Premjers kritizē, ka vairāk kā 10 gadus nav spēts centralizēt valsts iestāžu datu glabāšanu; iecere ”iesprūdusi” VARAM ministrijā.

2 komentāri

Datori, serveri, datu bāzes, specifiski tehnoloģiskie risinājumi. Katra ministrija tērē miljonus, lai uzturētu savas iekārtas. Mudinājumi tās apvienot gadiem cietuši izgāšanos. Premjers sarunā ar TV3 raidījumu ”Nekā personīga” norāda, ka tam reiz būtu jāpieliek punkts.

Serveri un datu centri, kas glabā valsts institūciju datus, uztur dažādus reģistrus un apstrādā arī sensitīvu informāciju. Tas viss kļuvis par valsts pārvaldes mugurkaulu. Gadiem nav izdevies šo sadrumstaloto saimniecību sakārtot. Ministrijas un to iestādes uztur desmitiem šādas sistēmas un pretojas pārmaiņām.

Vairāk nekā 62 miljoni eiro – tik vidēji gadā izmaksā uzturēt visu ministriju un to iestāžu serverus un datu centrus. Valsts kontrole pirms nepilniem trim gadiem caurskatīja Zemkopības, Tieslietu, Kultūras un Izglītības ministrijas saimniecības. To 22 iestādēs bija 33 dažādu izmēru un jaudu serveru telpas.

Datu centrus vēsturiski katra iestāde un ministrijas veidojušas pašas. Pēc savas mākas, izpratnes un vajadzībām. Dažām tās ir nelielas, citām – milzīgas ar ievērojamu datu apjomu. Vienas stāv pustukšas, kamēr citas iestādes datu glabāšanai serverus īrē no privātfirmām. Vēl citur īpaši sensitīvi dati glabājas nedrošās vai slikti sargātās telpās.

Pēc finanšu krīzes 2008.gadā valstī sākās kosolidācija. Vārdos tai iebilda retais, bet kad optimizēšana skāra pašus, ministrijas, iestādes un ierēdņi pretojās. Pēdējo 12, 13 gadu laikā VARAM ministrija vairākkārt nesekmīgi mudinājusi apvienot arī valsts iestāžu datu glabātavu resursus. Valsts kontrole secina, ka šie mēģinājumi bijuši bezzobaini.

Ingrīda Kalniņa-Junga
Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta sektora vadītāja

”Jau no 2010. gada ir šī iecere veidot vienotu datu centru, bet šī iecere nav īstenojusies. Sākotnēji tā tika noteikta kā atbildība iestādēm. Tad 2013. gadā, saprotot, ka tas īsti nestrādā, tika noteikts, ka iestādēm ir jāizveido IKT padomes, kas, tā kā jau resora līmenī, skatītos, tai skaitā visas padotības iestādes, un organizētu šo vienoto IKT pārvaldību. Īsti arī tas visos resoros nav nostrādājis, un daudzām iestādēm tas, kamēr nebūs konkrēta rīcības plāna, kas līdz šim nav bijis, konkrēts plāns ar termiņiem un ar atbildīgajiem un izvirzītajiem mērķiem, cik mēs varētu ietaupīt, kas ir balstīta tieši uz to aplēsi, cik tad tas mums maksā un ko nozīmēs to visu konsolidēt, tikmēr tas mērķis sasniegts netiks.”

Pārdaugavā, blakus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, ir neliela ēka, kur aiz biezām betona sienām, telpā bez logiem atrodas moderna serveru telpa. Sākumā būvēta tikai bibliotēkas vajadzībām, lai glabātu arhīvus, digitalizētās grāmatas. Serveru dzesēšanai tiek izmantots arī Daugavas ūdens.

Jānis Freimanis
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tehnoloģiju departamenta direktors

Jānis Freimanis: ”Uz doto brīdi jaudas ziņā tas ir 1,4 petabaiti operatīvajā datu glabāšanā. Un ilgtermiņa datu glabāšanai ir astoņi peta baiti, kas ir datu lentas.”

Nekā personīga: ”Teorētiski potenciāli, cik ir apjoms, ja to piepilda pilnu?”

Jānis Freimanis: ”Ļoti liels skaitlis. Lielākajai daļai valsts pārvaldes pietiktu.”

