Rimšēviča un Martinsona papildinātā apsūdzība saistīta ar “MM Investīcijas” īstenotu īpašuma pirkumu Jūrmalā

11 komentāri
Rimšēviča un Martinsona papildinātā apsūdzība saistīta ar “MM Investīcijas” īstenotu īpašuma pirkumu Jūrmalā
EPA/SCANPIX

Noslēgumam tuvojas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietas izmeklēšana. Viņu apsūdz kukuļņemšanā no bijušajiem “Trasta komercbankas” akcionāriem. Tas bijis gan apmaksāts atpūtas brauciens uz Kamčatku, gan doti 250 000 eiro, lai Rimšēvičs izmantotu savu ietekmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un banku nesodītu par pārkāpumiem.

Prokuratūra Latvijas Bankas prezidentu, kā arī nelikumību atbalstītāju uzņēmēju Māri Martinsonu papildus apsūdz arī naudas atmazgāšanā. Esam noskaidrojuši, ka kukuļa nauda izmantota īpašuma iegādei Jūrmalā, un Rimšēvičs ir slēpts tā īpašnieks. Rimšēvičs visu noliedz un viņa aizstāvji apgalvo, ka prokuratūra balstās uz viltotiem dokumentiem, neesot pierādīta ne kukuļa došana, ne ietekme uz FKTK lēmumiem, tāpēc lieta esot jāizbeidz.

Nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz desmit gadus seniem notikumiem. Tobrīd “Trasta komercbankā” notika pārbaudes un akcionāri aktīvi cīnījās ar uzraugiem, lai netiktu anulēta  bankas licence. Tieši šajā posmā prokuratūra uzskata, ka baņķieri Igors Buimisters un Viktors Ziemelis uzrunāja Rimšēviču, lai viņš izmanto savu ietekmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un palīdz atbilžu gatavošanā uzraugiem.

Apsūdzībā teikts, ka Rimšēvičs piekritis Buimistera piedāvājumam braukt 2010. gada augustā uz desmit dienām kopīgi makšķerēt uz Kamčatku. Prokuratūra uzskata, ka gan aviobiļetes (2620 lati), gan ar makšķerēšanu saistītos izdevumus (3000 eiro), gan uzturēšanos VIP zālē lidostā Maskavā (559 lati), Rimšēvičam apmaksājis Buimisters. Kopējās brauciena izmaksas – 7522 eiro.

Rimšēviča aizstāvji nenoliedz, ka Latvijas bankas prezidents šajā laikā tiešām ir makšķerējis Kamčatkā kopā ar grūtībās nonākušās Trasta komercbankas akcionāru. Taču par Rimšēviča lidojumu tūrisma firmai maksājis cits atpūtas brauciena dalībnieks, Rimšēvičam labi zināmais “Olainfarm” īpašnieks Valērijs Maligins, bet par makšķerēšanu, helikopteru un pavadoņiem bankas prezidents Kamčatkā esot norēķinājies pats.

Un Buimisteru pirmo reizi dzīvē Rimšēvičs esot saticis tikai lidostā Maskavā. Prokurore Viorika Jirgena tomēr uzskata, ka brauciens notika par Buimistera naudu apmaiņā pret Rimšēviča padomiem Trasta komercbankai FKTK pārbaužu laikā. FKTK tikusi ilgstoši maldināta, ka kontrole noziedzīgi iegūtas naudas risku mazināšanai bankā notiek, kaut patiesībā tās nebija.

Otrā  apsūdzības epizode Ilmāram Rimšēvičam saistīta ar tās pašas “Trasta komercbankas” akcionāru maksātu pusmiljonu lielu kukuli, no kura prokuratūras ieskatā Rimšēvičs saņēma pusi – 250 000. Maksāšana notikusi ar uzņēmēja Māra Martinsona starpniecību, jo “Trasta komercbanka” kreditējusi Martinsonam agrāk piederošo ātro kredītu firmu ”4Finance”. Tāpēc Martinsona ideja bijusi iepazīstināt Rimšēviču ar vēl vienu bankas akcionāru Viktoru Ziemeli, kurš nodevis naudu Rimšēvičam.

Kukulis dots pa daļām gan Vecrīgas klubā ”Churchill Club”, gan atpūtas kompleksā ”Taureņi”. Naudu Ziemelis devis Rimšēvičam tieši un arī ar Martinsona starpniecību. Vismaz trīs ”Taureņu” pirtī KNAB slepeni ierakstītajās sarunās Martinsons, Rimšēvičs, Ziemelis apspriežas.

Pēc šo sarunu uzrādīšanas apsūdzētajiem parādījās cita aizstāvības versija. ”Taureņu” pirtī aktīvi tiekot spriests nevis par kukuļiem, bet par īpašuma Jūrmalā, Baznīcas ielā 2 attīstīšanu. Tiekot plānots, cik katram šajā projektā pie pašas jūras piederēs daļas, cik daudz naudas tajā vajadzēs ieguldīt un kā tur taps daudzdzīvokļu apbūve.

Šī ir pilnīgi jauna versija. Rimšēvičs tagad stāsta, ka neesot bijis drošs, ka viņu pārvēlēs amatā trešajam  termiņam, tāpēc plānojis strādāt pie Martinsona un pusgadu iepriekš pirtī  sprieduši par kopīgu projektu.

Taču uzreiz pēc aizturēšanas pagājušā gada ziemā, kad Rimšēvičam nebija zināms, ka pirts sarunas noklausītas, viņš apgalvoja, ka Martinsonu zina tikai pēc vārda un abiem nekādu kopīgu darījumu neesot bijis.

