašais atbalsta statuss. Saskaņā ar Saeimas lēmumu 2002. gadā, kad Šķēles stacijas sāka darbu, subsīdijas vēja parkiem bija noteiktas uz mūžīgiem laikiem. 2014. gadā Saeima atbalsta ilgumu ierobežoja līdz 20 gadiem. Termiņa beigu tuvošanās varētu kalpot par pamatotu iemeslu, lai īpašnieki mēģinātu šo parku pārdot valstij. A/S “Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs apgalvo, ka šādas sarunas par konkrētu projektu iegādi nav dzirdējis.

Jau iepriekš ”Nekā personīga” vēstīja, ka, strādājot ekonomikas ministra padomnieka amatā, Pāvels Rebenoks vairākkārt ticies ar bijušo premjeru un uzņēmēju Andri Šķēli. Pēc Rebenoka teiktā runājuši gan esot par farmāciju ne elektrību.

2009. gadā Rebenoks no Šlesera partijas LPP/LC kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Šobrīd Šķēle un Šlesers savas biznesa intereses apvienojuši. Vai Rebenoku var uzskatīt par pietuvinātu šiem abiem kungiem, ekonomikas ministru Nemiro tas neinteresējot.

Pēc tam, kad “Olainfarm” sākās skandāli ap uzņēmēja Valērija Maligina atstāto mantojumu, Rebenoks kopā ar juristu Mārtiņu Krieķi iekļuva ”Olainfarm” padomē un pusgadu kontrolēja uzņēmumu. “Nekā personīga” zināms, ka pēc Rebenoka padomes atcelšanas Ekonomisko noziegumu pārvaldē sākts kriminālprocess par viņa laikā notikušajām darbībām. Lai arī “Olainfarm” ir bijis pašiem savs Juridiskais dienests, uzņēmums slēdzis konsultāciju līgumu par 250 000 eiro ar advokātu Mārci Miķelsonu.

Drīz pēc tam, kad Rebenoks nokļuva “Olainfarm” padomē, juridiskajā dienestā departamenta vadītāja vietnieces amatā sāka strādāt Ineta Muižniece. Viņa savulaik bijusi izmeklētāja Finanšu policijā. No 2016. gada jūlijā pastrādājusi Kaspara Gerharda vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par juristkonsultantu.

Pagājušā gada 8. jūlijā Saeimā notika ārkārtas sēde. Tās pārtraukumā uz pirmo sanāksmi sanāca tā saucamā OIK izmeklēšanas komisija. To vada KPV LV deputāte Ieva Krapāne. Komisijas pārstāvis no ZZS Viktors Valainis atceras, ka bijis pārsteigums par vadītājas vienpersonisko lēmumu pieņemt darbā komisijas konsultantu. Par ko izraudzīta Ineta Muižniece.

Komisijas priekšsēdētāja deputāte Ieva Krapāne “Nekā personīga” stāsta, ka Muižnieces CV saņēmusi kā pirmo. Nebijis laika, lai kavētos ar komisijas darba sākšanu, tāpēc viņa pieņemta darbā. Citiem konsultanta vietas kandidātiem, piemēram, Valaiņa piedāvātajam Edvīnam Karnītim, Muižniece nemaz neesot zvanījusi. Pašas Muižnieces versija par notikušo atšķiras. Viņu darbam komisijā esot ieteikuši kādi cilvēki. Bet ne tādi, kas saistīti ar politiku.

”OIK komisijai” pēc četrām nedēļām jānāk klajā ar savu ziņojumu. Komisijas locekļi “Nekā personīga” izsaka šaubas par tās darba gala rezultātu. Viktors Valainis kopā ar Edvīnu Karnīti gatavojot pats savu atzinumu. Tikmēr šo piektdien komisijas konsultante Muižniece Saeimā nebija sastopama. Tobrīd viņa atradās uzņēmumā “Olainfarm”, kur bija sasaukta ārkārtas akcionāru sapulce. Izmeklēšanas komisijas konsultante sapulcē bija advokāta Mārča Miķelsona tēva Agņa Miķelsona kā “Olainfarm” akcionāra pilnvarotā persona. Un viņa joprojām esot arī “Olainfarm” juridiskās daļas vadītāja vietniece. Tikai ilgāku laiku atrodoties atvaļinājumā.