Nekā personīga: ”Principā visu valsts institūciju sistēmas varētu te savietot?”

Jānis Freimanis: ”Visas, varbūt nē, bet trešo daļu pieņemu, ka jā!”

Kad bibliotēkas uzrauga Kultūras ministrijas saimniecību pētīja Valsts Kontrole, tobrīd secināts, ka šī telpa stāv pustukša, bet ministrija, un tās iestādes uztur vēl pašas savas datu iekārtas.

Kultūras informācijas sistēmu centrā, kas pārrauga ministrijas IT saimniecību, norāda, ka tā bijusi sakritība, ka tikai pēc Valsts kontroles aizrādījumiem par nesaimnieciskumu, ministrija pamazām uzsākusi pārcelt savus datus uz Nacionālās bibliotēkas serveriem.

Jānis Ziediņš
Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītājs

Jānis Ziediņš: ”Valsts kontroles ziņojums bija 2018. gadā.”

Nekā personīga: ”Uz to brīdi cik bija datu masīvi, kas jau no Kultūras ministrijas bija pārnesti uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvi? Pirms ziņojuma.”

Jānis Ziediņš: ”Es neatminos, katrā ziņā mūsu masīvi vēl nebija pārnesti. Jo mums bija ārpakalpojumu līgums jau esošs, un mums bija jau datu centri, kuros tas viss glabājās. Jā, es neatminos tiešām no iestādēm, vai tādi bija. Protams, Nacionālā bibliotēka pati par sevi ir apjomīgs resurss.”

Nekā personīga: ”Tad sanāk tā, ka tas kontroles ziņojums bija kā mudinājums to visu celt uz turieni?”

Jānis Ziediņš: ”Jā, tas noteikti bija lielāks pamudinājums, un līdz ar to mēs arī to, protams, darījām. Jo bija arī kaut kādi esošie līgumi, kuri ir noslēgti uz konkrētu laika periodu, ir administratīvi citi iemesli, kāpēc varbūt uzreiz to nevarēja sākt darīt, bet nu, jā, noteikti var apgalvot, ka šis ziņojums bija papildus stimuls tam.”

Šobrīd uz Nacionālo bibliotēku pamazām pārceļas gan Kultūras, gan VARAM un Ekonomikas ministrijas sistēmas. Bet tas joprojām ir procesā. Jau uzstādītie serveri ļautu te izmitināt datus no vēl vismaz divām ministrijām. Un joprojām no visas telpas izmantota tikai viena trešā daļa. Līdzīgi maznoslogota ir otra bibliotēkas glabātava, kur tiek turēta Mūkusalas ielas centra datu svarīgākās kopijas.
Jānis Freimanis
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tehnoloģiju departamenta direktors

”Šeit ir Interneta pieslēgums vai arī savienojums ar konkrēto institūciju un attiecīgi tā servera tehnika, ko konkrētā institūcija var izvietot šeit vai arī tikai īrēt pakalpojumu kā servera tehnikas daļu, piemēram, glabāt datus vai izvietot mājas lapu, nu tad mēs šo pakalpojumu nodrošinām uz viena no daudzajiem serveriem, kas tiek uzstādīts un darbojas. To, ko iestādes pašas grib, viņas pašas sevi var apkalpot, administratori var darboties virtuālā līmenī kā ar savām iekārtām.”

VARAM ministrija jau vairākus gadus kārtējo reizi mēģina ieviest kopīgu regulējumu, lai pārtrauktu nesaimniecisku naudas tērēšanu, katrā ministrijā uzturot savas serveru saimniecības. Dažās ministrijās lēnām tiek veidoti katras nozares datu centri. Bet lielais plāns esot izvēlēties četrus līdz piecus lielus datu glabātājus visā valstī. Par tiem varētu kļūt, piemēram, LVRTC, Lauksaimniecības datu centrs, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, kā arī Nacionālā bibliotēka.

Divus gadus pēc kritiskās Valsts Kontroles revīzijas pagājušā gada pavasarī tapa VARAM informatīvais ziņojums, lai nozari sakārtotu, bet līdz skatīšanai valdībā tas joprojām nav nonācis, jo bija daudz iebilžu no citām institūcijām. Šobrīd kompromisi, it kā esot panākti. Bet reforma tik un tā solās būt ilga.

