Prognoze: bez straujas vakcinācijas vai ierobežojumiem līdz gada beigām no Covid-19 Latvijā mirs vēl tūkstotis cilvēku 

136 komentāri

Kamēr vairākas Eiropas valstis plāno atcelt ierobežojumus un atsākt dzīvot kā pirms pandēmijas, Latvija gatavojas Covid-19 saslimstības vilnim, kas būs ievērojami lielāks nekā pagājušajā ziemā un arī slimnīcā nonāks daudz vairāk cilvēku – saskaņā ar matemātiskiem modeļiem turpmākajos trīs mēnešos nomirs ap tūkstotis cilvēku, vēsta “Nekā personīga”.

Minēto prognozi mainītu tikai strauja vakcinācija, tomēr radikālu risinājumu, kā to panākt, aizvien nav. Politiķi un amatpersonas atmetuši ar roku obligātai vakcinācijai atsevišķās profesijās. Pat vakcīnu loterija un ideja par informatīviem bukletiem iedzīvotāju pastkastēs dienasgaismu tā arī neieraudzīja.

Šonedēļ Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca izsludināja ārkārtas stāvokli. Covid-19 pacientu plūsma kļuva pārāk intensīva. Rīgas Austrumu Kīniskā Univiersitātes slimnīca apturējusi plānveida operācijas, Daugavpils cer, ka no tā izdosies izvairīties.

Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis

“Prognozējot un redzot tās tendences, ka pacientu plūsmu lielākoties veido mazāku administratīvo punktu iedzīvotāji, nesagaidot vēl klāt rēzekniešus, jēkabpiliešus un daugavpiliešus, mēs sapratām, ka, nedod dievs, tā infekcija tuvākajā laikā izplatīsies tālāk, skarot arī tās lielākās pilsētas, un pie esošās plūsmas pieaugot arī daugavpiliešiem, piemēram, agresīvi, jo baigi agresīvi izplatās tā infekcija, mēs vienkārši nepavilksim. Līdz ar to mēs pasludinājām ārkārtējo situāciju.”

Daugavpils slimnīca brīdina sabiedrību, ka tai beidzot jāsāk ievērot vismaz tie ierobežojumi, kas pašlaik ir spēkā. Tāpat ārkārtas stāvoklis ir arī signāls politiķiem un ierēdņiem Rīgā iesaistīt Covid-19 pacientu ārstēšanā visu līmeņu slimnīcas.

“Mums jāmācās no mūsu pašu kļūdām un šoreiz diez vai jāvelk līdz pašam pēdējam brīdim, kas Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca vai Daugavpils reģionālā slimnīca līdz galam noslogosies, piepildīsies ar pacientiem. Nevajag gaidīt pašu pēdējo brīdi, lai iesaistītu visas pārējās slimnīcas,” pārliecināts Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Sanita Janka, Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja

“Covid-19 pacientu ārstēšanu nodrošina universitātes slimnīcas, nodrošina sešas reģionālās, no rītdienas sāks arī Jēkabpils slimnīca. Vēl paliek Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, bet uz doto brīdi tā situācija Kurzemē nav tik kritiska, ka tur vajadzētu atvērt otru nodaļu, jo mums jau jārēķinās, ka, ja mēs atveram šīs Covid-19 gultas, mums kaut kas ir jāsamazina.”

Vairākos zemāka līmeņa stacionāros arī ir iespēja atvērt Covid-19 nodaļas. Visas šīs izmaiņas nozīmē to, ka vieglāki pacienti no Rīgas universitāšu slimnīcām tiks pārvesti uz Cēsīm, Ogri un citiem stacionāriem.

Līdzšinējā Covid-19 pacientu mirstība Latvijā bijusi augstāka nekā lielākajā daļā Eiropas. Speciālisti to skaidro ar nepietiekamu ambulatoro aprūpi un vietu trūkumu slimnīcās. Tās nespēja uzņemt visus un daļa senioru nomira bez palīdzības.

Latvijas hospitāļi vienlaikus var ārstēt līdz 1500 Covid-19 slimniekiem. Tas joprojām nozīmē, ka jāaptur plānveida pacientu aprūpe. Veselības ministrija uzskata, ka robežu mēs sasniegsim oktobra vidū vai beigās. Vašingtonas Universitātes pētījumu centra modelis gan prognozē, ka ap to laiku slimnīcās būs jau ap 2300 cilvēku, un aptuveni 900 no viņiem būs nepieciešama intensīvā aprūpe. Latvijas kapacitāte ir 300. Tā ir atkarīga nevis no pieejamās platības vai aprīkojuma, bet mediķu skaita.

“Uzvaras gājiens ir šim Delta variantam, kas principā klīniski izpaužas kā pilnīgi cita… Tā klīniskā gaita ir savādāka, smagāka un šie pacienti ir vairāk skābekļa atkarīgi. Ja ziemā, teiksim, 30% līdz 40% vajadzētu papildus atbalstu, skābekli, tad tagad tie jau ir 85%,” norāda Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Snita Janka.

“Nekā personīga” iepriekš izmantotie datu modeļi piepildījās pilnībā. Ja matemātiķu aprēķini arī tagad ir pareizi, trešo daļu Covid-19 pacientu slimnīcas nevarēs uzņemt.

Grgorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis

“Ja nekas nemainīsies, tā situācija aizvien pasliktināsies, mēs tiešām neizturēsim. Ne velti to saka arī pārējie slimnīcu vadītāji, ka ir redzams, ka situācija būs sliktāka nekā pagājušajā periodā, kad mēs jau bijām uz izdegšanas robežas, uz resursu robežas. Ja nekas nemainīsies, ja katrs no mums nedarīs kaut to mazo labo darbu, tad diemžēl būs sākotnēji jāierobežo plānveida pakalpojumi, pēc tam, nedod Dievs, tas skars arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.”

