Policija šonedēļ “Rīgas namu pārvaldniekā” izņēmusi datu nesējus saistībā ar apkrāptās pensionāres lietu

11 komentāri

Policija šonedēļ “Rīgas namu pārvaldniekā” izņēmusi datu nesējus saistībā ar apkrāptās pensionāres lietu, prasot informāciju par četriem darbiniekiem, vēsta “Nekā personīga”

Policija šonedēļ paturējusi apcietinājumā Kristinu Lucenko – sievieti, kurai tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs pārskaitīja no pensionāres izkrāpto naudu uz viltota vekseļa pamata. “Nekā personīga” zināms, ka Lucenko tur aizdomās arī par iesaistīšanos citās krāpšanas epizodēs. Tiesībsargi šonedēļ arī veica operatīvās darbības “Rīgas namu pārvaldniekā”, kur pensionārei bija izveidojies parāds. Pēc dienesta izmeklēšanas šajā pašvaldības uzņēmumā atklājies, ka tiesu izpildītājam Veinbergam bija izveidots absolūts monopols uz lielāko daļu piedziņas lietām šajā uzņēmumā.

Lasi vēl: Tiesu izpildītāja rīcības dēļ vientuļa sirmgalve zaudē vienīgo mājokli 

Pensionāres Eleonoras Ļaksas pusotru tūkstoti lielo parādu par komunālajiem pakalpojumiem “Rīgas namu pārvaldnieks” nodeva tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam. Viņš nepaskatījās, ka sirmgalvei ir pietiekoši daudz naudas  bankas kontā, bet izsolīja vientuļās sievietes vienīgo mājokli. Pārpalikumu pēc dzīvokļa pārdošanas Veinbergs nevis pārskaitīja pensionārei, bet atstāja savā kontā.  Trīs mēnešus vēlāk sirmgalvei pilnīgi sveša sieviete – Kristina Lucenko – uzradās ar viltotu vekseli par precīzi tādu summu, kāda atradās pie tiesu izpildītāja. Un pēc notāres un tiesas akcepta, Veinbergs šo naudu aizskaitīja uz Lucenko kontu Anglijā, atstājot vientuļo pensionāri bez vienīgā mājokļa un naudas.

Pēc “Nekā personīga” sižeta policija sāka kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā. Veinbergam piemēroja aizdomās turētā statusu, bet Lucenko apcietināja. Šonedēļ tiesa aiz slēgtām durvīm skatīja aizstāvja lūgumu – atbrīvot Lucenko pret drošības naudu.

Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai Lucenko, kurai tiesa atstāja spēkā apcietinājumu, sadarbojas ar policiju, Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) Kriminālpolicijas pārvaldes vecākā inspektore Tatjana Ļepņeva teica, ka to nekomentēs, jo pašlaik visas izmeklēšanas darbības ir izmeklēšanas noslēpums. Viņa arī nekomentēja to, vai pensionāres lieta ir vienīgā epizode jeb ir arī citas.

“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka Kristina Lucenko pretojusies tiesībsargiem. Viņa nav laidusi policiju savā dzīvoklī un noslēpusi telefonu. Policija tur viņu aizdomās arī par citām krāpšanas epizodēm.

Arī zvērināts advokāts, Kristinas Lucenko aizstāvis Juris Puriņš atturējās no komentāriem, vai viņa kliente Kristine Lucenko varēja zināt, ka tiesu izpildītāja kontā ir 29 000 pensionāres naudas. Viņš arī komentēja, kādas ir Lucenko attiecības ar Veinbergu.

Tiesu izpildītājs Veinbergs savās rakstiskajās atbildēs “Nekā personīga” iepriekš apgalvoja, ka viņš Lucenko nepazīst. Taču tieši viņa kontā bija pensionāres līdzekļi. Tieši  tik, lai pārskaitītu sirmgalvei nepazīstamajai personai, un vēl, lai apmaksātu tiesu izpildītāja izdevumus. Lucenko, visticamāk, bijusi tikai izpildītāja, bet visu organizējuši  citi.

Kristinas Lucenko aizstāvis nekomentēja arī to, vai, ņemot vērā, ka Lucenko nerunā latviski, vekseli patiesībā nav rakstījis kāds cits.

Šonedēļ policija izņēma vairākus datu nesējus pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”. Interese bijusi par četrām personām – Juridiskās pārvaldes direktori Dainu Priednieci un šīs pārvaldes Tiesvedības un juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju Eviju Meņģi, kā arī jurista palīgu un pensionāres dzīvesvietas mājas pārvaldnieku Jāni Amatnieku.

