Policija joprojām neveiksmīgi cenšas noskaidrot, kurš pirms astoņiem gadiem nošāva Daugavpils vicemēru

3 komentāri

2010. gadā 16. aprīlī dienas vidū pašā pilsētas centrā tika nošauts Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs. Drīz pēc tam policija izveido slepkavas fotorobotu, Andreja Pumpura skvērā tiek atrasts slepkavības ierocis. Bet astoņus gadus pēc Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova slepkavības joprojām nav atklāti ne slepkavības pasūtītāji, ne izpildītāji.

 Valsts policija apstiprina, ka slepkavības izmeklēšana joprojām turpinās. Ņemcovs Daugavpilī izdeva laikrakstu “Million”, un pēc plašas sevis reklamēšanas paša izdotajā avīzē viņš iekļuva Daugavpils domē. Ņemcova rokās bija “zelta mandāts”, kad pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem 2009. gadā no amata gāza toreizējo pilsētas mēru Rihardu Eigimu. Tieši Ņemcova aiziešana no Eigima atbalstītājiem un piesliešanās opozīcijai ļāva par jauno pilsētas galvu ievēlēt agrāko pašvaldības uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” vadītāju Jāni Lāčplēsi.

Tas, ka apvērsumu domē Ņemcovs būtu palīdzējis sarīkot nevis politiskās pārliecības dēļ, bet, iespējams, tāpēc, ka viņam par to samaksāts, atklāj kāda šiem procesiem pietuvināta cilvēka sniegtas liecības.

Kādā foto blakus tobrīd amatā ieceltajam Daugavpils mēram Jānim Lāčplēsim redzams vietējais uzņēmējs Vjačeslavs Jevstigņejevs. Tobrīd Jevstigņejeva sieva ir Daugavpilī viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem – Jeļena Pankeviča. Viņa pārvalda uzņēmumu “Dautkom”, kas nodrošina interneta sakarus, kabeļtelevīziju. Uztur vietējo telekanālu “DAUTKOM TV”, ziņu portālu “Grani.lv” un izdod avīzi “СейЧас” jeb “Šobrīd”. Pirms trim gadiem Jestigņejevs uzmeklējis Saeimas deputātu “saskaņieti” Andreju Elksniņu un izstāstījis kā viņš kopā ar tā brīža sievu un vēl vairākiem Daugavpils uzņēmējiem uzpircis vietējos politiķus.

Andrejs Elksniņš

Andrejs Elksniņš
Daugavpils domes deputāts (“Saskaņa”)

Persona griezās kā pie Saeimas deputāta, norādot, ka Daugavpilī ir notikusi korupcija, ka arī viņš pats tajā ir piedalījies, faktiski sniedzot pašapsūdzošas liecības par sevi. Kā rezultātā viennozīmīgi ieteikums, kas viņam tika dots ir vērsties KNAB, ko attiecīgi viņš ir izdarījis.

Savās liecībās Jevstigņejevs stāsta kā vairāki vietējie uzņēmēji vienojušies pārdalīt savā starpā Daugavpils siltumapgādes saimniecību. Kā liecina vēlāk veiktā Valsts kontroles revīzija, ja 2012. gadā Daugavpils pilsēta saražoja 76% siltuma un no privātfirmām iepirka tikai 24%, tad jau 2015.gadā no privātajiem piegādātājiem iepirka vairāk nekā pusi – 52%. Turklāt šīs privātfirmas savās koģenerācijas stacijās līdzās siltumam ražoja arī elektrību, ko valsts atpirka par sadārdzināto tarifu jeb OIK.

Foto: Avots: Valsts kontrole

 

 

Inga Vārava

 Inga Vārava
Valsts kontroles padomes locekle

Laikā no 2007. – 2012. gadam noslēdza vairākus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu un pakāpeniski samazināja pašvaldības uzņēmuma saražotās siltumenerģijas apjomu gandrīz uz pusi. Bet mēs šajā revīzijā neguvām pārliecību, ka Daugavpils siltumtīkli un Daugavpils pašvaldība ir vērtējusi kā šie apstākļi ilgtermiņā ietekmēs siltumenerģijas tarifu pilsētā un tā pat nebija apzinājusi riskus, kas var iestāties pēc šī līguma darbības beigām. (NP: Tad sanāk, ka puse no siltuma ražošanas ir atdota privātajiem?) Revīzijas laikā tā bija.

Uzņēmēji, kuri ieguva izdevīgos līgumus par iespēju pārdot siltumu pilsētai ir arī tie, kuri minēti Jevstigņejeva liecībās KNAB. Starp viņiem ir Vladimirs Ribņikovs un Andrejs Dozorcevs.

Lai siltumražošanas saimniecību varētu sakārtot sev vēlamajā virzienā, nolemts mēra amatam virzīt Jāni Lāčplēsi. Esot pat politiķim uzsaukti ārvalstu braucieni un ikdienas tēriņu maksājumi. Par to liecina arī fotogrāfijas, kas tapušas šādu ceļojumu laikā. Bildēs Lāčplēsis redzams gan ar Pankevičas vīru, gan uzņēmēju Dozorcevu.