Vienīgie veidi, kā ietekmēt drūmās prognozes turpmākajos trīs mēnešos, ir stingri pārvietošanās ierobežojumi vai vakcinācija. Latvijas mērķis bija līdz vasaras beigām sapotēt vismaz 70% iedzīvotāju. Bet jau jūnijā bija skaidrs, ka to nesasniegs.

No 13. jūnija “Nekā personīga” sižeta:

Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!), veselības ministrs

“Mēs redzam, ka sāk kristies interese par pirmreizēju vakcināciju, un mums ir jāmeklē citi veidi gan attiecībā uz komunikāciju, gan iedrošināšanu, motivēšanu, gan attiecībā uz procesa organizēšanu.”

  • “Nekā personīga”: “Visi tie, kas vēlējās savakcinēties, tiklīdz viņi dabūs otro poti un aizies vēl tie, kas nogaidīja, kad noskries rindas, tad faktiski būs problēma.”
  • Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča: ‘Es viņu nesauktu par problēmu. Tas nav atšķirīgi arī citās valstīs, ir tieši tāpat, visi meklē jaunus risinājumus.”

Citās Eiropas Savienības valstīs ar risinājumu meklēšanu veicies labāk. Desmit dalībvalstīs vismaz vienu poti saņēmuši vairāk nekā 70% iedzīvotāju. Latvijā – mazāk nekā puse cilvēku. Tas ir piektais sliktākais rādītājs savienībā. Jaunais mērķis ir 70% sasniegt līdz gada beigām.

Visvairāk vakcinēto ir bijušajā Rūjienas novadā, vismazāk – Riebiņu novadā. Latgalē vakcinēta ir tikai ceturtā daļa cilvēku. Te valda bailes no RNS tipa vakcīnām – “Pfizer” un “Modernas”. Cilvēki vēlas tradicionālo vakcīnu, Latvijā pieejama ir tikai “Janssen”. Taču šo poti ražotājs piegādā ļoti mazos apjomos.

Dina Hublarova-Pokšāne, SIA “LUC Medical” vakcinācijas centra koordinatore

“Tā ir pieejama tikai ierobežotām grupām – izglītības iestāžu darbiniekiem, cilvēkiem astoņdesmit plus, mājas vakcinācija un tamlīdzīgi. Otrs – interese cilvēkiem zūd, to interesi vajag kaut kā stimulēt. Mēs mēģinām cilvēkus pārliecināt, ka, gaidot “Janssen”, ir ātrāk vakcinēties ar divām vakcīnām – “Pfizer” un “Moderna”, bet pārsvarā tie cilvēki, kas izvēlējušies vakcinēties ar “Janssen”, viņi tā aŗi paliek pie savas pārliecības un viņi šo vakcīnu gaidīs. Pārliecināt viņus neizdodas, kaut kur 10% tiek pārliecināti. 

“Pēdējās ziņas liecina par to, ka neliela piegāde varētu būt nākamajā nedēļā. Bet šī piegāde, protams, tiek novirzīta prioritārajām grupām, protams, ka mēs ceram, ka ražotājs tomēr piegādās mums “Janssen” vakcīnas līdz gada beigām,” stāsta Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča.

Aptuveni pirms gada Krievijas mediji izvērsa aktīvu kampaņu pret RNS vakcīnām. Stāstīja, ka tās izmaina gēnu struktūru, izteica aizdomas par to drošumu. Tradicionālās vektora vakcīnas, kāda ir arī Krievijā ražotā “Sputņik”, slavēja kā drošas.

Dina Hublarova-Pokšāne, SIA “LUC Medical” vakcinācijas centra koordinatore

“Latgale ir tāda brīnišķīga Latvijas daļa, kur cilvēkiem ir iespēja saņemt informāciju ne tikai latviešu valodā, bet arī krievu, angļu un dažādās citās valodās. Varbūt tas valdības sniegtais informācijas apjoms nav pietiekams, lai cilvēki šo informāciju, pirmkārt, uztvertu, otrkārt, lai uzticētos.”

Nacionālais veselības dienests tagad sadarbojas ar reģionālajiem medijiem, kas atspoguļo Covid-19 izslimojušo stāstus, ekspertu viedokļus. Drīzumā iedzīvotāju uzrunāšanai piesaistīs arī nevalstiskās organizācijas. Līdz oktobrim vakcinācijas procesā iesaistīs pilnīgi visus ģimenes ārstus.

Eva Juhņēviča, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta vadītāja

“Pēc visām aptaujām, katru mēnesi, kad mēs saņemam šīs aptaujas, mēs, protams, redzam, ka ģimenes ārstam ir vislielākā uzticamība. It īpaši tas attiecas tieši šobrīd, kad ir palikuši šie šaubīgie.”

Atbildīgās amatpersonas arī sola turpināt iedzīvotāju apzvanīšanu ar personīgu aicinājumu vakcinēties. Līdz šim pierunāt izdevies tikai ap 10% uzrunāto, tomēr izrādās, ka daļa no tiem, kas no vakcīnas atteikušies, vēlāk tomēr pārdomājuši un atnākuši.

Lielākais slimības uzliesmojumu risks ir vietās, kur pulcējas liels nevakcinētu cilvēku skaits. Tātad ir arī skolas, jo bērniem līdz 12 gadu vecumam vakcīna vēl nav pieejama. Taču Izglītības un zinātnes ministrija aizvien nav apkopojusi arī datus par to, cik kurā skolā ir vakcinētu un nevakcinētu darbinieku.

136 komentāri