Konkrētais gadījums izgaismoja haosu uzņēmuma pārvaldībā un vadība izlēma sākt iekšējo izmeklēšanu.  Tajā atklājās, ka neproporcionāli liels parādu daudzums koncentrējās viena tiesu izpildītāja rokās. Lai gan  pensionāres Lugažu ielas dzīvokļu piekritība bija 77. tiesu izpildītāja iecirknim, pret sirmgalvi neizskaidrojamā kārtā vērsās Rolanda Veinberga iecirknis. Pēdējos piecos gados Veinberga rīcībā bija “Rīgas namu pārvaldnieka” piedziņas lietas par teju 23 miljoniem  eiro.

  • 2016.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu   4 277 176 eiro (79%)
  • 2017.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu   3 958 587 eiro (57%)
  • 2018.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu   2 926 669 eiro (81%)
  • 2019.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu   3 527 450  eiro (77%)
  • 2020.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu   2 029 256 eiro (64%)

Tikai pagājušajā gadā vien tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs saņēma 1202 piedziņas lietu, kas ir uz pusi vairāk nekā otram lielākajam uzņēmuma sadarbības partnerim – Mārtiņam Eglītim, kurš saņēma 469.

“Rīgas namu pārvaldnieks” sadarbību ar Veinbergu šogad pilnībā pārtraucis. Taču izskaidrojumu šim disproporcionāli lielajam lietu skaitam, kas nonāca pie konkrētā tiesu izpildītāja, nerod.

2016. gadā nekādas politiskas izmaiņas Rīgas domē nav notikušas, līdz ar to ar politiskās vadības maiņu ar to nevar izskaidrot. Desmit gados “Rīgas namu pārvaldniekam” ir bijuši 28 valdes locekļi. No 2016. gada vien ir nomainījušies kādi 14. Veinbergs visu laiku ir palicis kā galvenais sadarbības partneris. Tātad ar valdes locekļu maiņu to nevar pamatot. Arī Juridiskās pārvaldes direktori ir mainījušies. Tātad ir bijusi kāda ietekme ārpus šiem trīs līmeņiem.

“Janvāra sākumā Rīgas dome saņēma anonīmu e-pasta vēstuli, kurā teikts, ka uzņēmumā gadiem iedibinājusies prakse, ka vadība dodot norādes, ar ko strādāt un kādā apjomā. Vēstulē izcelts bijušā priekšsēdētāja Elmāra Martinsona vārds, kurš turpina darbu valdē,” norāda uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

“Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs skaidro, ka attiecīgajā ziņojumā iezīmējās arī amatpersona, tāpēc attiecīgo jautājumu pārbauda arī Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Tā kā policija Veinbergam uzrādījusi aizdomās turētā statusu, pārbaudes (zvērināta tiesu izpildītāja (ZTI) un Tieslietu ministrijas) pret viņu šobrīd iesaldētas. Viņa lietas patlaban nodotas citam tiesu izpildītājam Andrim Sporem. Pie Spores nonākušas arī teju 6000 “Rīgas namu pārvaldnieka” piedziņas lietu. Tiesu izpildītāju padome, kuras sastāvā ir arī Spore, ar šādu ierosinājumu nāca pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņš to akceptēja.

ZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka

“Protams, situācija ir netipiska. Tam es pilnīgi piekrītu. Pirmkārt, es gribu teikt, ka es pilnībā uzticos mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbam. Un ticu, ka izmeklēšana būs ātra un objektīva. Un drīzā nākotnē varēsim saņemt atbildes, kā tas vispār varēja izveidoties. Un, ja tāda noplūde bija, tad, kur. Vai tiesu izpildītāja birojā vai kaut kur citur. Jo tās ir atbildes, kas visus mūs uztrauc. Veinberga biroju vada un atstādināto tiesu izpildītāju aizvieto kāds ar lielu pieredzi, ar pietiekamu resursu arī darbinieku ziņā, tāpēc man nav šaubu, ka viss būs korekti.

Lai novērstu nākotnē gadījumus, kad pret “Rīgas namu pārvaldnieka” parādniekiem zvērinātu tiesu izpildītāji vēršas ar viņu īpašumu atņemšanu, uzņēmuma vadība ir pieprasījusi, ka šāda rīcība ir jāsaskaņo ar viņiem uz laiku, kamēr nav izveidota sistēma un sadarbība ar labklājības departamentu un sociālajiem dienestiem, kā identificēt sociālo mazaizsargātos.

Jau bija sākts darbs pie debitoru politikas, tai skaitā pie ZTI. Vienīgais veids, kā izslēgt kaut kādu subjektīvu ietekmi, ir nodot izpildu rakstus pēc teritoriālā principa. Rīgā ir 49 tiesu izpildītāji un katram ir savas adreses. Šis princips arī tiek realizēts. Tas varbūt prasa papildus administratīvos resursus. Taču tas ir objektīvs veids, kā izslēgt kaut kādu cilvēku ietekmi.