25.02.2018

NP: Kas kopīgs Latvijas Bankas prezidentam ar divreiz krimināli sodītu Martinsonu?
Rimšēvičs: Nekā nav kopīga. Absolūti nekā kopīga, nekādas attiecības mūs nesaista, nekādi  naudas darījumi, nekas.

NP: Tad kāpēc tikāties?
Rimšēvičs: Es neesmu ticies, lai kārtotu naudas darījumus. Es viņu pazīstu jau 15 gadus, un mūs nesaista neviena lieta, lai mēs plānotu kādu darījumu vai ko. Es ikdienā tiekos ar daudziem cilvēkiem. Man bieži pieņemšanās nāk klāt cilvēki un grib parunāties.

NP: Bet ne visiem tiek piemērots arests kopā ar jums un piemērots aizdomās turētais statuss kopā ar jums.
Rimšēvičs: Šī ir vēl viena mistika. Man ir aizliegts runāt par šīm lietām,  man jāievēro uzliktie ierobežojumi un man ir jāsaprot, kas man tiek inkriminēts. Tāpēc es gaidu, kad man atklās ko vairāk, kas man ir kopīgs ar šo cilvēku.

NP: Kas ir tas, ko jūs pārrunājāt ar Martinsonu?
Rimšēvičs: Tās ir tās lietas, kas man  būs jānoskaidro izmeklēšanas laikā, bet vairāk es neko nevaru pateikt šobrīd.

NP: Jums ir aizliegts teikt, ko jūs runājāt ar Martinsonu?
Rimšēvičs: Mhm.

NP: Martinsonam nav svešs banku bizness, jo viņš savulaik gribēja nopirkt “Citadeles” banku? Vai tas ir TKB, ko jūs apspriežat?
Rimšēvičs: Nekādā gadījumā.

NP: Pilnīgi droši? Vai bankas īpašnieki vai vadība jebkad jums ir devuši kukuli?
Rimšēvičs: Nē, nē.

NP: Un jūs neesat prasījis?
Rimšēvičs: Es neesmu. Es nedrīkstu par to runāt.

Baznīcas ielas 2 Dubultos pie jūras 2012. gada nogalē īpašuma daļas kāds Juris Apeinis pārdevis tobrīd Martinsonam 100% piederošajam uzņēmumam ”MM Investīcijas”. Pieredzējušais uzņēmējs no ēdināšanas biznesa Apeinis ir labs draugs Rimšēvičam. Viņš īpašumu savulaik ieguvis kā dāvinājumu. Un tikai tiesā iespējams atklāsies, kāpēc īpašumu tik ienesīgā vietā Apeinis pārdeva.

SIA ”Risus nams” pārstāve, izīrē telpas Baznīcas ielā 2.

NP: Cik sen šeit ir restorāns?
SIA ”Risus nams” pārstāve: No 1.marta 2018.gada.

Prokuratūra uzskata, ka 250 00 kukuļos ņemto naudu no “Trasta komercbankas” īpašniekiem Martinsons un Rimšēvičs legalizējuši, iegādājoties daļu īpašuma Baznīcas ielā. Rimšēvičs savas daļas oficiāli neuzrāda un slēpjas aiz Martinsona.

Lai gan Buimisters un Ziemelis liecina, ka devuši kukuli Rimšēvičam, prokuratūrai būs vēl arī ar citiem pierādījumiem jāpierāda, ka Rimšēvičs tiešām ietekmēja FKTK lēmumus attiecībā uz “Trasta komercbanku”.

Patlaban oficiāli ”MM investīcijām” piederošajām daļām Baznīcas ielā prokurore Jirgena uzlikusi arestu. Pārdod, dāvināt savus īpašumus Jūrmalā, Jūrkalnē un Baltezerā nevar arī Rimšēvičs. Kāds sludinājums liecina, ka Rimšēvičs izīrē savu trīs stāvu privātmāju  Langstiņos ar septiņām istabām un pirti.

Jaunākā amatpersonas deklarācija liecina, ka Rimšēviča ienākumi no Latvijas Bankas pagājušā gadā (salīdzinājumā ar 2017. gadu) saruka par 110 490 tūkstošiem. Turpat gadu viņš nevarēja būt Latvijas Bankas prezidents. Viņu atjaunoja amatā ar Eiropas tiesas lēmumu šā gada sākumā. Rimšēviča trešais pilnvaru termiņš beidzas jau pēc dažiem mēnešiem oktobrī.

Laikā, kad KNAB noklausījās Martinsona sarunas Taureņu atpūtas kompleksā, Latvijā  plānojās vērienīgs darījums – valstij piederošās “Citadeles” jeb nacionalizētās “Parex” bankas pārdošana. Tikai vēlāk kļuva zināms, ka darījumā nopelnīt bija gatavojies arī Martinsons, un tas vairāk paskaidro, kāpēc odiozajam uzņēmējam bija vajadzīga laba pazīšanās ar finanšu sektora nozīmīgāko amatpersonu Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču.

Iespējams, Martinsonam Rimšēvičs bija vairāk vajadzīgs arī tāpēc, lai nepieļautu Martinsona ātro kredītu biznesa ierobežošanu, jo Rimšēviča teiktajā likumdevējs tolaik ieklausījās. Uzņēmējs Martinsons joprojām ir Latvijas hokeja federācijas valdē, un federācija saņem arī ievērojamus valsts līdzekļus. Konkrēti Martinsons vada Bērnu un jaunatnes hokeja attīstības komisiju.