Gatis Ozols
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos

“Bet ideālais laika rāmis ir aptuveni tāds, ka šie četri, pieci datu centri, kur glabājas viss. Mēs redzam, ka tam būtu jānotiek nākamā plānošanas perioda laikā, kad iestādēm ir lielākās investīcijas tas ir no 2023. līdz 2027.gadam. Plus vēl struktūrfondi, tad tas varētu būt līdz 2028. gads. Tas ir tas periods – tie ir pieci līdz septiņi gadi, kurā tam būtu jānotiek tādā pilnā mērā, bet nu tas lielākais uzrāviens mēs redzam ir šobrīd tieši pirmajos trijos, piecos gados. Baigi traki, jo no 2010. gada jau tās iniciatīvas ir, ka to vajadzētu darīt. Un 2029.gads – tie ir 20 gadi. Ja nu šeit mēs runājam par to pilnīgu centralizāciju valsts līmenī. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ka tajā resoru līmenī tas jau lielā mērā ir noticis, notiek, un mēs nedomājam, ka tur ir jāgaida. Drīzāk šī pāreja uz pilnīgu centralizāciju, tur ir nedaudz ilgāks laika periods. Ir iestādes, kuras varēs to ātrāk izdarīt, kur ir 2023. gads, 2026. gads. Tā kā tie termiņi, par kuriem mēs šobrīd runājam ar iestādēm.”

Izglītības ministrijā ”Nekā personīga” norāda, ka viens no viņu datu centriem tapis ar Eiropas fondu naudas palīdzību. Un Brisele aizliegusi šos serverus nodot lietošanā citam, pat ja tā ir kāda valsts iestāde. Zinot, ka daudzi datu centri veidoti nevis no valsts budžeta, bet Eiropas naudas, šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ilgi plānotā reforma jau atkal varētu iestrēgt.

Arvis Mastiņš
Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju un nodrošinājuma departamenta pakalpojumu vadītājs

”Varētu būt tā, ka ir izbūvēti datu centri, ir izbūvētas dzesēšanas telpas un šādu datu centru likvidācija būtu izšķērdība uz doto brīdi. Vismaz, kamēr šis datu centrs nenokalpos savu dzīves ciklu. Tas arī varētu būt iemesls, kāpēc institūcijas ”buksē”, jo tomēr ir ieguldīti savi līdzekļi šajos centros vai Eiropas līdzekļi.”

Sarunā ar ”Nekā personīga” Ministru Prezidents Krišjānis Kariņš norāda, ka datu glabāšanas saimniecības ministrijās ar steigu jāsakārto.

Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents, JV

”Mūsu valstī ir ilgstoša tradīcija, man liekas, tā nav laba tradīcija, ka katra ministrija ir tā kā sava ķeizariste. Mēs redzam to budžeta procesā, ir tāda tendence. Es jau nesaku, ka tas ir slikti domāts, bet vienkārši katrs velk sev. Katrs mēģina sev nodrošināt pilnīgi neatkarīgi, bet valdība ir vienots mehānisms un VARAM ministrijas strādā tagad pie vienotās datu sistēmas. Es gaidu, ka viņi virzīs uz Ministru kabinetu. No manis būs milzu politiskais atbalsts. Vislielākais. Mums jāieiet šajā konsolidācijas un centralizācijas virzienā. Jau ir darīts daudz kas – grāmatvedības sistēmas un tā tālāk – bet mums ir vēl kur iet, jo tā ir lieka, izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs esam liela valsts, bet skaitliski mēs esam ap diviem miljoniem. Un tas nav neiespējami, tomēr daudz kur ietaupīt līdzekļus un centralizēt šīs datu pārvaldes sistēmas. Tas ir ilgstoši runāts, tagad VARAM ministrija to pamatā izstrādājusi, un es gaidu virzīt politisko lēmumu valdībā, un no manis ir vislielākais atbalsts.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā sola, ka dokumenti par datu sistēmu apvienošanu zem viena jumta uz Valdības galda varētu nonākt tuvāko nedēļu laikā.

2 komentāri