Prokuratūra apšauba, ka valdība, pagarinot pilnvaras policijas priekšniekam Ķuzim, rīkojusies likumīgi

0 Komentāru
Prokuratūra apšauba, ka valdība, pagarinot pilnvaras policijas priekšniekam Ķuzim, rīkojusies likumīgi

Ints Ķuzis Valsts policijas priekšnieka amatā ir kopš 2011. gada. Šovasar viņa amata piecu gadu termiņš beidzās. Tomēr iekšlietu ministrs Kozlovskis ar Ķuzi vasarā vienojās, ka ģenerālis darbu turpinās vēl divus gadus. Koalīcija neiebilda, un tādu lēmumu valdība pieņēma 26. jūlijā.

Ar Ķuža darbu ir daudz neapmierināto. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vairākkārt publiski policijas darbu kritizējis. Kalnmeieru neapmierina izmeklēšanas kvalitāte. Prokurori sūdzoties, ka no daudzus policijas saņemtos kriminālprocesus nevarot virzīt uz tiesu, jo tie izmeklēti nekvalitatīvi.

Sevišķi slikti izmeklēti esot ekonomiskie noziegumi. Par to prokuratūra sūdzējusies regulāri. KNAB arī ik pēc laika aizturēja kādu ekonomikas policistu. Tomēr struktūras priekšnieku Gati Gudermani Ķuzis amatā saglabāja un pārcēla uz Kriminālizmeklēšanas pārvaldi vien pēc prokuratūras pieprasītā audita Ekonomikas policijā. Un arī no Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Gudermanim drīz vajadzēja aiziet, kad atklājās viņa saistība ar kādu KNAB izmeklētu lietu Ekonomikas policijā.

Ķuzis vienmēr nebūšanas policijā ir atzinis, tās skaidro ar pārāk mazu finansējumu. Ar esošajiem resursiem policijai esot grūti izmeklēt sarežģītus ekonomiskus noziegumus, piemēram, maksātnespējas shēmas.

Taču pagāja divi mēneši, un šonedēļ Iekšlietu ministrija, Valsts kanceleja un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma Ģenerālprokuratūras paziņojumu, ka tā sāk pārbaudes lietu, vai bija likumīgi Ķuzi iecelt uz diviem gadiem, ja likums paredz piecu gadu termiņu.

Prokurors U. Kozlovskis vēstulē: Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā uzsākta Ministru kabineta 26. jūlija rīkojuma atbilstības pārbaude Iekšlietu ministrijas iestāžu dienesta gaitas likuma nosacījumiem. Iepriekš citētā likuma norma neparedz izņēmumus, kas dotu iespēju noteikt īsāku termiņu vai pagarināt termiņu uz īsāku laiku kā uz pieciem gadiem.

Ja prokuratūra konstatēs, ka lēmums par Ķuža iecelšanu ir nelikumīgs, par šo jautājumu var nākties lemt vēlreiz. Un tad uz valdības sēdi var parādīties arī citi kandidāti. Šādu iespēju neizslēdz Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, kuram savulaik pirms Latvijas iestāšanās OECD ASV amatpersonas kritizējušas policijas darbu. Latkovskis nākamnedēļ sasaucis Aizsardzības komisijas sēdi, lai deputāti prokuratūrai varētu formulēt savus apsvērumus par Ķuža iecelšanas likumību.

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs (Vienotība):

Nu, nemelosim – policijā ir ļoti daudz problēmu. Gan kadru trūkums, gan arī labu izmeklētāju trūkums. Ģenerālprokuratūra vairākas reizes ir norādījusi – lietas netiek profesionāli izmeklētas, bieži vien viņas tiek atgrieztas atpakaļ policijā papildizmeklēšanai. Lēmumi pārskatīti par lietu izbeigšanu, ja.

Ķuzi mainīt negrib iekšlietu ministrs. Viņš jau nosūtījis prokuratūrai atbildi, ka iecelšana, viņaprāt, toreiz bijusi likumīga. Tomēr sarunā atzīst, ka prokuratūrai varētu būt no likuma viedokļa taisnība un valdībā valsts policijas priekšnieka iecelšanas jautājums varētu būt jāskata vēlreiz.

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs (Vienotība):

Tas bija saistīts ar to, ko es jau biju publiski teicis – ar virkni uzdevumiem, kurus es tā kā sagaidu no Ķuža kunga īstenošanu, termiņu divi gadi, kā es jau arī teicu, tas nenozīmē, ka pēc diviem gadiem šis termiņš nevar tikt pagarināts. Skaidrs, ka tas ir tāds valsts pārvaldes normatīvo aktu vērtējums. Ja šis lēmums būs tāds, ka tie ir pieci gadi, tikai un vienīgi, gramatiski tulkojot, tas tā varētu arī sanākt, nu tad tam termiņam ir jābūt pieci gadi. (NP: Ķuzim labi veicas ar reformām, ar to, kas viņam uzdots?) Tie darbi, protams, ir uzsākti, un viņi notiek. Viens no tiem, kas ir saistīts ar šo kriminālprocesu pārņemšanu no kārtības policijas uz kriminālpoliciju, tas jau ir procesā un atsevišķos reģionos jau ieviests. Tā kā tie darbi ir uzsākti.

Ķuzis prokuratūras šaubas nekomentē. Arī ģenerālprokurors Kalnmeiers vairījās izteikties, jo pēc atgriešanās no atvaļinājuma vēl nevarot tik ātri sagatavoties sarunai. Lai apšaubītu valdības lēmuma likumību, ir jābūt nopietnam iemeslam. Nekā personīga aptaujātie juristi neatcerējās šādu precedentu prokuratūrā pēdējos gadus. Un izsaka divas versijas. Pirmā – šādi rīkoties ir ieteicis pats Ķuzis, lai nodrošinātu darbu turpmākajiem pieciem gadiem. To gan viņš noliedz. Otrā – ir atrasts jauns kandidāts policijas priekšnieka amatam, kuru pagaidām sabiedrībai neatklāj. Premjers Māris Kučinskis Nekā personīga atzina, ka neredz vajadzību mainīt policijas šefu.

Video

Foto

0 Komentāru