Pretēji būvvaldes aizliegumam, īpašnieks līdz ar zemi nolīdzina vēsturiskas koka mājas

46 komentāri

“Nekas tāds līdz šim nav pieredzēts,” tā saka Rīgas pilsētas būvvalde par vēsturiskām ēkām pašā Daugavas krastā Bolderājā. Zemes īpašnieks tās pirms nedēļas gribējis nojaukt. Vietējie iedzīvotāji izsaukuši policiju un būvinspektoru.

Atklājies, ka ēkās atrodas būtiskas vēsturiskas vērtības. Nojaukšana apturēta, lai tās varētu izpētīt. Bet dažas dienas vēlāk atbraucis traktors un ēkas nolīdzinājis tik ātri, ka nav paguvusi ierasties ne policija, ne būvvalde.

Mājas nojaukšanas kadrus uzņēmusi aktīviste no vietējās biedrības Bolderājas grupa, kas saimnieko netālu esošajā Daugavgrīvas cietoksnī un rūpējas par apkārtnē notiekošo. Video redzams kā pirms nedēļas piektdienas vēlā pēcpusdienā vēsturiskas mājas dažās minūtēs pārvēršas gruvešu kaudzē.

Vietējie stāsta, ka mājas bijušas ar vēsturisku vērtību, bet pieminekļu sargi tās līdz šim nebija pienācīgi apsekojuši. Tāpēc to nojaukšana varējusi notikt. Viss sācies pagājušo otrdien. Teritorijā iebraukuši traktori un buldozers. Uz žoga parādījies uzraksts – sāksies ēku demontāža. Biedrības aktīvisti nolēmuši koka mājas glābt.

Zvanījuši Rīgas būvvaldei, izsaukta arī pašvaldības policija. Būvdarbu uzraugs atbraukušo būvvaldes inspektoru apsekot ēkas nav gribējis laists.

Kad eksperti teritorijā iekļuvuši, atklājies, ka zem nojauktajām ēkām atrodas unikāli 17.gadsimta pagrabi.  Īpašs esot arī no skata necilais koka tornītis, ko agrāk izmantojuši ugunsdzēsēji. Šobrīd tas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī un būtu steidzami jāatjauno.

Būvvalde uzliek par pienākumu zemes īpašniekam pasūtīt vēsturiskā mantojuma izvērtējumu. Līdz tam jebkādi būvniecības darbi un plāni ēkas nojaukt aizliegti.

Trīs dienas vēlāk piektdienas pēcpusdienā sākusies to demontāža. Darbi notikuši milzīgā steigā. Kad atkārtoti sazvanītā būvvalde un policija pēc stundas atbraukusi, bijis jau par vēlu

Šī ir stratēģiski laba vieta – netālu Daugavas ieteka jūrā. Loču kanāla krasts, blakus kam atrodas vēsturiskā koku apbūve. Lai arī spēkā ir aizliegums teritorijā veikt jebkādus būvniecības darbus, šo piektdien objektā “Nekā personīga” sastapa vairākus vīrus, kuri tīrīja vecos ķieģeļus, rūpīgi krāva uz paletēm un tina plēvēs. Promvešanai. Pamatot kameras, strādnieki kļūst agresīvi un draud žurnālistiem mest ar ķieģeļiem. Viens mēģina sazvanīt īpašnieku.

Sludinājumos, kuros 35 000 kvadrātmetru lielais zemes gabals tiek tirgots, norādīts, ka tur iespējams veikt rūpniecisko apbūvi, lai gan spēkā esošā pilsētas plānā atļautais zonējums šeit ir ”Jauktas apbūves teritorija”.

Sākumā īpašums piedāvāts par pusotru miljonu. Šobrīd – cena nokritusi līdz 600 000. 1993.gadā šeit reģistrēta Sporta sabiedriskā organizācija “MARS MARINA”. Tā solījusi ”kopt un stiprināt Latvijas burātāju tradīcijas”. Tomēr jahtkluba bizness neizdodas un 2007.gadā tas tiek likvidēts. Kluba viceprezidents Pāvels Korsuns ir arī zemes īpašnieks. Sazvanīts viņš no jebkādiem komentāriem atsakās un nosviež klausuli. Bolderājā “Nekā personīga” izdodas satikt zemes īpašnieku. Viņš sarunās neielaižas.

Maksimālais sods, ko īpašniekam un būvniekam var uzlikt ir attiecīgi 1400 eiro un 7100 eiro. “Nekā personīga” būvvalde apstiprina – 2018.gadā zemes īpašniekam tika izdota atļauja būvdarbu sākšanai. Tolaik viņu eksperti esot paļāvušies uz ēku īpašnieku sniegtajām ziņām. Kas izrādījušās nepilnīgas un daudzi fakti par ēku vēsturisko nozīmību noklusēti.

Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns stāsta: “Demontāžas darbi tika veikti 15 minūšu laikā. Jāņem vērā, ka tā bija piektdienas pēcpusdiena un izbraucām tikko saņēmām informāciju. Neko citu nevarējām darīt. Kad aizbraucām, ja tās bija 15 minūtes.”

Vaicāts, vai praksē šādi gadījumi ir bijuši, viņš atbild: “Tik bezkaunīgu gadījumu neatceros. Pārkāpumi, kas robežojas ar klaju ņirgāšanos par oficiālas iestādes prasībām un lēmumu.”

Būvvalde apgalvo iepriekš būvdarbi atļauti, jo Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde esot teikusi, ka teritorijā vēsturisku vērtību nav. Bet pārvalde sarunā ar “Nekā personīga” tam nepiekrīt. Tā esot pašvaldības atbildība izvērtēt, kuri īpašumi ir īpaši unikāli un aizsargājami.

“Būvdarbi paši par sevi bija atļauti. Tā bija saskaņota 2018.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, tagadējā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Bet būvvaldei nebija pilnvērtīga informācija par šīm trim ēkām un ierodoties uz vietas vizuāli apsekojot, secinājām, ka, iespējams, tiešām ir atsevišķi elementi ar kultūrvēsturisku vērtību, izlēmām līdz tālākai izpētei būvdarbu apturēt,” skaidro Butāns.

Savukārt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas galvenā valsts inspektore Ināra Bula saka: “Tas ir Rīgas pilsētas aizsardzības teritorijā esošs īpašums. Līdz ar to viņi nosaka ierobežojumus un nosacījumus. (NP: Viņi teica, ka esot paļāvušies uz ieteikumu, ka tur var notikt būvdarbi). Tas nebija mūsu ieteikums var vai nevar. Mēs tikai skatījām jautājumu par objektu iekļaušanu sarakstā. Un noteicām, ka tas ir jāskata vēlāk, kad darbi tiks veikti.”

Zemes īpašnieks jau esot mēģinājis skandālā iesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta muzeju. Tā direktors piedāvājies, ka varētu pārvest uz Rīgas centru vēsturisko ugunsdzēsēju torni, kas atrodas sižetā redzētajā īpašumā. Bolderājas biedrība uzskata to par nepieņemamu risinājumu, jo tas atsaistītu rokas īpašniekam turpināt ēku nojaukšanu.