Bet, lai tā laika mēru Rihardu Eigimu gāztu, bija jāatrod vājais posms koalīcijā. Par to tika izvēlēts deputāts Ņemcovs. Lai viņu aizvilinātu no Eigima atbalstītājiem, meklēta nauda kukulim. Kā vēlāk savā rakstiskā liecībā Ģenerālprokuratūrai apgalvojis cits Daugavpilī iesaistītais energobiznesmenis, ar Andra Šķēles vārdu saistītais Jānis Sprinovskis, pie viņa 2009. gadā vērsies Jānis Lāčplēsis un prasījis 200 000 latu, lai domē sarīkotu apvērsumu. Pretī Lāčplēsis esot solījis Sprinovskim “atdot” vienu no pilsētas TECiem. Sprinovskis naudu neiedevis.

Tomēr to izdevies savākt no citiem – Jevstigņejevs apgalvo, ka naudu devuši viņš kopā ar sievu, piesaistot arī Ribņikovu un vēl divus uzņēmējus. “Nekā personīga” Jānis Lāčplēsis noliedz, ka Sprinovskim būtu prasījis naudu. Plašāk par tā laika notikumiem viņš runāt nevarot, jo sniedzis liecības KNAB, kur parakstījies par ziņu neizpaušanu.

Jānis Lāčplēsis

Jānis Lāčplēsis
Bijušais Daugavpils domes priekšsēdētājs, šobrīd deputāts

Man pēdējo reizi saruna par šo lietu bija mēnešus trīs atpakaļ. Paskaidrojumus sniedzu. (NP: KNAB?) Jā. Un iedevu parakstu par neizpaušanu. Tā kā nokomentēt neko nevarēšu. (NP: Tajās liecībās, kas bija pirms vairākiem gadiem rakstīts prokuratūrai…) Es nevaru komentēt šo jautājumu, jo es tiešām esmu devis parakstu. (NP: Bet jūs esat ticies ar Spirinovski un prasījis viņam naudu?) A priekš kam man viņa nauda? Personīgi sev nekad neko neesmu prasījis. (NP: Tur bija stāsts, lai Ņemcovs varētu nobalsot.) Nevaru nokomentēt. Personīgi sev neko neesmu prasījis. Bet esmu devis parakstu. Nu, nevaru.

Pirms pašvaldību vēlēšanām līdzīgus faktus par “Dautkom” īpašnieces iesaistīšanos energobiznesa pārdalē savās uzstāšanās reizēs minēja pašreizējais mērs Rihards Eigims. Šobrīd viņš to vairs nedara. Ja KNAB gribot, lai šo lietu izmeklē. Viņu tas vairs neinteresējot.

Starp ietekmīgām personām, kas pēc Jevstigņejeva liecinātā palīdzējušas Dautkom īpašniecei īstenot ietekmi politikā minēti agrākā KNAB darbiniece Juta Strīķe, “Jaunā laika” politiķi Artis Kampars, Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Pēdējie divi pat esot aicināti uz Pankevičas īpašumiem Kanāriju salās. Jaunups apgalvo, ka tā nav taisnība. Juta Strīķe apliecina, ka pazinusi Pankevičas tēvu un šādi iepazinusi arī meitu. Bet šīs tikšanās notikušas sen.

Liecībās KNAB pieminētā uzņēmēja Jeļena Pankeviča “Nekā personīga” nevēlējās atklāt, vai šīs lietas ietvaros ir pratināta. No plašākiem komentāriem viņa atsakās. Savukārt pirms pašvaldību vēlēšanām savā portālā “Grani.lv” Pankeviča noliedz visas bijušā vīra sniegtās liecības. Tie visi esot meli un izdomājumi, ko kā nomelnošanas kampaņa sarīkojis Andrejs Elksniņš. Viņš izmantojis uzņēmējas bijušo vīru, kurš esot pieķerts par braukšanu dzērumā. Lai šīs problēmas atrisinātu Elksniņš piespiedis viņu liecināt pret bijušo sievu KNAB. Elksniņš to noliedz.

Lai arī strīdīgais iesniegums radījis sprādzienam līdzīgu efektu Daugavpilī, tas iezīmē veidu kā tur tikusi dalīta siltumtīklu saimniecība. Tā daļēju nonākšanu politiķiem pietuvinātu uzņēmēju rokās apliecina arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā izpētītās uzņēmumu shēmas.

KNAB apstiprina, ka šobrīd tiek izmeklēts Jevstigņejeva liecībās aprakstītās iespējamās koruptīvās darbības Daugavpilī. Bet no plašākiem komentāriem birojs atturas. “Krimināllietā notiek pirmstiesas izmeklēšana. Izmeklēšanas interesēs sīkāka informācija netiks sniegta,” saka KNAB pārstāve.